Sallija Benfelde 16.02.2021
Valdības apstiprinātais vakcinācijas plāns, kuŗā dienu pēc tā apstiprināšanas pēkšņi tika iekļauta papildu prioritārā vakcinējamo grupa, Latvijā izraisījis sprādzienbīstamu efektu. Cilvēku sašutums un neizpratne pārpludināja medijus un sociālos tīklus, un tā sekas varētu būt jūtamas nākamā gada Saeimas vēlēšanām. Situāciju sarežģī arī tas, ka vakcīnu trūkst. Arī solītais vakcinācijas ātrums šobrīd nav liels, un nav tā, ka tie daži vai mazliet vairāk vakcīnu devu tūkstoši, ko Latvija saņem, tiek izlietoti pāris dienās. Informācija par vakcinēto daudzumu nedaudz atšķiras, dati uz 13. februāri liecina, ka savakcinēti vairāk par 20 tūkstošiem cilvēku jeb aptuveni viens procents no Latvijas iedzīvotājiem. Savukārt Our World in Data rēķina savakcinēto skaitu uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju. 12. februārī Latvijai tas bija 1,93. Pēc šīs vietnes publicētajiem datiem, Latvija ir viena no pēdējām pasaulē. Gan jāpiebilst, ka šie dati ir par pilnu vakcīnas devu saņēmušajiem un ka par daudzām tā dēvētajām trešās pasaules valstīm datu nav vai arī tie nav droši. Ja ziņas par to, ka Izraēla jau drīz būs savakcinējusi procentus septiņdesmit, Latvijai godam kantes īpaši nerīvē, jo tur ir pavisam cita veselības aprūpes sistēma un vakcinēšana notiek, konkurējot slimokasēm, tad informācija par to, ka aiz Latvijas ir Gvineja, Papua Jaungvineja, arī mazā Luksemburga un Islande, vēl dažas valstis, izklausās traģiski.
Atsevišķs stāsts, par ko jau mūsu laikraksts rakstījis, ir tas, ka vakcinēties vēlas aptuveni puse iedzīvotāju un ka Krievijas informātīvā telpa ietekmē ļoti daudzus, it sevišķi pierobežā, kur tiek cerēts tikt pie Krievijā izstrādātās vakcīnas.
Kā zināms, vakcinācija Latvijā tika sākta 28. decembrī, un pirmie to saņēma Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas mediķi. Janvāŗa pirmajā nedēļā premjērs pieprasīja veselības ministrei detālizētu vakcinācijas plānu, ministre apgalvoja, ka tāds jau ir. Dancis ap šo plānu ilga labu brīdi, tad tapa zināms, ka nav pasūtītas papildu vakcīnas, un ministrei bija jāatkāpjas. Plāns paredzēja, ka pirmie tiks vakcinēti mediķi, tad sociālās aprūpes namos jeb pansionātos dzīvojošie klienti un viņu aprūpes darbinieki. Pēc tam tiks vakcinēti par 60 gadiem vecāki iedzīvotāji un tie, kuŗiem ir chroniskas saslimšanas. Kopumā Latvijas plāns neatšķīrās no vispārpieņemtajiem vakcinācijas kritērijiem un kopumā atbilda arī Pasaules Veselības organizācijas (PVO) rekomendācijām. Bažas radīja vakcīnu trūkums un spēja īsā laikā savakcinēt iedzīvotājus, lai imūnitāte pret Covid-19 vairākumam būtu vienā laikā, un vīrusa izplatība apstātos.
Tomēr pagājušajā nedēļā valdība izdarīja sava veida salto proti, otrdien, 9. februārī tika pieņemts detālizēts vakcinācijas plāns, bet jau trešdien parādījās prioritāri vakcinējamo grupa, kuŗā šobrīd jau ir ap 14 tūkstošiem cilvēku. Pirmajā brīdī tika skaidrots, ka tās ir augstas amatpersonas un sabiedrībā cienīti cilvēki, kuŗi ar savu priekšzīmi varētu iedrošināt cilvēkus vakcinēties. Tad oficiāli tika paskaidrots: Turpinoties vakcinācijas procesam Latvijā, 11. februārī tiek uzsākta to valsts augstāko amatpersonu brīvprātīga vakcinācija, kuŗu pienākumi saistīti ar nacionālās drošības un valsts pamatfunkciju nepārtrauktības nodrošināšanu. Nelielais amatpersonu loks, kam šobrīd tiek dota iespēja vakcinēties, ir stingri izvērtēts, ņemot vērā to pienākumus un lomu valsts procesu vadībā.
Ziņās varēja skatīties, kā tiek vakcinēts Valsts prezidents, premjērs, arī bijušie prezidenti, arī ministri, par spīti tam, ka, sākoties vakcinācijai, daudzi sacīja, lai augstas amatpersonas vakcinējas pirmās, tā pierādot, ka vakcīna ir droša, tagad daudzi iebilst, ka tā esot līšana bez rindas un dusmojas. Tagad ārpus kārtas tika vakcinēti Saeimas komisiju vadītāji, vēl citas amatpersonas, sarakstā ir arī Nacionālās Drošības padome un Saeimas Nacionālās drošības komisija, un nu jau nelielais amatpersonu loks ir pieaudzis līdz minētajiem 14 tūkstošiem cilvēku. Vakcīna tika piedāvāta arī Raimondam Paulam, kuŗš potēšoties februāŗa beigās.
Pasaulē amatpersonu vakcinēšanas jautājums risināts dažādi. Vakcīnu jau ir saņēmis, piemēram, ASV prezidents Baidens, arī Francijas prezidemts Makrons bija viens no pirmajiem vakcinētajiem savā valstī, bet Vācijas kanclere Merkele savukārt paziņoja, ka gaidīs savu rindu.
Problēma manuprāt nav tajā, ka ir zināms skaits amatpersonu, kuŗas tiešām atbild par valsti un tās pastāvēšanu, viņu veselība un spēja strādāt ir svarīga. Bet par šādu sarakstu vajadzēja domāt, jau veidojot vakcinācijas plānu. Runājot par kampaņu, kas iedrošinātu cilvēkus piekrist vakcinācijai, to vajadzēja darīt jau 28. decembrī, un tādā sarakstā tiešām varēja būt cilvēki desmit, ne vairāk. Pirmie vakcīnu varēja saņemt Valsts prezidents, premjērs, arī bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, Raimonds Pauls, vēl kāds tautā mīlēts un cienīts mākslinieks. Tagad jau ir par vēlu. Cilvēki raksta sociālajos tīklos, ka skolotāji, pārdevējas , sabiedriskā transporta vadītāji un vēl daudzi citi cilvēki katru dienu saskaras ar cilvēkiem un viņu risks inficēties ir augsts, un vaicā vai tad viņi nav cilvēki!?
Arī partiju nostāja ir dažāda. Jaunā konservātīvā partija (JKP) paziņoja, ka viņu polītiķi nevakcinēsies ārpus rindas. Tiesa gan, JKP deputāte un Saeimas priekšsēdes biedre Dagmāra Beitnere-Le Galla vakcinējās, to izdarīja arī Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Juris Rancāns no JKP.
Pēkšņa VIP saraksta parādīšanās un ziņa, ka lēmums ticis pieņemts slēgtā sēdē, kaislības tikai vēl uzkurināja, un cilvēki jūtas apmuļķoti. Neapmierinātība pieaug arī tādēļ, ka vakcīnu trūkst, pansionātos vakcinēšana tikai sākusies, un jau tā lielais uzticības deficits valsts varai tikai aug. Turklāt Saeimas deputāti var strādāt attālināti, atšķirībā no Nacionālās Drošības padomes, kuŗa to nedrīkst to pašu drošības apsvērumu dēļ vai valdības, kuŗas darbs veicas labāk, ja sēdes var notikt klātienē.
Protams, ja vakcīnu trūkst un pastāv šaubas par to, cik daudz cilvēku vispār būs iespējams vakcinēt dienas vai nedēļas laikā, vakcinācijas rinda vienmēr raisīs jautājumus, vai tajā viss ir godīgi un nopietni ir izvērtēti visi tās kritēriji. Tādēļ pats prātīgākais būtu tādu plānu un rindu veidot pēc epidemioloģiskiem un medicīniskiem principiem. Kā jau rakstīju, varēja izveidot nelielu valstij nozīmīgu un arī tautā mīlētu cilvēku sarakstu, tas varēja kalpot kā uzmundrinājums un iedrošinājums citiem vakcinācijas sākumā. Tagad par to var teikt, ka akcija bija un ir nokavēta, un iekļaut tajā tik daudz ministriju un dažādu iestāžu darbinieku, ir vienkārši neprāts.
Manuprāt tiek zāģēts zars, uz kuŗa sēžam un runa nav tikai par Saeimas vēlēšanām, par to, ka kāda partija varētu zaudēt savus atbalstītājus, ka vēlētāji aizmirsīs notikušo. Patiesībā tas ir arī valsts drošības jautājums, jo pasaulē ir nemierīgi, mūsu kaimiņš ir un būs ne pārāk labi prognozējamā Krievija. Tas, ka Latvijā ir Krievijas ietekmes aģenti un ka ir arī ne viens vien polītiķis, kuŗam ir pilnīgi vienalga, par kādu cenu viņš nokļūst pie varas, nav nedz noslēpums, nedz jaunums. Diemžēl plaisa starp tautu un varu ir kļuvusi vēl platāka. Un nav svarīgi, vai zara zāģēšana ir bijusi ļaunprātība, augstprātība vai vienkārši muļķība. Rezultāts ir ar liela mīnusa zīmi.
Atpakaļ
.jpg)
