Haoss partijā
Kārlis Streips    12.02.2019

 

 

Pagājusī nedēļa partijai KPV LV bija ļoti karsta - no partijas un pēc tam arī no tās Saeimas frakcijas izslēgts polītiķis Aldis Gobzems. Kā atmināmies, viņš bija otrs kandidāts, kuŗu valsts prezidents Raimonds Vējonis izvirzīja premjerministra amatam. Nekas nesanāca. A. Gobzems kādu brīdi sprieda par technokratisku valdību, kuŗā būtu viņš un citi cilvēki, kuŗi ir speciālisti savā jomā, bet nav polītiķi, kur nu vēl Saeimā ievēlēti deputāti. Nevienam nebūs pārsteigums, ka Saeimā ievēlētie polītiķi par kaut ko tādu negribēja dzirdēt ne vārda un šādu valdību izveidot neizdevās. Kad valdības veidošanu uzņēmās Krišjānis Kariņš, KPV LV A. Gobzemu nominēja iekšlietu ministra amatam, bet - Kariņš paziņoja, ka kandidatūra viņam ir nepieņemama, acīmredzot sakarā ar pielaidi valsts noslēpumam, kuŗa Gobzemam pagaidām vēl nav. 

 

Dienā, kad deputāti debatēja par K. Kariņa veidotās valdības apstiprināšanu, A. Gobzems no Saeimas tribīnes paziņoja, ka laikā pirms pērnajām Saeimas vēlēšanām KPV LV partijas dibinātājs, kādreizējais Nacionālā teātŗa aktieris Artuss Kaimiņš, paziņojis, ka naudas trūkuma apstākļos "Rūdolfs ir gatavs dot 100 tūkstošus eiro." Rūdolfs domāts advokāts no Šveices Rudolfo Meroni, kuŗš jau pasen bijis iesaistīts Ventspils tranzīta industrijā, un mājiens no A. Gobzema puses bija tāds, ka caur partijas KPV LV kasi viņš vēlējās atmazgāt naudu. A. Kaimiņš šo apgalvojumu stingri noliedza un paziņoja, ka kollēga meloja, tāpēc izslēdzams no frakcijas un partijas. Nu tas ir noticis. 

 

Aldis Gobzems ir cilvēks, kuŗam ambīciju netrūkst, un nu viņš sācis runāt par cita polītiska spēka veidošanu. Tūlīt pēc izslēgšanas viņš Facebook izplatīja aicinājumu atbalstītājiem pulcēties un veidot "patriotiski noskaņotu virsnieku grupu, jo jums ir mugurkauls un drosme". Par šo izteikumu uzreiz ieinteresējās Valsts drošības dienests, kā arī saausījās Latvijas bruņotie spēki, jo armijas virsnieka zvērestā teikts, ka polītiski jābūt absolūti neitrāliem un nekādās polītiskās kustībās iesaistīties nedrīkst. Vēl A. Gobzems rakstīja: "Aicinu pieteikties (sūtot privātu ziņu) ap 50 brīvprātīgos, kuŗi sevī jūt organizatora spējas. Sāksim darbu pie jauna veidojuma radīšanas. Nepieciešama palīdzība. Bez steigas un kvalitatīvi pirmajā posmā apzināsim un kopā uzrunāsim 10 tūkstošus cilvēku. P.S. Bezmugurkaulniekus, nodevējus vai tos, kas pie pirmām grūtībām padodas un nolaiž rokas, neatsaukties!"

 

Grūti spriest, kāds šis jaunais "veidojums" varētu būt, īpaši tāpēc, ka ir šaubas, ka Gobzema kungam ir kaut kas neparasts piedāvājams. Pēc profesijas viņš ir advokāts, kuŗš sabiedriski pazīstams kļuva kā Zolitūdes traģēdijas upuŗu viens no galvenajiem aizstāvjiem. Savulaik viņš bija Maksātnespējas administrācijas direktors, pēcāk bilstot, ka viņš no amata ir aizgājis "polītisku intrigu" dēļ. Polītikā A. Gobzems bija viens no partijas Sabiedrība citai polītikai viens no valdes locekļiem (SCP ar laiku iekļāvās apvienībā Vienotība). No turienes viņš aizgāja, sakot, ka viņam kā advokātam bija pārāk daudz citu darbu. 2012. gadā viņš noziedoja 17 tūkstošus latu biedrībai Latvijas attīstībai, paziņojot, ka reiz biedrība pārtaps par partiju un viņš būs viens no tās kandidātiem 12. Saeimas vēlēšanās. 2014. gada jūlijā A. Gobzems 12 tūkstošus eiro noziedoja Vienotībai, taču galu galā nevienā vēlēšanu sarakstā tā rudens vēlēšanās viņa uzvārds nebija atrodams. Savukārt kā KPV LV kandidāts premjerministra amatam viņš tika nosaukts jau pērn maijā, tikai dažas dienas pēc tam, kad viņš bija iestājies partijā. Taujāts, kāpēc viņš partijai nav ziedojis naudu, advokāts skaidroja tāpēc, ka naudas nebija, jo Zolitūdes upuŗus viņš bija aizstāvējis bez atlīdzības. Pērn novembrī par atkārtotiem disciplināriem pārkāpumiem Latvijas Zvērināto advokātu padome A. Gobzemu izslēdza no advokatūras, kas nozīmē, ka viņš vairs nedrīkst strādāt kā advokāts. Laikam polītiku viņš uzskata par glābiņu.

 

Cita starpā Aldis Gobzems ir palielījies, ka viņš esot tik populārs, ka pavasarī gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ja viņš būs kandidāts, viņu noteikti ievēlēs. Nav jau izslēgts. Šajās vēlēšanās parasti piedalās ļoti mazs vēlētāju skaits, un tas nozīmē, ka ievēlēšanai nav vajadzīgs īpaši daudz balsu. Iepriekšējās EP vēlēšanās Latvijas nedraudzene Tatjana Ždanoka savu mandātu ieguva ar tikai mazliet vairāk nekā 22 tūkstošiem balsu. Taču, lai kandidētu vēlēšanās, cilvēkam ir jābūt kādas partijas izvirzītam. A. Gobzema "jaunais veidojums" par tādu nevarētu būt, pat ja tuvākajā laikā viņš to izveidotu, jo vēlēšanās drīkst piedalīties tikai tās partijas, kas dibinātas vismaz pirms gada. Latvijā ir ļoti daudz reģistrētu partiju, kuŗas ir centušās piedalīties vēlēšanās, bet bez jebkādiem rezultātiem. A. Gobzems varētu censties reanimēt kādu no tām, taču diez vai no tā kaut kas īpaši labs sanāktu. Atliek gaidīt, ko viņš galu galā izdomās.

 

Runājot par partiju KPV LV, jāteic, ka visvairāk tā atgādina cilvēku grupu, kas sanākuši kopā gadījuma rakstura dēļ un īsti nezina, ko nu iesākt. Lasītāji, iespējams, zinās, ka balsojumā par Kariņa valdību pieci šīs partijas deputāti balsoja pret. Pēc gaŗākām diskusijām frakcija nolēma tomēr viņus neizslēgt, savukārt jaunais premjers paziņoja, ka viņš tos uzskata par opozīcijas deputātiem. Šāda šķelšanās Latvijas polītikā nav nekas nepieredzēts. Savulaik 6. Saeimā bija Tautas kustība Latvijai, kuŗa plašāk bija pazīstama kā Zīgerista partija, nosaukta par godu tās dibinātājam, ekscentriskajam vācietim Joachimam Zīgeristam. Partija izjuka pa vīlēm drīz pēc tam, kad tā Saeimā ieguva 17 mandātus. Nesenāks piemērs ir partija, kuŗu Valsts prezidents Valdis Zatlers nodibināja ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanām (kas bija nepieciešams, jo prezidents iepriekšējo Saeimu bija atlaidis). Partija Saeimā ieguva 22 mandātus, bet jau pirmajā darba dienā seši deputāti no frakcijas aizgāja, apgalvojot, ka tās līderi esot pārāk diktatoriski.

 

Arī šī partija nākamajās vēlēšanās pazuda pavisam. KPV LV gadījumā Kariņa valdībā partiju pārstāv iekšlietu ministrs Sandis Ģirgens, ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (kuŗu partija izvirzīja pēc tam, kad no nominācijas atteicās Didzis Šmits, viens no tiem, kuŗi balsoja pret Kariņa valdības apstiprināšanu), kā arī labklājības ministre Ramona Petraviča, kuŗa ir izcēlusies ar to, ka atšķirībā no pārējiem valdības ministriem, nav nolikusi Saeimas deputāta mandātu un vienlaikus darbojas gan kā deputāte, gan kā ministre. Ministra darbs ir ļoti laikietilpīgs, un tas nav īpaši daudzsološi. Petravičas kundze teikusi, ka viņa mandātu saglabās līdz šī gada valsts budžeta apstiprināšanai, jo viņa vēlas pieskatīt labklājības financējumu. Būtībā budžets ir iepriekšējās valdības izstrādātais, nekādus lielus grozījumus Kariņa valdība tajā neveiks, tāpēc tas nav gluži loģiski. Kādus pārsteigumus vēl sagādās KPV LV - dzīvosim, redzēsim!