Karogs pusmastā
Kārlis Streips    19.07.2016

 

 

Šogad, tāpat kā katru gadu, divas skaistas vasaras nedēļas pavadīju savā dzimtajā pilsētā Čikāgā, sauļojos uz māsas balkona, daudz lasīju, baudīju vasaru. Biju uz beisbola spēli, mani mīļie Čikāgas “lācēni” zaudēja, bet vismaz patlaban viņi savā grupā ir pirmajā vietā, varbūt beidzot, pirmo reizi kopš manas piedzimšanas (un ilgu, ilgu laiku pirms tam) izdosies uzvarēt čempionātā? Biju uz kafejnīcu, kuŗu ļoti drīz atvērs svainis Brendans. Lai viņam veicas! Kopumā, kā allaž, atvaļinājums bija ļoti jauks. Šo komentāru rakstu svētdienā, kas ir pēdējā atvaļinājuma diena, un jau esmu domās par to, ka, sākot ar rītdien, atkal katru dienu būšu darbu virpulī. Labi, ka divas nedēļas dzimtenē ļāva, tā teikt, uzlādēt baterijas. 

 

Taču visu laiku, kamēr biju Amerikā, valsts iestāžu karogi bija pusmastā. Viens iemesls bija piecu zaldātu nošaušana kāda militārā bāzē Teksasā. Iespējams, karoga nolaišana joprojām bija saistīta ar baiso terrorista uzbrukumu kādā krogā Floridā. Vienādi vai otrādi, Amerikas karogi bija pusmastā.

 

Sāk likties, ka varbūt ir pienācis laiks karogus turēt pusmastā visu laiku un nepārtraukti. Laikā kopš atgriezos Latvijā, ir noticis šaušalīgs uzbrukums Nicas pilsētā Francijā, kur terrorists ar kravas mašīnu nobendēja mierīgus cilvēkus teju vai divu kilometru gaŗumā, pirms viņu nošāva policisti. Bojā gāja vairāk nekā 80, ievainoti tika vairāk nekā 200 cilvēki. Teju bija beidzies ārkārtas stāvoklis, kāds Francijā tika noteikts pēc pērnā gada terroristu uzbrukumiem Parīzē, nu nolemts, ka to paturēs spēkā vēl trīs mēnešus. Prātā vēl uzbrukums Briseles lidostā šā gada martā. Vēl un vēl, un vēl...

 

Iemesls šīm katastrofām ir labi zināms. Jau visai sen tā dēvētā Islāma valsts, kas terrorizē Sīriju, Irāku un citas Tuvo Austrumu valstis, saviem sekotājiem ārzemēs ir teikusi, ka nevajag doties uz Tuvajiem Austrumiem, tur kaujinieku pietiek, toties atbalstītājiem vajadzētu sākt rīkot uzbrukumus pret “neticīgajiem” savās mītnes zemēs. Konkrēti: ... salauz viņa galvaskausu ar akmeni, nodur viņu ar nazi, notriec viņu ar savu automobili, nomet viņu no augstuma, nožņaudz, noindē. Šīs “instrukcijas” pirms pāris gadiem nāca no viena no Islāma valsts redzamākajiem “vadoņiem.”

 

Pamanījāt domu - “notriec viņu ar savu automobili”? Tieši tā izdarīja terrorists Nicā, turklāt ne jau ar vieglo automobili, bet gan smago kravas auto. Neilgi pēc notikušā Islāma valsts paziņoja, ka uzbrucējs ir bijis “varonis,” kuŗš ir paklausījis minētajām instrukcijām. Cik zināms, pats terrorists procesa laikā neko publiski neteica (lai arī ir zināms, ka īsi pirms uzbrukuma viņš nosūtīja īsziņu citam cilvēkam, aicinot viņu ierasties attiecīgajā vietā ar lielāku skaitu šaujamieroču), taču minētajā uzbrukumā Orlando terrorists tā laikā piezvanīja uz 911 (numurs, kam zvanīt trauksmes gadījumā), palielījās par savām saitēm ar terroristu organizāciju un uzslavēja brāļus, kuŗi pirms pāris gadiem uzspridzināja nāvējošas bumbas Bostonas maratona laikā. Tāpat darīja terroristi, kuŗi pērn decembrī nogalināja 21 cilvēku uzņēmumā, kuŗā viens no ļaundariem kādreiz bija strādājis. Nudien Islāma valsts savu “kaŗu” ir izvērsusi plašāk pasaulē, nekā kādreiz tas tā ir bijis.

 

Diemžēl ir ierasts par šādām traģēdijām domāt tikai tad, kad tās notiek “civilizētajā” pasaulē – Amerikā vai Eiropā. Daudzviet Tuvajos Austrumos, Āfrikā, Āzijā šāda veida barbarisms ir gluži vai ikdiena. Raugi, Irākas galvaspilsētā Bagdādē pēdējo nedēļu laikā vairākkārt terroristi ir pašuzspridzinājušies, sev līdz nāvē paraujot simtiem cilvēku. Nigērijā un citur Āfrikā joprojām darbojas terroristu organizācija Boko Haram, liels skaits pirms diviem gadiem tās nolaupīto skolnieču nav atrastas joprojām, lai gan dažām ir izdevies izbēgt. Vien šī gada 1. jūlijā, tātad – vienas dienas laikā, notika sprādziens Bahreinā (viens bojā gājušais), pašnāvnieka uzspridzināšanās Bagdādē (seši bojā gājušie), kā arī terroristu uzbrukums kādā restorānā Bangladešā, kur bojā gāja vairāk nekā 20 cilvēku. Un tie nebija vienīgie šāda veida notikumi minētajā dienā, kopumā tādu bija 12! Rakstu 17. jūlijā, vakar Islāma valstī dzīvus sadedzināja piecus cilvēkus – it kā par spiegošanu, sprādzienā Bagdādē nogalināti trīs cilvēki, citā Irākas pilsētā sprādzienā nogalināts viens, savukārt leģendārajā Nineves pilsētā terroristi centās uzspridzināt tiltu pār Tigras upi, bet viņu laivu nogremdēja Irākas gaisa spēki. Vēlāk atklājās, ka tā bija pilna ar sprāgstvielām.

 

Tāda ir pasaule, kuŗā patlaban dzīvojam. Nicā pilsētnieki bija sapulcējušies uz salūtu par godu Bastīlijas dienai – tas bija priecīgs notikums. Orlando cilvēki dejoja un priecājās. Briselē ļaudis lidostā mierīgi devās savās gaitās. Parīzē cilvēki skatījās koncertu, kad teātrī ienāca grupa terroristu un nogalināja 89 cilvēkus. Pirms tam – satīriskā žurnāla Charlie Hebdo līdzstrādnieki savā biroja darīja savu darbu. Arī baisajā 2001. gada 11. septembrī cilvēki “Dvīņu torņos” Ņujorkā darīja savu darbu, pasaules augstākajā celtnē arī bija daudz tūristu. Slavenais peldētājs Ians Torps devās uz torņiem, lai uzbrauktu līdz skatu platformai, bet viesnīcā bija aizmirsis fotoaparātu un devās tam pakaļ. Pa to laiku torņos ietriecās lidmašīnas. I. Torps acīmredzot dzimis laimes krekliņā.

 

Latvijā it kā nav pamats uztraukumam – mūsu valsts minētajā koalīcijā pret Islāma valsti nepiedalās, tāpat ir skaidrs, ka terroristiem “interesantas” ir lielas pilsētas, kuŗās ir daudz žurnālistu, tā viegli ir piesaistīt pasaules uzmanību. Ne velti Ņujorka, Parīze, Brisele, Londona, Madride – nevis kāda mazpilsēta. Latvija ir maza valsts, kuŗai ārpasaules uzmanība tiek pievērsta tikai retu reizi.

 

Taču ir kāda cita joma, kuŗā terroristu uzdarbošanās ietekmē sabiedrisko domu arī mūsu valstī. Runa ir par bēgļiem, kuŗi, kā zināms, lielākoties nāk no tiem pašiem Tuvajiem Austrumiem. Terroristu uzbrukumi ir medusmaize tiem mūsu sabiedrības pārstāvjiem, kuŗi katrā arābā, katrā Tuvo Austrumu iedzīvotājā vēlas saskatīt potenciālu terroristu, lai gan tie pāris duči bēgļu, kuŗi no attiecīgā rajona patlaban ir ieradušies Latvijā, lielākoties ir ģimenes cilvēki, daudzās ir pulks mazgadīgu bērneļu. Kāds tur terrorisms?

 

Tomēr neatbildēts paliek jautājums – vai tiešām visu laiku mums karogi būs jātur pusmastā?