Neiespējamais ir noticis, Donalds Tramps uzvarējis ASV prezidenta vēlēšanās. Medijos, dažkārt arī paziņu lokā joprojām dzird, – noticis kaut kas negaidīts, šokējošs, pat briesmīgs. Kā gan tas bija iespējams? Trampam nevajadzēja uzvarēt, jo neviens “saprātīgs” cilvēks taču nevēlējās balsot par viņu! Arī Latvijā maz bija to politiķu un ekspertu, kuri prognozēja Trampa uzvaru. Un ne jau tādēļ, ka šie cilvēki nepārzināja ASV iekšpolitiku. Visdrīzāk tāpēc, ka informācija tikusi smelta noslēgtos, komfortablos mediju burbuļos, kuros neviens nešaubījās par Herisas uzvaru. Iedomātais un vēlamais ticis uzdots par realitāti. Tikmēr Amerikā noticis kaut kas līdzīgs konservatīvisma revolūcijai – tā vismaz izskatās, raugoties no Eiropas un Latvijas skatu punkta. 2016. gadā par Trampu nobalsoja 46 % vēlētāju, 2020. gadā- 47 %, bet 2024. gadā- 51 %. Neraugoties uz masīvo kritiku, izsmiešanu un tiesas procesiem, Trampa popularitāte ir tikai augusi. Turklāt Republikāņu partija ieguvusi kontroli pār Senātu un Pārstāvju palātu. Šo panākumu dziļāka analīze vēl tikai sekos. Manuprāt, visai precīzi vēlēšanu rezultātus ASV komentēja LELB arhibīskaps Jānis Vanags. Lūk, ko viņš teica savā Valsts svētku sprediķī 18. novembrī Rīgas Doma katedrālē: “Šogad notika dažādas vēlēšanas gan Eiropā, gan Amerikā. Ziņas par rezultātiem tika uztvertas gluži kā vēstis no frontes. Daudzi jutās satriekti un izmisuši. Esot noticis uztraucošs pagrieziens pa labi. Kas nu būs ar Eiropu, ar NATO, ar Ukrainu, ar mums? Politika bieži ir kā svārsts. Tā virzās pa kreisi, pa labi un atpakaļ. Tā ir bijis vienmēr. Kādēļ tagad tik apokaliptiskas izjūtas? Padomāsim, vai pagrieziens nav tik krass tādēļ, ka uz nākotnes iekļaušanas svētkiem nebija uzaicināts parastais cilvēks ar viņa vērtībām, kas līdzšinējām paaudzēm bija dabiskas un saprotamas? Ka parastais, veselīgais cilvēks tādā nākotnē vairs neatrod sev vietu un negrib, ka tādu gatavo viņa bērniem? Vai Rietumu demokrātijas ceļš, kas ilgus gadus bija tautām priekšzīme, nav kļuvis pārāk ekstravagants un tās vairs neredz tajā sev pievilcīgu nākotni?”

Tas, kas ir skaidrs jau tagad –  pasaule, tajā skaitā arī Latvija, būs spiesta rēķināties ar jauno realitāti.  ASV prezidenta vēlēšanās nodotās balsis vēl nebija pilnībā saskaitītas, kad nākamās dienas vakarā pēc balsošanas krita pirmais domino kauliņš –  izira Vācijas valdība. Formālais iemesls –  finanšu min­istrs Kristiāns Lindners esot zaudējis kanclera Olafa Šolca uzticību. Taču eksperti norāda, ka koalīcijas iziršanas patiesais iemesls esot pavisam cits. Proti, Vācijas valdošā sociāldemokrātu, zaļo un liberāļu  koalīcija visas olas esot likusi sasistajā ASV Demokrātu partijas grozā. Tā neesot gatava jaunajiem izaicinājumiem, kādus rada Trampa atrašanās Baltajā namā. Pārāk vāja un neizlēmīga, pārāk “zaļi- progresīva”, lai spētu runāt ar Trampu kā līdzīgs ar līdzīgu. Trampa triumfālā atgriešanās atgādina kādu anekdotisku notikumu no Eiropas vēstures. 1815. gada februārī gāztais imperators Napoleons Bonaparts aizbēga no izsūtījuma vietas Elbas salā, piestāja Francijas krastā un devās karagājienā uz Parīzi. Lūk, kā šos notikumus hronoloģiskā kārtībā dienu pēc dienas atspoguļoja tā laika Parīzes avīžu virsraksti: “Korsikas cilvēkēdājs pametis midz­eni un izsēdies Francijas krastā”, “Briesmonis pārlaida nak­ti Grenoblē”, “Tirāns izgājis cauri Lionai”, “Uzurpators virzās uz Dižonu”, “Bonaparts iet strauji uz priekšu”, “Napoleons rīt atradīsies pie mūsu pilsētas sienām”, “Viņa ķeizariskā un karaliskā majestāte vakar ieradās Parīzē, kur viņu sveica sajūsminātie un uzticīgie pavalstnieki”. Tagad ir interesanti vērot, kā politiķi un mediji, kas līdz šim apsmēja Trampu, met kažoku uz otru pusi. Sākotnējo apjukumu un nervozitāti pamazām nomaina cita plate – tā jau mēs domājām, to jau varēja sagaidīt. Tā sakot, welcome back, Mr. President!

Jaunās realitātes pamazām tiek pieņemtas arī Latvijā. Jāatzīst, no Latvijas politiķiem vienīgie, kuri līdz šim konsekventi atbalstījuši “Trampa līniju”, bija partija “Latvija Pirmajā vietā” un tās priekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Vēlēšanu naktī sociālajā tīklā “X” viņš ievietoja šādu tekstu: “Apsveicu Donaldu Trampu ar uzvaru, kļūstot par 47.ASV prezidentu.” Tomēr vienīgais no latviešu politiķiem, kuram ir izdevies aprunāties ar Trampu pēc viņa atkārtotas ievēlēšanas, ir prezidents Edgars Rinkēvičs. Sociālajā tīklā “X” viņš 19. novembrī ieraksta: “Telefona sarunā ar jaunievēlēto ASV prezidentu Donaldu Trampu apsveicu viņu ar ievēlēšanu amatā, pārrunājām divpusējo aizsardzības un ekonomikas sadarbību, NATO, Krievijas karu pret Ukrainu. Trampa kungs sūta sirsnīgus sveicienus Latvijai 106.dzimšanas dienā!” Bet kas ir interesanti, – šī ieraksta angliskā versija nedaudz atšķiras no latviešu teksta: “Had an excellent phone call with US President - elect DonaldTrump, congratulated him on impressive electoral victory, discussed defense cooperation, US leadership in NATO, Ukraine, great friendship between Latvia and US. Thank you, Mr. President - elect.” Tad kā bija ar tiem Trampa apsveikumiem Latvijas valsts svētkos? Saeimas deputāts Igors Rajevs šo sarunu komentējis šādi: “Laikam par to nevaru stāstīt, bet bija telefonsaruna starp mūsu prezidentu un Trampu. Un Ukrainas jautājums tika diezgan plaši apspriests. Tramps patiesībā bija ļoti ieinteresēts, kāds ir mūsu viedoklis, ko mēs par to domājam un kā mēs skatāmies uz to, kā to karu vajadzētu apturēt. Tramps jau ir savā ziņā arī šovmens. Viņš patur savu plānu noslēpumā.”

Līdz Trampa oficiālajai inaugurācijai, kas paredzēta nākamā gada 20. janvārī, vēl jāgaida gandrīz divi mēneši. Joprojām nav apstiprināta jaunā Eiropas Komisijas vadība. Eiropas Savienības lielākā valsts Vācija sākusi gatavoties ārkārtas parlamenta vēlēšanām. Jau tagad redzam, ka šis laiks raksturosies ar neskaidrību un nenoteiktību, ko centīsies izmantot tādas valstis kā Krievija, Irāna, Ziemeļkoreja, Ķīna un arābu te­roristi. Tikmēr sākusies Advente. Ziemassvētku laiks, kad gaidām atnākam Miera ķēniņu. Mēs ceram Viņu ieraudzīt kara plosītajā Ukrainā un Svētajā zemē Izraēlā. Mēs viņu gaidām arī savās mājās, Latvijā. Īpaši apzinoties to, cik patiesībā trausls un vārīgs ir miers.