Humors, bet ne pa īstam
Kārlis Streips    04.04.2017

 

Pagājušajā sestdienā bija 1. aprīlis, tātad joku diena, tātad visu muļķu diena. Vēsture klusē par to, kur un kā sākusies tradicija, aprīļa pirmajā dienā mēģināt izjokot citus. Iespējams, runa ir par kaut kādiem seno romiešu svētkiem, varbūt runa ir par cilvēkiem, kuŗi senos laikos uzskatīja, ka 1. aprīlis ir gada sākums, jo tad sākās pavasaris un dabas atmošanās.

 

Tie, kuŗi turējās pie tradicionālā kalendāra un domas, ka gads sākas 1. janvārī, varbūt tos otrus uzskatīja par muļķiem. Šā vai tā tradicija jau bija iesakņojusies 1632. gadā, kad divi augstdzimuši cilvēki Parīzē izmuka no apcietinājuma, ģērbušies vienkāršu zemnieku drānās,  un sargi nodomāja, ka viņi izspēlē 1. aprīļa triku. 1698. gadā Londonas iedzīvotāji uzzināja, ka 1. aprīlī Londonas tornī notiks lauvas mazgāšanas ceremonija. Nekas tāds, lieki teikt, nenoika. Nesen, 1978. gadā, kāds ambiciozs austrālietis paziņoja, ka viņš no Antarktīdas ir atvedis veselu aisbergu, lūk, te tas ir, un viņš ir gatavs to sadalīt gabaliņos, ko tirgos par desmit centiem gabalā. Patiesībā uz baržas ar, tā teikt, dārgo kravu, bija skūšanās putas un  arī ugunsdzēšanas putas. Savukārt 1980. gadā britu telekompanija BBC pavēstīja par plāniem Lielā Bena pulksteņa seju nomainīt ar digitālu displeju. t

 

Tracis izcēlās pamatīgs,  pirms ļaudis saprata, ka ir piemuļķoti.

 

Šogad 1. aprīlī ar savu joku procesā iesaistījās iestāde, par kuŗu nav ierasts domāt humora un jautrības kategorijās ‒ runa ir par ārlietu ministriju mūsu lielajā kaimiņvalstī Krievijā. Attiecīgajā dienā ministrijas mājaslapā parādījās it kā jaunas instrukcijas par to, kā sazināties ar Krievijas vēstniecībām pasaulē. Bija video, kuŗā krievu un angļu valodā bija paskaidrots, ko cilvēki dzirdēs, kad piezvanīs uz kādu no minētajām iestādēm. Vispirms:  "Paldies, ka piezvanījāt, jūsu zvans mums ir ļoti svarīgs." Un tad: "Ja vēlaties, lai kāds no mūsu diplomātiem sazinās ar kādu no jūsu polītiskajiem oponentiem, nospiediet taustiņu viens. Ja vēlaties veidot sakarus ar krievu hakeriem, nospiediet taustiņu divi. Ja vēlaties, lai kāds iejaucas jūsu valsts vēlēšanās, nospiediet taustiņu trīs."

 

Šādi ļoti ilggadīgā ārlietu ministra Sergeja Lavrova vadībā ministrija acīmredzot centās pasmaidīt par pieaugošo skandālu Amerikā un citur pasaulē par Kremļa centieniem iejaukties citu valstu iekšējās lietās, tostarp arī vēlēšanās, to darot ar hakeru palīdzību. Taču smaidam te nav vietas, jo tas tomēr ir pārlieku nopietni.  Par to, cik tā ir būtiska, uzzinājām brīdī, kad kāds Krievijas caram Vladimiram tiešā tekstā pajautāja, vai Krievija ir iejauksies Amerikas vēlēšanās. Cars atbildēja:  "Nē, paskatieties manās lūpās, nē!"

 

Krievijas fīrers nejokoja, vismaz viņš tā pats acīmredzot neuzskatīja, bet meloja gan. Amerikas Federālais izmeklēšanas birojs Kremļa iesaisti ASV vēlēšanu procesā sāka pētīt jau pērn jūlijā, tiesa, nevienam neko par to nesakot (atšķirībā no FIB direktora Džeimsa Komija gatavības pilnīgi atklātā tekstā runāt par izmeklēšanu attiecībā uz Hilarijas Klintones e-pastiem, kā rezultātā gandrīz noteikti samazinājās viņas atbalstītāju skaits). Tas bija tikai pirms pāris nedēļām, kad Dž. Komijs atklātā Amerikas Kongresa apakšpalātas Izlūkošanas komitejas sēdē apstiprināja, ka viņa iestāde veic šādu izmeklēšanu, turklāt cita starpā tā arī aplūko jautājumu par to, vai Krievijas uzbrukumā bija iesaistīti cilvēki no Donalda Trampa kampaņas. FIB direktors īpaši uzsvēra, ka viņam atļauju tā pateikt bija devusi Amerikas Tieslietu ministrija.

 

Ārpus izmeklēšanas kā tādas jau sen bijis zināms, ka ap Trampu ir pulcējušies cilvēki, kuŗiem ir savdabīgas attiecības ar Krieviju. Viņa kādreizējais kampaņas menedžeris Pols Manaforts ilgus gadus organizēja sabiedriskās attiecības Ukrainas  korumpētajam un Krievijas  atbalstītajam prezidentam Viktoram Janukovičam. Tik ciešas bija šīs attiecības, ka patlaban prokurori Kijevā ir paziņojuši, ka viņi vēlētos ar P. Manafortu aprunāties, jo ne visi maksājumi viņam tika pienācīgi iegrāmatoti. Nacionālās drošības padomniekam Maikam  Flinnam nācās no amata aiziet, jo izrādījās, ka viņš bija runājis ar Krievijas vēstnieku Amerikā un pēc tam par to bija melojis, savulaik piedalījās banketā, kuŗu rīkoja Krievijas televīzija, sēdēja blakus pašam caram un par to prieku arī saņēma ievērojamu naudas summu. M. Flins tagad piedāvā izstāstīt visu, kas viņam zināms, bet tikai tādā gadījumā, ja viņam piešķirs imunitāti pret jebkādām kriminālapsūdzībām sakarā ar to, ko viņš ir darījis. O, un arī ir zināms, ka M. Flins visas kampaņas gaŗumā bija slepeni apmaksāts Turcijas aģents Amerikā. To viņš valdībai oficiāli paziņoja tikai ar atpakaļejošu spēku.

 

Republikāņi Amerikā ir darījuši visu iespējamo, lai novērstu uzmanību no jautājuma par Krieviju.

 

Bet Amerika ar izmeklēšanu tiks galā neatkarīgi no republikāņu centieniem to novērst. Kongress ir Kongress, taču FIB ir kaut kas cits. Tur nestrādā mazie bērni, un gan jau ar laiku mēs nonāksim pie patiesības. Taču Krievijas agresīvā pieeja citu valstu iekšējām lietām  ir būtiska arī mums šeit,  Latvijā. Pēc pāris mēnešiem  būs pašvaldību vēlēšanas, un ir pilnīgi skaidrs, ka mūsu polītiskajā spektrā ir partijas, kuŗas Kremlim ir tīkamākas nekā citas. Pirmkārt,  tas ir sakāms par ne īpaši gramatiski prcīzi nosaukto Saskaņa  ‒ sociāldemokratiska partija, kuŗa ir pie teikšanas Rīgā. Lielajā polītikā Saskaņa allaž Saeimā bijusi bezcerīgā opozīcijā. Neko konkrētu nezinu, bet būtu pārsteigums, ja tās oficiālais sadarbības partneris Krievijā, Kremļa kabatas partija Vienotā Krievija, neko negribētu darīt lietas labā. Un tāpēc jācer, ka mūsu drošības aģentūras ir uzdevumu augstumos, jo nākamgad arī būs nacionālā  parlamenta vēlēšanas. Un jāsaprot, ka Krievijas Ārlietu ministrijas it kā joks 1. aprīlī nekāds joks  nebij vis.