Kaŗš. Drošība. Izpratne
Sallija Benfelde    19.03.2024

 

 

 

Valsts iekšējā un ārējā drošība neapšaubāmi ir viens no galvenajiem pēdējo gadu jautājumiem un uzdevumiem. Valsts Drošības dienests (VDD) ir publicējis pagājušā gada „Publisko pārskatu”. Protams, kaŗš Ukrainā situāciju drošības jautājumos nav padarījis mierīgāku. Pārskatu ikviens var izlasīt VDD mājaslapā, bet, manuprāt, ir vērts izlasīt prognozes šim gadam, lai gan tajās nav nekā negaidīta un neparasta: „Arī šogad Latvijas nacionālajai drošībai lielāko apdraudējumu radīs Krievijas specdienesti. Galvenais izlūkošanas veids saglabāsies izlūkošana no Krievijas territorijas, specdienestu darbiniekiem strādājot savas valsts territorijā un izlūkziņu ieguvei vervējot Latvijas valstspiederīgos, kā arī citu valstu pilsoņus.

 

*Augstam vervēšanas riskam arī turpmāk būs pakļautas personas, kuŗas rēgulāri ceļo no Latvijas uz Krieviju vai Krievijas sabiedrotajām valstīm. Vienlaikus Krievijas specdienesti turpinās Latvijas valstspiederīgo vervēšanas mēģinājumus interneta vidē. Tie būs ieinteresēti savervēt personas ne tikai izlūkziņu ieguvei, bet arī atbalsta pozīciju veidošanai un kaitniecisku darbību īstenošanai Latvijā vai citviet Eiropā, tostarp Ukrainā.

 

*Saistībā ar plānoto Krievijas Rietumu kaŗa apgabala reorganizāciju Krievijas spiegošanas intensitāte attiecībā uz Latviju tuvākā nākotnē varētu tikai vēl vairāk pastiprināties. Konkrētajā Krievijas apgabalā izvietotās kaŗaspēka daļas militāra konflikta gadījumā būtu atbildīgas par kaŗadarbību Ziemeļvalstīs, Baltijas valstīs un Polijā. Reorganizācijā paredzēts šo apgabalu sadalīt divos apgabalos, pārdalot resursus un veidojot jaunus bruņoto spēku formējumus. Prognozējams, ka saistībā ar šīm izmaiņām Krievijas bruņotajiem spēkiem būs jāizstrādā jauni operatīvie plāni, kas liks atjaunot militārās izlūkziņas par potenciālās ka’tadarbības territorijām, tajā skaitā Latviju.

 

*Interesi par Latviju saglabās arī Baltkrievijas un Ķīnas specdienesti, taču to darbība nesasniegs Krievijas specdienestu aktīvitātēm raksturīgo intensitātes un agresijas līmeni.

 

*Kiberizlūkošanas apdraudējums arī 2024. gadā saglabāsies augsts. Latvijai naidīgu valstu kibergrupējumi turpinās veikt uzbrukumus ar mērķi iegūt tiem nepieciešamo izlūkinformāciju. Prognozējams, ka kibergrupējumi saglabās augstu interesi par iespējām kompromitēt savu mērķu piegādes ķēžu posmus, lai iegūtu piekļuvi galalietotāju iekārtām un realizētu savus stratēģiskos izlūkošanas mērķus”. 

 

Par drošību runāja arī bijušie Augstākās Padomes deputāti tikšanās laikā ar Valsts prezidentu Rīgas pilī. 18. martā  apritēja 34 gadi kopš Augstākās Padomes vēlēšanām. Ja nebūtu šo vēlēšanu, kur pārliecinoši uzvarēja Latvijas Tautas fronte, nebūtu 4. maija un Latvijas neatkarības atjaunošanas.Valsts prezidents pirmdien Rīgas pilī tikās ar bijušajiem Augstākās Padomes deputātiem,un, līdzīgi kā pirms 34 gadiem, sarunās liela vērība tika veltīta Latvijas drošības stiprināšanai, pieminot arī 17. martā Krievijas vēstniecībā notikušās Krievijas prezidenta „vēlēšanas”. Kā zināms, no Latvijā reģistrētajiem Krievijas pilsoņiem, vēlēšanās piedalījās tikai 2,38 procenti, pārējie nepiedalījās. Bijušais Augstākās Padomes deputāts Andris Teikmanis: "Šo cilvēku skaits bija ļoti niecīgs. Tie 98%, kuŗi neatnāca, baidījās parādīt savu attieksmi."  Bijusī Augstākās Padomes deputāte Velta Čebotarenoka: "Mani uztrauc jaunieši. Vecie, cerams, droši pazudīs ar savu Putinu sirdī. Bet Valsts drošības dienestam vakar bija laba iespēja atmaskot tos, kuŗi ir pret Latviju."  Bijušais Augstākās Padomes deputāts Andris Felss: "Ko mēs esam lietas labā darījuši? Uz daudzām lietām esam skatījušies pārāk liberāli.”

 

Jāteic, ka „vēlēšanu„ dienā policijas un valsts Robežsardzes darbs bija labi organizēts, tika pārbaudīti visu atnākušo Krievijas pilsoņu dokumenti, nekādu nekārtību vai provokāciju nebija. Diemžēl ikdienā ne vienmēr var runāt  par labu darba organizāciju, bet galvenais – par policijas un tiesu izpratni nereti rodas šaubas. Piemēram, par spiegošanu Krievijas labā apsūdzētais Valentīns Frolovs aizbēdzis no Latvijas. Frolovs iepriekš bija apcietināts, bet izmeklēšanas tiesnese 2022. gada maijā viņu atbrīvoja pret 30 000 eiro lielu drošības naudu. Frolovs medijos tolaik publiski nožēloja izdarīto un lūdza piedošanu. Pagājušā gada izskaņā Frolovam galējā instance piesprieda četrus gadus cietumā. Pēc TV3 raidījuma “Nekā personīga”  rīcībā esošās neoficiālās informācijas, Frolovs aizbēdzis uz Krieviju, un patlaban izsludināts meklēšanā. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins raidījumā pauda aicinājumu tiesu varai rūpīgāk vērtēt katru atsevišķu gadījumu un ņemt vērā visus apstākļus. Par šādu tiesu praksi satraukumu izteica Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, un tas apspriests arī Nacionālajā drošības padomē. Tieši pēc prezidenta ieteikuma Saeima pagājušā gada decembrī pieņēma grozījumus Krimināllikumā.

 

Ja vien tiesām un nereti arī policijai netrūks situācijas izpratnes un tās spēs likumu izlasīt pēc būtības un nevis formāli saskatīt vien administrātīvu pārkāpumu, iedzīvotāji spēs vairāk uzticēties valstij, bet valsts, protams, kļūs drošāka. Valsts drošību neapšaubāmi skar arī jautājums par Eiroparlamenta (EP) vēlēšanās izdarītajām izvēlēm. Jau tagad Latvijai svarīgos jautājumos ne visi EP ievēlēties Eiropas savienības dalībvalstu pilsoņi saprot jautājumu par valsts valodu un Krievijas pilsoņu tiesībām uzturēties Latvijā. Kā zināms, EP Lūgumrakstu komitejas deputāti 18. martā nolēma paturēt atvērtus aptuveni 4000 Latvijas iedzīvotāju iesniegtos lūgumrakstus, kuŗos tiek kritizēta prasība nokārtot valsts valodas eksāmenu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem, kas agrāk bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi. Tas nozīmē, ka deputāti varēs turpināt sekot šīm jautājumam un vēlāk atkārtoti tam pievērsties. Starp lūgumrakstu iesniedzējiem bija vairāki partijas "Saskaņa" polītiķi. Eiropas Parlamenta Lūgumrakstu komitejas deputātu viedokļi par prasību Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem nokārtot latviešu valodas eksāmenu dalījās. Daži asi kritizēja jauno normu, sakot, ka Latvijas varasiestādes izmanto Krievijas kaŗu pret Ukrainu kā piesegu, lai vērstos pret nevainīgiem cilvēkiem. Turpretī citi uzskatīja, ka Latvijas varasiestādēm ir tiesības noteikt, kādi ārzemnieki var uzturēties valsts territorijā. Eksāmena kritiķi guva pārsvaru, un līdz ar to lūgumraksts paliek atvērts.

 

Tas nozīmē, ka jautājumā par Latvijas drošību ir jābūt arī izpratnei: ir ļoti svarīgi, lai mēs, pilsoņi, Latvijā un ārpus tās piedalītos EP vēlēšanās un un mūsu izvēle būtu nopietna un pārdomāta.