Kaŗš: atbalstītāji, pretinieki un izvairīgie
Sallija Benfelde    14.03.2024

 

 

29. februārī Putins paziņoja, ka "absolūtais krievu tautas vairākums atbalsta karu ar Ukrainu". Neatkarīgi sociologu pētījumi liecina, ka otrā kara gada laikā aptaujās var vērot nelielu "speciālās militārās operācijas” atbalsta kritumu. Turklāt būtiski ir samazinājies to skaits, kuru nostāja ir kategorisks "jā" karam. Var teikt, ka stingra atbalsta un kopumā pretkara noskaņojuma paudēju skaits ir vienāds, bet ir paplašinājies to cilvēku loks, kuru nostāja ir nenoteikta un atsvešināta. Par to liecina projekta Re: Russia projektā veiktie pētījumi. Aptaujātajiem tika piedāvāti arī divi atbilžu varianti: "Grūti atbildēt” un "Negribu atbildēt”, kas ļāva izvairīties no noteiktas atbildes.

 

Uz jautājumu "Vai jūs atbalstāt Krievijas armijas rīcību Ukrainā?" kara sākumā apstiprinoši atbildēja 63 procenti, bet pagājušā gada novembrī – 53 procenti aptaujāto. Visu kara laiku to aptaujāto daudzums, kas uz šo jautājumu atbildēja ar "nē", bija un ir 10 procenti. Savukārt to skaits, kas atbildēja izvairīgi vai negribēja atbildēt, kara sākumā bija 28, bet pagājušā gadā jau 36 procenti aptaujāto. Protams, daļa iedzīvotāju atbildēja, ka „drīzāk atbalsta” vai „drīzāk neatbalsta” karu Ukrainā. Pieskaitot arī šīs atbildes kara atbalstītāju un pretinieku lokam, kopumā atbalstītāju un neatbalstītāju (vai izvairīgo) skaits ir aptuveni vienāds. Sociologu secinājums – šodienas Krievijā atbalsts karam ir kā stingrs normatīvais noteikums jeb prasība, kuras neievērošana var radīt sociālu spiedienu un vajāšanu. 

 

Arī Levadas centra pētījumu rezultāti ir līdzīgi. Šī gada februārī Krievijas armijas rīcību Ukrainā noteikti atbalstīja 46 procenti aptaujāto, drīzāk atbalstīja 30 procenti, drīzāk neatbalstīja 9 procenti un noteikti neatbalstīja – 7 procenti aptaujāto. Grūti atbildēt bija 8 procentiem. Pēc vecuma grupām raugoties, vislielākais atbalstītāju skaits bija vecumā grupā 55 gadi un  vairāk – tur noteikti karu Ukrainā atbalstīja 57 procenti aptaujāto. Savukārt vecuma grupā no 18 līdz 24 gadu vecumam tādu kara atbalstītāju bija 29 procenti no aptaujātajiem. Tādu iedzīvotāju skaits, kuri pavisam noteikti karu neatbalsta,  visvairāk bija vecuma grupā no 25 līdz 34 gadiem –  11 procenti. Tātad nevar apgalvot, ka absolūtais iedzīvotāju vairākums atbalsta karu Ukrainā, it īpaši, ja atceras, ka par „nepareizā viedokļa” paušanu Krievijā var nonākt cietumā uz ilgiem gadiem. Aptaujas ir anonīmas, bet daudzi Krievijas iedzīvotāji jau sen vairs neuzticas aptaujām un baidās. Levadas Centra februāra aptauja arī liecina, ka joprojām Putinu atbalsta 86 procenti, neatbalsta – 11 procenti, bet uz šo jautājumu nav atbildes 3 procentiem aptaujāto. 

 

Ar vārdu sakot, dati mēdz nedaudz atšķirties, tie mazliet svārstās, bet kopumā tomēr iedzīvotāji ir ļoti piesardzīgi savos vērtējumos. Tādēļ ir skaidrs, ka nekādu plašu protestu Krievijā nebūs – vismaz ne tuvākajā laikā. It īpaī tādēļ, ka Krievijas iedzīvotāji ir pieņēmuši to, ka konflikts tik drīz nebeigsies. Plaisa starp varai vairākumā lojālo un varai nelojālo mazākumu aizvien padziļinās. Lojālie iedzīvotāji aizvien vairāk lepojas ar savu tautu un  ir pārliecinātāki par rītdienu. Kopumā kopš kara sākuma Krievijas - Ukrainas konflikta vērtējums dažādos rādītājos ir diezgan nemainīgs – prezidentu joprojām caurmērā atbalsta 85, bet karu – 77 procenti. Tiesa gan, stingri un noteikti kara atbalstītāji ir aptuveni 45 procenti, no tiem 20 procenti ir lielāko tiesu gados vecāki vīrieši jeb „ērgļi”, kuriem vecuma dēļ nedraud mobilizācija un kuri notiekošajam seko televīzijā. Šie „ērgļi” gaida to brīdi, kad Krievijas karaspēks sasniegs Ukrainas – Polijas robežu. atlikušie 30 procenti atbalstītāju nav ļoti pārliecināti, un tās lielāko tiesu ir sievietes. Viņas parasti saka, ka „ir slikti, ja cilvēki iet bojā”, ‘”Kaŗš – tas vienmēr ir slikti” un ka „citādāk jau laikam nevarēja”. Tādi situācijas vērtējumi fokusa grupās izskanēja bieži. Tā ir „mazā cilvēka” attieksme, kurš neko nevar ietekmēt un mainīt, tātad nav atbildīgs par notiekošo, nav vērts par to domāt un bojāt savu veselību. Gan jāteic, ka ir manāmas arī pirmās noguruma pazīmes no kara – ja kopumā atbalstītāju skaits ir nemainīgs, tad mainās stingro un „parasto” atbalstītāju proporcija – proti, stingro atbalstītāju skaits samazinās, bet parasto aug. Lai gan miera sarunas pagājušā gada laikā vienu brīdi atbalstīja pat 57 procenti aptaujāto (sākoties Putina vēlēšanu kampaņai, šis skaitlis samazinājās līdz 52 procentiem), tas nenozīmē, ka Krievijas iedzīvotāji atbalsta okupēto teritoriju atdošanu Ukrainai – to pieļauj tikai 15 procenti. Tā teikt, miera sarunas atbalstām, bet piekāpties Ukrainai nevar un nedrīkst nevienā jautājumā.

 

Uz šī Krievijas iedzīvotāju noskaņojuma un Putina uzskatu fona ideja par miera sarunām izskatās ne tikai neiespējama, bet ir kā atklāta Ukrainas atdošana okupantiem. Tādēļ runas par kara pārtraukšanu vienas dienas laikā vairāk līdzinās atklātam cinismam Vēl vairāk, tādas „miera sarunas” apdraud Eiropu, it sevišķi Baltijas valstis. Jā, šobrīd Baltijas valstis nav apdraudētas, jo Krievijai nav resursu, tā nevar palielināt savu armiju pie Baltijas (tātad NATO) valstu robežas. Protams, ja tāda armijas pārvietošana notiktu, tas uzreiz būtu redzams statelītos, par to ziņotu NATO valstu izlūkdienesti. Bet „miera sarunas” , ja Krievija nezaudē karā, bet Ukrainu piespiež necensties atgūt okupētās teritorijas, nozīmē, ka agresorvalsts var atvilkt elpu, atjaunot savu armiju un bruņojumu. Tādēļ teorētiskais apdraudējums nākotnē joprojām ir un būs, kamēr vien Krievija karu nezaudēs.

 

Pēdējās ziņas par Ungārijas diktatora, premjera  Viktora Orbāna vizīti ASV, tikai apstiprināja Eiropas bažas par Putinam draudzīgiem plāniem. Proti, Ungārijas premjers Viktors Orbāns, kurš pagājušonedēļ Floridā tikās ar ASV prezidenta amata kandidātu Donaldu Trampu, pavēstījis, ka Tramps pēc atgriešanās prezidenta amatā grasās pilnībā pārtraukt palīdzību Ukrainai, tādējādi cerot izbeigt karu ar Krieviju. „Pirmkārt, viņš vairs nedos ne centa Ukrainas–Krievijas karam. Tādēļ Kaŗš beigsies, jo acīmredzami, ka Ukraina nevar stāvēt pati uz savām kājām,” pēc atgriešanās no ASV intervijā Ungārijas televīzijai pavēstīja Orbāns. „Ja amerikāņi nedos naudu un ieročus un arī eiropieši nedos, tad Kaŗš beigsies. Un, ja amerikāņi nedos naudu, tad eiropieši vienatnē nav spējīgi finansēt šo karu, tādēļ tas beigsies, prātoja Orbāns. Ungārijas premjers jau sen ir pazīstams ar negatīvo attieksmi pret kaimiņvalsti Ukrainu. Februāra sākumā pārējo Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem ar lielām grūtībām izdevās pārvarēt Orbāna iebildumus pret 50 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai. Tagad līdzīgs lēmums par palīdzības piešķiršanu Ukrainai ir iestrēdzis ASV Kongresā, kur Trampam lojālie republikāņi bloķē attiecīga likumprojekta pieņemšanu. Ukrainas atbalstītāji raizējas: ja ASV prezidenta vēlēšanās novembrī Tramps pārspēs tagadējo Baltā nama saimnieku, demokrātu Džo Baidenu, ASV palīdzība Ukrainai varētu tikt apturēta vispār. „Gan Putins, gan Orbāns savā komunikācijā par karu fokusējas uz „miera sarunām”, kas nenoliedzami nāktu par labu krieviem. Orbāns savā ziņā lobē ASV ārpolitiku Krievijai labvēlīgā virzienā,” secina bijušais Ungārijas pretizlūkošanas dienesta pārstāvis Pēters Buda.

 

Tas nozīmē – ja Putina un viņa atbalstītāja Orbāna plāns izdosies, ja Tramps kļūs par ASV prezidentu, tad divu, trīs gadu laikā Baltijas valstis var sagaidīt Krievijas iebrukumu.