27.09.2016
Divi mācīti vīri, abi ‒ pareizticīgi, abiem sāp sirds par Krieviju, bet kāds kontrasts viņu spriedumos!
1952. gadā dzimušais vēsturnieks, reliģiju pētnieks, polītiskais un sabiedriskais darbinieks Andrejs Zubovs kļuvis slavens ar to, ka divsējumu diždarbā "Krievijas vēsture. XX gadsimts", kas izdots Maskavā 2009. gadā un ko viņš rediģējis, pirmoreiz vispār nav minēta vārdkopa "Lielais Tēvijas karš", bet ir runa par 1941.-1945. gadu padomju-nacistu kaŗu. Šis formulējums, manuprāt, ir prof. Andreja Zubova nopelns, gaismas stars putinisma imperiskās propagandas miglā.
Prof. Andrejs Zubovs 13 gadus bija macībspēks daudzinātajā diplomātu kalvē ‒ Maskavas valsts starptautisko attiecību institūtā ‒ MGIMO, no kuŗa viņš 2014. gada martā tika izslēgts, jo bija uzdrošinājies laikrakstā Vedomosti publiski apgalvot, ka prezidents Putins, anektējot Krimu, rīkojies tāpat kā rīkojās Hitlers, iekļaujot Austriju Lielvācijas sastāvā.
Būdams dziļi reliģiozs un uzturot ciešas saites ar Krievijas pareizticīgo Baznīcu, Andrejs Zubovs polītiskā ziņā ir izteikti liberāls, piedaloties Tautas brīvības partijas (PARNAS) vadībā. Līdztekus viņš kopš 2003. gada ir Krievijas solidāristu nacionālās darba savienības (NTS) biedrs, uzskatot, ka ģenerālis Vlasovs nebija nodevējs, jo vērsies nevis pret krievu tautu, bet pret zvērisko Staļina režīmu.
Šī gada augustā, kad prof. Zubovs izvirzīja savu kandidātūru Krievijas Valsts domes vēlēšanās kā minētās liberālās partijas PARNAS pārstāvis, izcēlās liels skandals, jo kļuva zināms, ka jau 2015. gada martā, izteicoties kādā Svoboda raidījumā, viņš nožēloja, ka Staļins nebija zaudējis kaŗu pret Hitleru, "jo tik un tā sabiedrotie mūs galu galā būtu atbrīvojuši, un tad angļi un amerikāņi ieviestu pie mums demokratiju, un tiktu izmēzts kanibāliskais Staļina režīms". Tai pašā intervijā prof. Zubovs teicis: "Salīdzinot ar Staļinu, Hitlers ir Krievijas vēstures eņģelis (!). Jo ar visu gribēšanu nav iznīcinājis tik daudz krievu cilvēku kā Staļins (..) Hitlers ir noziedznieks un nelietis, bet mūsu tautai taisni Ļeņins un Staļins ir vienreizīgi bendes. Kas Hitlers bija ebrējiem, tas visām Krievijas tautām bija Ļeņins un Staļins. Ja nu Jeruzalemē ierīkotu Hitlera māju-mūzeju... Tas pats vien ir."
Skarbs un paradoksāls savos izteikumos ir Andrejs Zubovs. Skarbs un katŗgorisks savos izteikumos ir cits vēsturnieks ‒ 80 g. v. Igors Frojanovs, arī pārliecināts pareizticīgs kristietis. Viņš arī ir profesors, mācībspēks Pēterburgas valsts universitātē. Bet viņa skatījums uz Krieviju un tās likteņgaitām ir diametrāli pretējs, turklāt visai tuvs mūsdienu imperiskajam putinismam.
Prof. Frojanovs devis plašu interviju, kas publicēta Maskavas portālā Zavtra: viņaprāt skarbais klimats piespieda "mūsu senčus" apstrādāt zemi vienkop; ģimene, dzimta, kolektīvs. Un šis kolektīvisms no senlaikiem raksturīgs krievu civīlizācijai. Krieviskajiem slaviem bija jāpretojas nepārtrauktiem uzbrukumiem no austrumiem ‒ mums uzbruka klejotāju tautas ‒ huņņi, hazari, pečeņegi, tatāri. Lai noturētos, bija vajadzīga spēcīga valsts ‒ Kijevas Krievzeme (Ruse), kuŗas pamatā bijusi demokratija (!), t. s. sobornostj, viss ticis izlemts tautas sapulcēs (veče) u.tml.
Prof. Frojanovs norāda, ka pareizticīgā Baznīca pilnībā atbilstot "krievu etnosa dziļākajiem vaibstiem. Līdz ar krievu ļaužu kristīšanu viņiem raksturīgais kolektīvisms ieguva metafizisku, mistisku, sakrālu raksturu".
Šis Pēterburgas profesors teic, ka jēdziens "kristīgais sociālisms" esot pilnīgi loģisks: "Un tas nav gadījums, ka pie mums ‒ pasvītroju, tieši pie mums ‒ tika īstenots pirmais mēģinājums uzcelt sociālismu nevis vispār, bet atsevišķā zemē. Staļins (!) lieliski saprata, cik ļoti krievu tautai atbilst sociālistiskie esamības principi".
Lasām tālāk: "Sistēmatiska, mērķtiecīga Rietumu cīņa pret Krieviju, kaŗš ar mērķi iznīcināt Krieviju sākās XV gadsimta nogalē un kopš tā laika tiek nenogurstoši vests (..) Kāpēc Krievija nav pa prātam mūsu rietumu kaimiņiem? Tāpēc, ka tur, Rietumos, eksistē populācija (!), kuŗa no senlaikiem tiecas pēc pasaules kundzības. (..) Krievija ir pareizticības un vispār kristietības nesēja, kamēr Rietumi kļūst par kaut kādu sātanisku (!) kopumu."
Nobeigumā prof. Frojanovs cildina caru Ivanu Bargo (t.i., Jāni Briesmīgo.‒ F.G.), "kurš mums ir paraugs, veidojot spēcīgu centralizēto varu un plašu vietējo pašpārvaldi (?). Un, protams, mūsu priekšā paceļas Josifs Staļins, kuŗš uzstājas kā krievu valstiskuma un krievu valsts nosargātājs".
Nu mēs redzam, cik pamācoša ir komparatīvā jeb salīdzinošā pieeja, vērtējot kaut vai vēsturniekus, arī pareizticīgos.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
