Jauna slota
Kārlis Streips    06.10.2020

 

 

Piektdien, 2. oktobrī pirmoreiz plenārsēdē tikās jaunievēlētā Rīgas dome.  Pēc 29. augusta ārkārtas vēlēšanām procesā iestājās pauze, jo atsevišķas partijas pārsūdzēja rezultātus iecirkņos, kur biļetenu aploksnes nebija apzīmogotas vai bija apzīmogotas nepareizā veidā.  Centrālā vēlēšanu komisija konstatēja, ka runa bija par cilvēcisku kļūdu, vismaz daļēji tāpēc, ka koronavīrusa pandēmijas apstākļos daudzi kādreizējie iecirkņu darbinieki šogad atteicās no dalības, un ne visi, kuŗi stājās viņu vietā, saņēma pilnīgu apmācību.  Vienādi vai otrādi, CVK visām sūdzībām pateica - nē.  Partijas vērsās Administrātīvajā tiesā, kuŗa arī pateica nē, un tā nu oktobŗa sākumā dome varēja ķerties pie darba.  Pirmajā darba dienā deputāti ievēlēja pilsētas galvu. Tas ir Mārtiņš Staķis, ievēlēts no apvienības Attīstībai/Par/Progresīvie saraksta.  Viņš nācis no kustības Par gala un, pirms kļūt par kandidātu pašvaldību vēlēšanās, no A/P saraksta tika ievēlēts Saeimā.  Pirmajās dienās pēc vēlēšanām, kuŗās A/P/P saņēma 26,14% balsu un 18 mandātus domē, Staķa kungs pieticīgi bilda, ja reiz patlaban Rīgā ir finanču problēmas, tad, iespējams, pašvaldības galva varētu iztikt ar tikai vienu vietnieku, nevis diviem, kā tas bija iepriekšējā domes sasaukumā.  Taču Staķa kunga vadītajā koalīcijā ir polītiķi no četriem sarakstiem un sešām dažādām partijām, un politisku sarunu loģika noveda pie situācijas, kur galu galā vietnieku jaunajā domē būs nevis viens vai divi, bet gan veseli trīs - Vilnis Ķirsis no Jaunās Vienotības, Linda Ozola no Jaunās Konservātīvās partijas, un Eduards Smiltēns no Nacionālās Apvienības un Latvijas Reģionu apvienības kopsaraksta.  Ķirša kungs pašvaldībā būs atbildīgs par satiksmes un infrastruktūras jautājumiem, Smiltēna kungs - par sadarbību ar Pierīgas pašvaldībām, bet Ozola kundze - par korupcijas un labas pārvaldības principu jautājumiem.  Komentāru rakstīju svētdien, 4. oktobrī.  Nākamajā rītā domnieki plānoja ķerties klāt pie komisiju veidošanas, bilstot, ka to sastāvs jau brīvdienās bija zināms.

 

Pie komentāra pievienotajā fotografijā ir redzama pirmā Rīgas domes plenārsēde.  Pirms runāt tālāk par to, kas pašvaldībai nākamos piecos gados darāms, konstatēsim, ka gandrīz nevienam minētajā fotografijā nav sejas maskas, un sociāla distancēšanās te absolūti nav redzama.  Domes sēde bija dienu pēc Saeimas plenārsēdes, kuŗa atkal notika attālinātos apstākļos, jo pagājušajā nedēļā piepeši bija visai straujš pieaugums ar Covid-19 infecēto skaitā -  29. septembrī uzreiz 95 jauni saslimšanas gadījumi, kas bija lielāks skaits nekā jebkuŗā brīdī kopš pandēmijas sākuma.  Nākamajā dienā - 44, arīdzan augstāk nekā ierasts, nākamajā dienā - 77 un vēl nākamajā dienā - 74 jaunas infekcijas.  Saeimas sēdē opozīcijas deputāti vaimanāja, ka attālināta sēde esot nekonstitucionāla un rīkota tikai tāpēc, ka pozīcijas deputāti negribot kollēgas no opozīcijas redzēt tribīnē.  Saeimas spīkerei Inārai Mūrniecei nācās vairākkārt atgādināt, ka nesen iznāca grāmata par Satversmi, kuŗas autori bija plaši atzīti valststiesību speciālisti, un cita starpā grāmatā atzīts, ka attālinātas sēdes nav nekonstitucionālas.  Nudien, Satversmē par tēmu ir rakstīts šādi:  "Saeima savas sēdes notur Rīgā un tikai ārkārtas apstākļu dēļ tā var sanākt citā vietā."  Covid-19 pandēmija noteikti ir "ārkārtas apstāklis," un opozīcijas vaimanāšana līdz ar to bija pilnīgi nevietā.  Taču, ja reiz nacionālais parlaments sēdi veic attālināti, kā saprast Rīgas domes pulcēšanos klātienē un, cik var spriest, bez īpašas epidemioloģisku ieteikumu ievērošanas?  Piepeši lielākais identificēto infekciju skaits šķiet esam tāpēc, ka Slimību profilakses un kontroles centrs ir iemācījies konstatēt iespējamus uzliesmojumus un tad nekavējoties turp sūtīt speciālistus, kuŗi var testēt kritiskās personas, izolēt tās, kuŗas ir izolējamas, un līdz ar to uzliesmojumu apturēt pirms tas ir kļuvis nekontrolējams.  

 

Rīgas pašvaldībā darāmā būs ļoti daudz, bet pirmoreiz pēc vairāk nekā desmit gadiem Rīgas pārvaldes sistēmu vairs nekontrolēs Saskaņa un tās Siāmas dvīnis Gods kalpot Rīgai.  Atgādināšu, ka 2017. gadā Saskaņas un GKR kopsaraksts saņēma 50,82% balsu un 32 mandātus Rīgas domē.  Šis vairākums turpināja iepriekšējo gadu polītiku, kuŗā opozīcija tika ignorēta pilnībā, par korupciju un sliktu pārvaldi neviens īpaši nedomāja, u.tml., bet tikai līdz brīdim, kad "zelta puisēns" Nils Ušakovs tika atbrīvots no domes priekšsēdētāja amata.  Viņš pats, kā zināms, aizmuka uz Eiropas Parlamentu Briselē, bet Rīgas pārvaldīšana pēc viņa aiziešanas gāja klupšus krišus. Ar laiku atbildīgajai ministrijai tas apnika tik tālu, ka tā Saeimā iesniedza un Saeima apstiprināja likumprojektu par visas Rīgas domes atlaišanu.  Sākumā bija paredzēts, ka ārkārtas vēlēšanas būs aprīlī, tās pandēmijas dēļ nācās atlikt līdz augustam, un nu jaunā dome ir ievēlēta un ķērusies pie darba.

 

29. augusta vēlēšanās Saskaņa un GKR startēja atsevišķi.  Saskaņai 16,91% balsu un 12 mandātu, GKR - 7,71% un piecas vietas pašvaldībā.  Ļoti daudz mazāk nekā pirms četriem gadiem! Pēc pirmās plenārsēdes vairāki jaunievēlēti koalīcijas deputāti izbrīnīti internetā rakstīja, ka nu šie opozīcijā nonākušie deputāti ir sākuši bļaustīties par infrastruktūras, satiksmes un citām problēmām un jautājuši, kāpēc dome par tām neko nav darījusi.  Bija iemesls izbrīnam - tie ir tie paši ļaudis, kuri iepriekšējo desmit gadu laikā šīs un daudzas citas lietas bija, saudzīgi izsakoties, atstājuši novārtā.  Lielajā polītikā un Saeimā Saskaņa tās dažādajās permutācijās allaž ir bijusi opozīcijā, nu arī Rīgas pašvaldībā nāksies pierast pie krēslu deldēšanas opozīcijā.  Ir iemesls domāt, ka Mārtiņa Staķa vadītā koalīcija pret opozīciju neizturēsies ar tikpat lielu vīzdegunību, kā tas bija iepriekš, kaut vai elementāras pieklājības dēļ.  Koalīcijai Rīgas domē ir 39 no 60 mandātiem, par vienu vairāk nekā bija Saskaņas centram (mūsdienu Saskaņas priekštecei) un partijai LPP/LC (zināmā mērā Gods kalpot Rīgai priekštece) bija pēc 2009. gada pašvaldību vēlēšanām.  Tad arī Nils Ušakovs kļuva par pilsētas mēru un sākās laika posms, kam tagad, jācer, jaunievēlētā dome pieliks treknu punktu.

 

Tāpat cerēsim, ka jaunā koalīcija bez vecajiem vēžiem izrādīsies pavisam veiksmīga.