EP vēlēšanas: stabilitāte vai atsvešinātība?
Sallija Benfelde    11.06.2024

 

 

 

Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas ir notikušas, EP vēlēšanās Latvijā piedalījās 591 226 vēlētāji, un deviņi deputāti no Latvijas ir ievēlēti. Ir zināmi provizoriskie rezultāti, jo pa pastu saņemtie biļeteni vēl tiek skaitīti. Gan trīs priekšvēlēšanu, gan vēlēšanu diena Latvijā pagāja mierīgi, bija vien daži nelieli incidenti. Proti, techniskas kļūmes dēļ vēlēšanu kopējie rezultāti no pašvaldībām kādā brīdī Centrālā vēlēšanu komisijā bija kļūdaini, bet tas tika atklāts un novērsts. Kādā iecirknī acīga vēlētāja pamanīja, ka vēlēšanu aploksne nav apzīmogota, ziņoja par to, un noskaidrojās, ka urnā iemestas desmit neapzīmogotas aploksnes. Valsts policija un Drošības dienests izmeklēja šo gadījumu, un izrādījās, ka tā bijusi neuzmanības kļūda, aploksnēs esošie biļeteni ir derīgi. Bija arī kāds amizants gadījums – aploksnē kopā ar biļetenu bija ielikta piecdesmit eiro naudas zīme ar uzrakstu, ka tā ir veltīta Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam. Nauda gan nonāks nevis pie prezidenta, bet tiks iemaksāta Valsts kasē.  

 

Vēlēšanās ir uzvarējusi Jaunā Vienotība, kas saņēma 25,07 procentu balsu. Tālāk seko Nacionālā apvienība ar 22,08 procentu vēlētāju atbalstu, "Latvijas attīstībai" – 9,36 procenti, Apvienotais saraksts – 8,1 procenti, "Progresīvie" – 7,42 procenti,  "Saskaņa" – 7,14 procenti un "Latvija pirmajā vietā" – 6,16 procenti balsu. Ievēlētie deputāti no Latvijas:

Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība)

Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība)

Roberts Zīle (Nacionālā apvienība)

Rihards Kols (Nacionālā apvienība)

Nils Ušakovs ("Saskaņa")

Ivars Ijabs ("Latvijas attīstībai")

Reinis Pozņaks (Apvienotais saraksts)

Mārtiņš Staķis ("Progresīvie")

Vilis Krištopans ("Latvija pirmajā vietā")

 

Latvijas vēlētāji diezgan bieži ir izmantojuši iespējas sarakstā svītrot vai likt plusiņus, tādēļ nav ievēlēts Krišjānis Kariņš, kuŗš Jaunās Vienotības  sarakstā bija otrais, bet noslīdēja uz sesto vietu sarakstā. Interesanti, ka Kariņš vēlēšanās ir visvairāk svītrotais no visiem sarakstiem, bet tajā pašā laikā svītrojumu un plusiņu skaits ir gandrīz vienāds. Ievēlēta nav arī Ināra Mūrniece, kuŗa Nacionālās apvienības sarakstā bija otrā, bet viņu apsteidzis trešais numurs Richards Kols. Arī “Progresīvo “ saraksta pirmo numuru Elīnu Pinto ir apsteidzis otrais numurs Mārtiņš Staķis. No visiem sarakstiem visvairāk plusu ir Valdim Dombrovskim – plusiņus viņam ir ielikuši 91 873 vēlētāji, un provizoriskie rezultāti liecina, ka  partija ir saņēmusi 130 236  balsu. Pirms pieciem gadiem par šo polītisko spēku nobalsoja 26,2 procenti vēlētāju, vēl piecus gadus iepriekš – teju puse jeb 46,19 procenti. Vēl jāpiebilst, ka aptaujās pirms vēlēšanām Jaunā Vienotība bija otrā aiz Nacionālās apvienības, bet vēlēšanas atkal Jauno Vienotību izbīdījušas kā visvairāk balsu saņēmušo sarakstu. Partijas un partiju saraksti, kuri EP vēlēšanās piedalījās pirmo reizi bija Apvienotais saraksts, “Progresīvie” un “Latvija pirmajā vietā”. Tādēļ pirmo reizi par  EP deputātiem ir kļuvis Reinis Pozņaks (AS), Mārtiņš Staķis (P) un Vilis Krištopāns (LPV).  Pirmo reizi EP mandātu ir ieguvis arī Nacionālās apvienības 14. Saeimas deputāts Richards Kols. 

 

Jaunievēlētais Eiropas Parlaments uz pirmo sesiju sanāks 16.–19. jūlijā. Pirms tam jūnijā būs Eiropas Savienības dalībvalstu līdeŗu sanāksmes, kuŗās neoficiāli varētu sadalīt galvenos amatus. Jauno Eiropas Komisiju (EK) apstiprinās tikai rudenī. No Latvijas uz eirokomisāra amatu acīmredzot tiks virzīts Valdis Dombrovskis, jo viņa partija ir saņēmusi visvairāk balsu, viņam ir vislielākais plusiņu skaits no visiem sarakstiem, un amata kandidāts jāvirza valdībai, premjerei Evikai Siliņai.

 

Latvijas pilsoņu līdzdalība EP vēlēšanās ir bijusi mazliet augstāka nekā EP vēlēšanās pirms pieciem gadiem –  provizoriskie dati liecina, ka nobalsojuši 33,82 procenti balsstiesīgo (pirms pieciem gadiem nobalsoja 33,5 procenti balsstiesīgo). Mazliet vairāk Latvijas pilsoņu nobalsojuši arī ārvalstīs: šogad nobalsoja 3,78 procenti no visiem balsstiesīgajiem ārpus Latvijas. Lai gan, procentos rēķinot, tas ir ļoti maz, tomēr, salīdzinot ar 2019. gada EP vēlēšanām, tas ir aptuveni divas reizes vairāk, jo pirms pieciem gadiem nobalsoja nepilni 3000 vēlētāji, bet šogad – gandrīz 7000 balsstiesīgo. Šonedēļ Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) paziņos oficiālos skaitļus. Iespējams, kaut kas nedaudz var mainīties, jo vēl notiek pa pastu saņemto vēlēšanu biļetenu skaitīšana. Visaktīvākie vēlētāji ir bijuši Vidzemē – 44,44 procenti, Zemgalē 38,4, Kurzemē 38,00, bet Latgalē tikai 24,90 procenti vēlētāju. Zema ir bijusi arī Rīgas vēlēšanu apgabala aktīvitāte: 26,70, bet, kā zināms, Rīgu skaita kopā ar ārzemēs balsojušajiem, un tas ir pazeminājis kopējo procentu līmeni. 

 

Diemžēl zema vēlētāju aktīvitāte Latgalē jau ur tradicionāla, turklāt gan Latgalē, gan arī Rīgā ir visvairāk Latvijas pilsoņu, kuŗu dzimtā vai ikdienas valoda ir krievu, un šie vēlētāji bieži izvēlas balsot par partiju, kas tiek uzskatīta par „krievu partiju”. Tiesa gan, iespējams, ka šogad vēlētājiem, kuŗi grib balsot par „savējiem” izvēle bija grūtāka, jo Ždanoka un viņas partija vairs nevarēja piedalīties vēlēšanās. Lai gan par Ždanokas partiju varēja uzskatīt sarakstu Centra partija, un tās reklāmās Ždanoka spieda roku Innai Djeri, saraksta pirmajam numuram, acīmredzot daļa vēlētāju to nebija pamanījuši. Visticamāk, ka daudzi vēlētāji, kuŗi parasti tradicionāli balsoja par „krievu partijām”, jutās apmulsuši un uzvēlēšanām neaizgāja. Ar tiem, kuŗi aizgāja, nepietika, lai Centra partija un „Stabilitātei!” pārvarētu piecu procentu barjeru. Bija vēl dažas dīvainas sīkpartijas, bet arī tās vēlētāju uzmanību neieguva. Tā nu daudziem nācās izvēlēties Nila Ušakova „Saskaņu”, kuŗa vismaz vārdos ir kļuvusi Latvijai miermīlīgāka. Protams, nav tā, ka visi pilsoņi ar krievu tautību vai krievu sarunvalodu balso tikai par partijām, kuŗas vairāk vai mazāk ilgojas pēc PSRS laikiem ideoloģisku vai savtīgu iemeslu dēļ. Turklāt Šlesera vadītā partija, manuprāt, piesaistīja ne vienu vien „krievu partiju” mīļotāju. Vēl var piebilst, ka Iepriekš Eiropas Parlamenta vēlēšanās viszemākā aktivitāte bijusi 2014. gadā. Savukārt visaugstākā aktivitāte EP vēlēšanās bija 2009. gadā, kad tās notika reizē ar pašvaldību vēlēšanām un tajās nobalsoja 53,7 procenti balsstiesīgo.  Bet pirmajās EP vēlēšanās Latvijā 2004. gadā piedalījās 41,3 procents pilsoņu. Ja raugās uz to, kā balso citas Eiropas Savienības valstis, tad Latvijas pilsoņu piedalīšanās vēlēšanās ir aptuveni vidējā Eiropas līmenī. Vērtējot šī gada EP vēlēšanas, eksperti teic, ka tās liecina par zināmu stabilitāti, jo pilsoņu piedalīšanās dažādos gados tajās ļoti krasi neatšķiras. 

 

Tomēr, manuprāt, jautājums ir, vai joprojām daļa Latvijas pilsoņu jūtas nepiederīgi Eiropai, uzskata, ka Eiropa mums neko nedod. Un galvenais – vai tiešām daudzi nesaprot, ka ne tikai NATO, bet arī atrašanās Eiropas Savienībā tomēr ir arī mūsu drošības jautājums. Kaŗš Ukrainā izpratni par to ir nedaudz palielinājis, tomēr jautājums joprojām ir, cik tālu jūtamies no Eiropas?

 

 

 

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild biedrība “Laiks-BL”