Kā izvēlēties partiju, par ko balsot? Pirmais pārskats
Sallija Benfelde    09.08.2022

 

 

Līdz 14. Saeimas vēlēšanām vēl gandrīz divi mēneši, un ir laiks apdomāt, par kuru sarakstu balsot. Protams, ir vēlētāji, kuŗi ir kādas partijas vai partiju apvienības atbalstītāji un savus uzskatus nemaina, tomēr nav par ļaunu paskatīties, ko partijas vēlas izdarīt un kādu nākotni tās grib Latvijai. Varētu arī sacīt: ir svarīgi, kādu ideoloģiju partijas vai to apvienības pārstāv.

 

Šogad pats galvenais jautājums, kuŗam pakārtoti visi pārējie, ekonomiku un finanses ieskaitot, ir Latvijas valsts drošība – iekšējā un ārējā. Un tas nozīmē, ka svarīga ir ne tikai robežas un territoriālā drošība, valsts aizsardzības spējas, bet arī tas, kā pie varas esošie spēs risināt ar ekonomiku saistītos jautājumus. Neapmierināti un izmisuši cilvēki rada nestabilitāti, tādus cilvēkus ir viegli sakūdīt, un viņi vairs nešķiro, kas vainojams, jo viņiem ir slikti. Tādēļ priekšvēlēšanu kampaņās nepietiek tikai ar solījumiem palielināt algas, pabalstus un jebko citu. Solītājiem vienmēr ir jājautā, kur viņi ņems naudu? Kad tiek solīts tikt galā ar krizi, ir vērts arī pajautāt, kur radīsies finanses, jo neviena partija nevar pārtraukt kaŗu Ukrainā, atcelt tā sekas, jo ir jautājumi, ko nelemj valdība. Vēl vairāk – ja tiek solīts atcelt kādus nodokļus vai samazināt, tad vienmēr jautājums ir, kā, samazinot ienākumus budžetā, var palielināt algas vai pabalstus? Ir virkne partiju, kuras sola mainīt vēlēšanu sistēmu, un tas nav nekas neiespējams – piemēram, ieviest jaukto vēlēšanu sistēmu, ja tas tiešām pilsoņos vieš lielāku uzticību valstij. Tiesa gan, ir vērts atcerēties, ka ir valstis, kurās tas ir ticis izdarīts, bet nekādus brīnumus tas nav nesis, jo ir jāmainās cilvēku domāšanai jeb zināšanām un godaprātam. 

 

Tātad partiju solījumi šogad jāvērtē pēc tā, kā iecerētie darbi var stiprināt vai graut valsts drošību. Un nākamais jautājums, ko vēlētājiem sev vērts uzdot, ir: ko deputāta kandidāti līdz šim ir darījuši? Cik aši ir vai nav „apmetuši kažoku” otrādi, kad tas bijis izdevīgi?

 

Par un pret Latviju

Šajās vēlēšanās vairs nevar runāt par „latviskajām” un „krieviskajām” partijām, bet par partijām, kuŗas ir par Latviju un pret Latviju. Ir partijas, kuŗas to dara viltīgi, atklāti nesakot, ka ir pret Latviju, un neiebilstu, ja mēs vairāk draudzētos ar Krieviju un aizietu no dažādām starptautiskām apvienībām un organizācijām, bet viņu ieceres tieši pie tā novestu. Ir partijas, kuŗas pat neslēpj, ka grib, lai Latvija izstājas no Eiropas Savienības un varbūt arī no NATO. Un nav svarīgi, vai tādi solījumi un ieceres ir tādēļ, ka šīm partijām nav ne zināšanu, ne izpratnes par valsts pārvaldi, demokratiju, ekonomiku un jebko citu, vai tas notiek tādēļ, ka biznesam vai iecerētajai naudai un amatiem ir vajadzīga Krievija, jo tā ir valsts, kuŗā veids, kā tiek risināti jautājumi, ir tuvs un saprotams.

 

Šogad par Saeimas deputātu vietām sacenšas 19 partiju vai partiju apvienību saraksti. Jāteic, ka piekrītu kolēģim Kārlim Streipam, ka par 12 no šiem sarakstiem ir ļoti lielas šaubas, vai viņi saprot,/ grib saprast, ko grasās darīt, vai arī tas ir ar nolūku. Tādēļ šodien īss pārskats par sarakstiem, kuŗi, manuprāt, Latvijas drošību nestiprina un dažos gadījumos vienkārši „jauc gaisu” sev vien zināmu iemeslu dēļ. Piekrītu Latvijā jau izskanējušajam viedoklim, ka vairākas partijas, kuŗu programmas un chaotiskas un pretrunīgas un kuŗas nupat izdomājušas piedalīties 14. Saeimas vēlēšanās, iespējams, to dara, ne jau cerot uz vietu Saeimā, bet uz valsts finansējumu, kas tiek piešķirts visām partijām, kuŗas Saeimas vēlēšanās sasniegušas divu procentu robežu.

 

Vēl jāpiebilst, ka demokratiju var atcelt pavisam leģitīmi, ja vairākums nobalso par partijām, kuŗām ne Satversme, ne tās principi neinteresē, tāpat kā Latvijas neatkarība nav galvenais tādēļ manuprāt daļa sarakstā esošo partiju ir bīstamas. Nav vajadzīgs Krievijas iebrukums, jo valsti var sagraut arī no iekšpuses, ja vēlētāju attieksme pret savu izvēli ir pavirša.

 

Latvijas Krievu savienība (LKS). Programmā mājiens, ka Latvija ieinteresēta etniskā naidā, uzskata, ka aizstāv visas krievu kopienas intereses, faktiski neuzskata, ka latviešu valodai Latvijā ir tiesības kā valsts valodai. Spilgtākie solījumi: „- aizstāvēs tiesības uz brīvu krievu un citu valodu izmantošanu izglītības sistēmā visos līmeņos; - apturēs pieminekļu, kas veltīti Otrā pasaules kara upuriem un karavīriem, nojaukšanas kampaņu; - panāks ierobežojumu atcelšanu attiecībā uz krievvalodīgo televīzijas kanaliem, kā arī pilnvērtīga Latvijas televīzijas kanala krievu valodā izveidi; - veicinās Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem; tikmēr nodrošinās nepilsoņiem tiesības balsot vietējās un Eiropas vēlēšanās”. Vecākajam kandidātam ir 87 gadi, 12 procentu no sarakstā esošajiem kandidātiem uzrādījuši anketā, ka ir latvieši.

 

Tautas kalpi Latvijai. Skaidra nostāja pret ierobežojumiem un vakcīnām pandēmijas laikā, tikai katrs pats var lemt par savu ķermeni. Grib pilnībā atjaunot pagājušā gadsimta divdesmito gadu Latviju un Satversmi, bet grib prezidentālu republiku, var noprast, ka par prezidentu jākļūst partijas vadītājam. Spilgtākie solījumi: „sasaukt Satversmes sapulci, lai pieņemtu leģitīmu tautas lēmumu par Latvijas valsts Satversmi, atjaunojot to vēsturiskajā veidolā, kas netika izdarīts 1991. gadā; ievērojot sabiedrības patiesās intereses, atteikties no dalības tajās starptautiskajās organizācijās, kas tieši vai netieši traucē un ierobežo Latvijas valsts un tautas intereses, attīstību un labklājību; ieviest prezidentālu republiku, kuŗā tauta ievēl prezidentu un Saeimu (Tautas padomi); atjaunot Latvijas valsts nacionālo valūtu – lats; Latvijas cilvēku dzīvesveida pamatā ir saulgriežu rits un gadskārtu svētki, kam pakārtojama sabiedrības dzīve, kultūra un izglītība, tādēļ vēlamies atjaunot latviskajā dzīves ziņā sakņotu izglītības modeli”. Vecākajam kandidātam 74 gadi, četriem kandidātiem ir tikai pamatizglītība.

 

Latvija pirmajā vietā, tautā dēvēta par „Šlesera partiju”. Partijas dibinātājs un nosaukumu maiņas iniciātors ir kādreizējais polītiķis Ainārs Šlesers, kuŗš ir piedalījies, dibinājis un dažām partijām izvēlējies arī nosaukumus nu jau piektajai partijai. Polītikā ienāca 1998. gadā, bijis ministru posteņos, pēc tam, kad 12. Saeimas vēlēšanās par partijas sarakstu nobalsoja tikai 1,8 procenti vēlētāju, no polītikas aizgāja. Tika uzskatīts par vienu no Latvijas oligarchiem, ar viņu saistīti vairāki skandali un kriminālprocesi, arī tiesas sēdes. Ļoti ieinteresēts sadarbībā ar Krieviju, vēl pirms kaŗa Ukrainā apgalvoja, ka ar Krieviju jādraudzējas, un tas tiek skaidrots ar viņa tranzītbiznesa interesēm. Pēc kaŗa sākuma par Krieviju klusē. Šlesers ir bijis arī iniciātors uzturēšanās atļauju izsniegšanai par maksu Krievijas pilsoņiem. Rīgas sarakstā ir pirmais, citos vēlēšanu apgabalos kandidē viņa ģimenes locekļi. Arī kādreizējā premjera Viļa Krištopana ģimene kandidē kuplā skaitā, tiesa gan, dažādos vēlēšanu apgabalos. Otrais aiz Šlesera Rīgas vēlēšanu apgabalā ir Oļegs Burovs, bijušais Rīgas domnieks, vairākas reizes tika ievēlēts Domē no „Saskaņas Centra” vai „Saskaņas” saraksta, bijušā Rīgas mēra Nila Ušakova kolēģis un biedrs. Partija ir pret vakcinēšanos, par Satversmes tiesas likvidēšanu. Spilgtākie solījumi: „Latvijas Valsts prezidentu vēlēs Latvijas pilsoņi. Valsts prezidentam tiks piešķirtas plašākas pilnvaras, lai reālizētu tautas uzticības mandātu. Izbeigsim Satversmes tiesas darbību, jo Satversmes tiesa savos spriedumos pieslienas polītiskiem uzstādījumiem, nevis vadās no valsts pamatlikuma. Nepieļausim piespiedu vakcināciju. Vakcinācija var būt tikai brīvprātīga, bez cilvēka tiesību ierobežojumiem. Sauksim pie atbildības lēmumu pieņēmējus, kuŗi COVID aizsegā represē tautu. Veiksim izmeklēšanu par iztērētajiem līdzekļiem. Satversmē nostiprināsim ģimenes definīciju, kur tēvs ir vīrietis, bet māte ir sieviete, lai jaunā paaudze tiktu audzināta tradicionālo vērtību tikumos un tiktu pasargāta no svešām ideoloģijām. Panāksim, lai Latvija astoņu gadu laikā kļūtu par vienu no bagātākajām pasaules valstīm!” Vecākajam kandidātam 79 gadi.

 

(Turpmāk vēl)