EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Hibridkaŗš jau ir sācies
129545
Foto – EPA/LETA

Juris Lorencs    08.08.2023

 

 

 

2. augustā Latvijas medijos un sociālajos tīklos sāka izplatīties sabiedrībā pazīstamu cilvēku sastādīts dokuments, kas adresēts Saeimai un Ministru kabinetam - memorands “Par Latvijas valstsnācijas interešu nodrošināšanu”. Tā preambulā teikts: “Diemžēl valstī īstenotā polītika jau ilgstoši neatbilst latviešu nācijas interesēm. Tāpēc mīlestībā pret savu - latviešu nāciju, un izjūtot atbildību par tās izveidotās Latvijas valsts mūžīgu pastāvēšanu, apzinoties vēsturiskās rusifikācijas postošās sekas mūsu zemē un nācijā, demografisko krizi un jaunu imigrācijas viļņu draudus, ko veicina Krievijas un Baltkrievijas īstenotais hibridkaŗš, Eiropas liberāļu antinacionālā polītika un vietējo polītiķu gļēvums, mēs, zemāk minēto organizāciju pilnvarotie pārstāvji un individuālie atbalstītāji, apvienotiem spēkiem vēršamies pie Latvijas varas augstākajām institūcijām ar memorandu.” Tālāk seko astoņi punkti, kuŗu būtība, izteikta dažos vārdos, ir prasība pēc Latvijas garīgās un fiziskās telpas aizsardzības. Daži teikumi no memoranda teksta: “Valstij nekavējoties jāatrisina valsts austrumu robežas caurlaidības problēma, lai novērstu Krievijas un Baltkrievijas radīto imigrantu iekļūšanu Latvijā. Jāsadarbojas ar Lietuvu un Poliju robežas izbūvē, jālūdz tām palīdzība un atbalsts straujai robežas izbūvei. Par līdzšinējo valsts austrumu robežas pienācīgas izbūves kavēšanu drošības iestādēm ir jāveic izmeklēšana, izvērtējot atbildīgo amatpersonu iespējamu noziedzīgu nolaidību vai valsts nodevību.” Zem memoranda jau parakstījušies zemessargs Juris Ulmanis, Rīgas Vecās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš, režisors Alvis Hermanis, zemessargs un Jēkabpils “okupekļa” nojaucējs Gundars Kalve, bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Juris Dalbiņš, galvenās lomas atveidotājs filmā “Dvēseļu putenis” Oto Brantevics, Latvijas hokeja izlases spēlētājs Ralfs Freibergs, rakstnieki Lelde Stumbre, Eva Mārtuža, Rudīte Kalpiņa un Māris Bērziņš, tulkotāja Silvija Brice, vēsturniece Inese Dreimane, publicisti Liāna Langa un Vents Zvaigzne, Māris Slokenbergs un citi Latvijā pazīstami cilvēki.

 

Par katalizatoru šāda memoranda tapšanai kalpojis hibridkaŗš, ko pret Poliju, Lietuvu un Latviju sākusi Krievija un tās satelīts Baltkrievija. Apdraudējumi ir divi. Pirmais - nelikumīgo robežpārkāpēju krize uz Baltkrievijas robežas ar Latviju, Lietuvu un Poliju. Tā sākās pirms diviem gadiem, 2021. gada jūlijā, un ar mainīgu intensitāti turpinās joprojām. Šogad no nelikumīgas Latvijas - Baltkrievijas robežas šķērsošanas atturēti jau 4000 cilvēku, pārsvarā no Āfrikas un Tuvajiem Austrumiem, kuŗi no Krievijas tiek vesti uz Baltkrieviju. Otrais - Krievijas privātās militārās kompānijas Vagner algotņu ierašanās Baltkrievijā, kopumā ap 5000 kaujinieku. Daļa no tiem esot izvietoti Grodņas apgabalā blakus robežai ar Poliju un Lietuvu, netālu no tā saucamā Suvalku koridora. Tā ir tikai 80 kilometru plata zemes strēle, kas savieno Poliju ar Baltijas valstīm. Vienā pusē koridoram atrodas Baltkrievija, bet otrā - Kaļiņingradas (bijusī Kēnigsberga) apgabals Krievijā. Analītiķi uzskata, ka militāra konfllikta gadījumā starp Krieviju un NATO pirmais Krievijas trieciens sagaidāms tieši Suvalku koridorā. Tā mērķis būtu izolēt Baltijas valstis no NATO sabiedrotajiem Eiropā. Tas, ko mēs redzam pašreiz, ir provokācijas. Otrdien, 1. augustā, divi Baltkrievijas armijas helikopteri uz brīdi ielidoja Polijas gaisa telpā. 3. augustā Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis un Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka Vagner rada reālu apdraudējumu Polijai, Lietuvai un Latvijai. Piektdien, 4. augustā, Polijas ārlietu minista vietnieks Pāvels Jablonskis intervijā televīzijas kanalam CNN izteicās, ka konstatēti pirmie gadījumi, kad Polijas territorijā mēģina iefiltrēties Vagner grupas kaŗavīri. Polijas atbilde esot kaŗaspēka pārvietošana uz valsts austrumu reģioniem, Krievijas un Baltkrievijas pierobežā, kā arī blakus Suvalku koridoram. Netiekot izslēgta pilnīga robežas slēgšana ar Baltkrieviju. Tā kā Polija atrodas vienotajā Šengenas zonā, šāds solis būtu īstenojams vien ciešā sadarbībā ar Lietuvu un Latviju. 4. augustā LTV raidījumā “Rīta panorāma” Latvijas robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts atzina, ka “Baltkrievijas dienesti nesamazina savas aktīvitātes, gluži otrādi - iesaistās Latvijas infrastruktūras bojāšanā, lai nodrošinātu migrantu nelikumīgu iekļūšanu Latvijā. Pašreiz redzam, ka migranti mēģina izvairīties, lai netiktu notverti. Ir aktīvizējušies šo cilvēku pārvadātāji”.

 

 

Atliek vien ar skaudību raudzīties uz Poliju un Lietuvu, kas jau pagājušajā gadā paspēja nostiprināt savas robežas ar Baltkrieviju. Pati iespaidīgākā robežbūve, kas atdala Eiropu no Baltkrievijas, ir 206 kilometru gaŗais un 5, 5 metrus augstais tērauda žogs uz Polijas - Baltkrievijas robežas. Kopējais robežas gaŗums ir 400 kilometri, un žogs uzbūvēts kritiskās, grūti apsargājamās vietās. Diemžēl patlaban pats vājākais posms ir 173 kilometrus gaŗā Latvijas robeža ar Baltkrieviju. Pie tā vainojama iepriekšējās valdības un pirmām kārtām iekšlietu ministres Marijas Golubevas neizdarība. Vietā būtu jautājums - varbūt tā bija parasta nolaidība? Jeb tomēr mērķtiecīga, iepriekš plānota rīcība? Patlaban darbi uz robežas ir atsākušies. Plānots, ka pilnībā žogs uz Latvijas - Baltkrievijas robežas tiks izbūvēts līdz nākamā gada nogalei. Saprotams, pat visstiprākie, visaugstākie žogi nespēj nosargāt pret tankiem un raķetēm. Taču tie vismaz var aizkavēt nelikumīgo robežpārkāpēju ienākšanu valstī. Dot laiku robežsargiem atšķirt diversantus no civilistiem. 

 

Jāatceras, kas tad ir Vagner kompānijas algotņi. Tie ir cilvēki, kuŗiem nav ko zaudēt. Bijušie cietumnieki, slepkavas, izvarotāji, laupītāji, kas atbrīvoti no ieslodzījuma ar nosacījumu, ka parakstīs kontraktu ar Vagner. Formāli viņiem nav nekāda sakara ar Krievijas varu un Putinu. Tātad ideāls “materiāls” hibridkaŗam. Tikmēr vietā ir jautājums - ko Putins grib sasniegt? Kāds ir viņa provokāciju mērķis? Putins pārbauda, cik tālu iespējams iet. Ko par notiekošo ziņo mediji, kāda ir vietējo iedzīvotāju reakcija. Ko dara NATO, kādas ir militārās un diplomātiskās atbildes. Vai sekos papildus ekonomiskās sankcijas, vai tiks palielināta palīdzība Ukrainai, modernāku, spēcīgāku ieroču piegādes. Katra neizlēmība un piekāpšanās agresoru tikai iedrošina. Baltieši, poļi, somi un tagad arī ukraiņi to zina vislabāk. Kaut nu to saprastu arī Rietumeiropas galvaspilsētās un ASV!


 

Atpakaļ