Grieķijai tomēr ir trīs iespējamie attīstības ceļi
Dr. Kārlis I. Āboliņš    24.03.2015

 

Eiroparlamenta deputāte Inese Vaidere Latvijas Avīzē pareizi  raksturo Grieķijas situāciju un nāk pie slēdziena, ka Grieķijai ir tikai divi attīstības ceļi: pirmais – atteikties no populistiskajiem izdevumu palielinājumiem un vienoties ar ES un SVF par aizdevumu programmas turpināšanu, kas nodrošinātu lēnu, bet stabilu ekonomikas atlabšanu un Grieķijas palikšanu eirozonā. Otrais - iet savu ceļu, visticamāk, bankrotēt tuvākajā laikā un ieviest savu valūtu, kas izraisīs kapitāla aizplūšanu, augstu inflāciju un ilgu, sāpīgu recesiju.

 

Manuprāt ir vēl trešais variants – eirozonā ar reģionāliem vērtībniekiem (valūtām). Daudzās eirozonas dalībvalstīs darbojas reģionāli vērtībnieki. Visvairāk to ir bagātajā Vācijā – vairāk par 40 un ar augošu tendenci. Eiropas bagātākajā valstī Luksemburgā – viens reģionāls vērtībnieks. 

 

Reģionāli vērtībnieki pašos pamatos atšķiras no eiro. Vērtībnieki nav oficiāli, bet gan brīvprātīgi maksāšanas līdzekļi. Kā samaksu par precēm un pakalpojumiem reģionālus vērtībniekus pieņems tie, kuŗi gribēs, lai reģionā paliek nauda, darba vietas un attīstās mazā un vidējā uzņēmējdarbība.

 

Kā tiek pie vērtībniekiem? Tos maina pret eiro ar kursu viens pret vienu. Kuŗš maina eiro pret vērtībniekiem? Tie var būt speciāli nodibinājumi,  krājaizdevu sabiedrības vai krājbankas. Tos nemainīs ārzemju bankas un uz peļņu orientētas privātbankas. Vācijā vērtībniekus pret eiro maina ar 2% nocenojumu fiziskām personām, bet ar 5% nocenojumu juridiskām personām. No juridisko personu 5% savukārt 3% novirza kādam svarīgam sociālam mērķim - kāda bērnudārza celtniecībai, slimnīcas vai skolas renovācijai utt.

 

Un vērtībnieks ir jāmaina pret eiro, jo par vērtībnieka uzkrājumiem nemaksā procentus, tieši otrādi – vērtībniekiem ir noilgums,  parasti no pusgada līdz gadam. Vērtībnieka derīgumu var gan  pagarināt, samaksājot attiecīgu nodevu. Lai tā nebūtu jāmaksā, vērtībniekus izdos par precēm un pakalpojumiem veikalos un vietās, kur to pieņem kā maksājuma līdzekli. Nauda tātad neaizplūst uz lielveikaliem, kas tos pretī neņems, bet gan paliek mazās maiznīcās, skārņos, kur var maksāt ar vērtībniekiem.  Līdz ar to palielinās mazo uzņēmēju skaits, kas Grieķijai ir ļoti svarīgi, jo vairāk nekā 40% darba spējīgo cilvēku ir valsts nodarbināti. Tā pieaugs arī eksports, sākumā kaut vai tikai ar difrencentiem siera, olīveļļas un vīna piedāvājumiem. Ļoti iespējami arī jauni pakalpojumi tūristiem.

 

Nodevas pašvaldībai varētu  vismaz daļēji maksāt ar vērtībniekiem, savukārt pabalstu lielāko daļu pašvaldības varētu maksāt ar vērtībniekiem.

 

Vērtībnieki faktiski ir tālāk attīstīta savstarpējā palīdzība. Savstarpējā palīdzībā nav vietas korupcijai, kas ir  ļoti izplatīta Grieķijā. Vērtībnieku ieviešana stiprina reģionus, un tie nav vairs tik atkarīgi no valdības institūcijām, kā tas ir patlaban Grieķijā. Ja vērtībniekus Grieķijā pārvaldīs galvenokārt krājaizdevu sabiedrības un krājbankas, tad eiro neplūdīs no Grieķijas prom, bet plūdīs atpakaļ, jo būs drošas investīciju iespējas attiecīgā reģionā. Tā Grieķija iegūtu dinamisku ekonomisku izaugsmi, kuŗas rezultātā būtu iespējams atmaksāt parādus un nākotnē ievērot eirozonas noteikumus par budžeta deficitu un valsts parāda lielumu.