Kāpēc Latvijas budžetam nevajag naudu?
Sallija Benfelde    05.06.2018

 

 

Nodokļu reforma Latvijā radījusi fiskālajā budžetā robu, vismaz dažu turpmāko gadu budžets Latvijā solās būt knaps, kaut arī polītiķi solījušies šo robu aizlāpīt. Šķiet, visskarbākā ir situācija veselības aprūpes jautājumos, par spīti tam, ka papildu financējums šogad tika atrasts, palielinot budžeta deficītu, un tam neiebilda arī Eiropas Komisija (EK). Protams, veselības aprūpes nepieejamību, mazās algas un vēl citas ar veselības aprūpi saistītās problēmas financējums vien neatrisinās, acīmredzot ir vajadzīga arī nopietna veselības aprūpes sistēmas vētīšana. Joprojām dienas kārtībā ir arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma paaugstināšana algām un pensijām, financējums vajadzīgs arī izglītības reformai. Kur to meklēt? Ja pieaugtu iedzīvotāju tēriņi, budžetā naudas būtu vairāk, bet kā gan lai šie tēriņi augtu, ja ienākumi ir tādi, kādi tie ir?

 

Priekšlikums, ko iesniedza Eiropas Latviešu apvienība (ELA) saistībā ar Diasporas likuma izstrādi, bija grozījumi likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), atbilstoši kuŗiem pie atgriešanās Latvijā tiktu aizsargāts ES/EEZ valstīs nopelnīto pensiju neapliekamais minimums. Citiem vārdiem sakot, atgriežoties Latvijā ar kādā no Eiropas Savienības (ES) vai Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstī vai valstīs nopelnīto pensiju, tā tiktu aplikta ar nodokli tajā apmērā, kas pārsniedz neapliekamā minimuma apmēru valstī, kuŗā pensija ir nopelnīta. Kā zināms, Latvijā šobrīd pensijas neapliekamais minimums ir 250 eiro, un no summas, kas ir virs šī minimuma, tiek atvilkts IIN 20 procentu apmērā. Iecerēts, ka pensiju neapliekamais minimums varētu pieaugt līdz 300 eiro mēnesī. ES un EEZ valstīs nopelnīto pensiju neapliekamais minimums atšķiras, bet tas lielāko tiesu ir stipri augstāks nekā Latvijā – vismaz tajās valstīs, uz kuŗām labprāt brauc strādāt Latvijas valstspiederīgie (vidēji 600-800 eiro).

 

Jautājums, protams, ir cik iegūs valsts, ja no ES un EEZ atgriezušies pensionāri nodokļus maksās virs šo valstu pensiju neapliekamā minimuma? ELA aprēķini liecina, ka patēriņš (pirktspēja) pieaugtu par 0,3-0,6% no iekšzemes kopprodukta (IKP,) savukārt ietekme uz IKP līmeni varētu būt apmēram puse no tā (0,1-0,3% no IKP), un netiešais nodokļu ieņēmumu efekts varētu būt līdz 0,1% no IKP. Remigrantiem atgriežoties ar pensijām, kas ir lielākas par minimālo un neapliekamo apmēru, IIN ieņēmumi un ietekme uz ekonomiku būtu vēl pozitīvāka.

 

Protams, var vaicāt, kā iegūti šādi skaitļi? Pētījumi un aptaujas liecina, ka pirmspensijas un pensijas vecumā pašlaik ir 8-10% no Latvijas piederīgajiem ārvalstīs (kopā ap 370 000 personu), un šī proporcija ar laiku aug. 80% no respondentiem starp faktoriem, kas kavē atgriešanos, visbiežāk min grūtības atrast pieņemamu darbu un to, ka Latvijā nav pienācīga sociālā nodrošinājuma, arī pensiju. Atgriežoties uz dzīvi Latvijā, atkarībā no bijušās mītnes valsts, remigrants Latvijā ir gatavs tērēt vismaz obligāto minimālo un neapliekamo pensiju apmēru – no 7527 eiro (Lielbritanijā) līdz 12 917 eiro (Īrijā) gadā – un šāds ir negūtais pienesums Latvijas ekonomikai, ja persona pieņem lēmumu neatgriezties. Turklāt daļa pensijas tomēr ir nopelnīta Latvijā un tā tiks saņemta, tātad paliekot savā mītnes zemē, arī Latvijā nopelnītā nauda tiks tērēta tur.

 

Jāpiebilst, ka Eiropā ir 18 valstis – piemēram, Vācija, Zviedrija, Nīderlande, Spānija –, kuŗas arī tiem pensionāriem, kuŗi vairs šajās valstīs nedzīvo, turpina segt veselības aprūpes/medicīniskos izdevumus. Tas nozīmē, ka šie pensionāri nebūtu papildu slogs Latvijas veselības aprūpes sistēmai, bet tieši otrādi.

 

Finanču ministrija ELA priekšlikumus noraidīja, un pagājušajā nedēļā Saeimā 1. lasījumā pieņemtajā Diasporas likumprojektā to nav. Viens no iebildumiem ELA priekšlikumiem ir arī tas, ka tā būtu Latvijas pensionāru diskriminācija. Uzreiz gan jāpiebilst, ka saistībā ar Latvijas un ASV, kā arī ar Kanadu noslēgtajām konvencijām par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu attiecībā uz ienākuma nodokļiem, remigrējošs pensionārs Latvijā saglabā tiesības uz ASV un Kanadas noteikto pensijas neapliekamo minimumu. Savukārt saskaņā ar Latvijas valdības un Krievijas Federācijas valdības līgumu un Latvijas Republikas valdības un Ukrainas valdības konvenciju, Krievijas Federācijas un Ukrainas izmaksātām pensijām Latvijā nodokļi piemēroti netiek vispār. Turklāt Eiropas Savienības tiesas tiesnesis Egils Levits, kurš konsultēja ELA šajos jautājumos, ir atzīmējis, ka diskriminācija ir atšķirīga attieksme pret personām vienādos apstākļos. Personas, kuŗu pensija nopelnīta Latvijā, objektīvi nav vienādos apstākļos ar personām, kuŗu pensija nopelnīta citā valstī vai vairākās, un šie priekšlikumi neierobežo citu personu pamattiesības un likumiskās intereses.

 

Atliek piebilst, ka valsts varētu nopelnīt vairāk, ja minētie priekšlikumi par pensiju neapliekamo minimumu tiktu pieņemti. Daļa Latvijas pensionāru tomēr varētu justies aizvainoti – lai arī kopējā maka biezums palīdz celt arī viņu dzīves līmeni. Polītiķi pirms vēlēšanām to varētu izmantot, lai izskatītos kā pensionāru aizstāvji.