Sallija Benfelde 18.06.2024
Tātad deviņi deputāti Eiroparlamentā no Latvijas ir ievēlēti: Valdis Dombrovskis un Sandra Kalniete no Jaunās Vienotības, Roberts Zīle un Richards Kols no Nacionālās apvienības, Ivars Ījabs no Latvijas attīstībai, Reinis Pozņaks no Apvienotā saraksta, Mārtiņš Staķis no Progresīvie, Nils Ušakovs no Saskaņas un Vilis Krištopans no Latvija pirmajā vietā. Protams, ja skatās, kā vēlējuši reģioni un ārpus Latvijas dzīvojošie pilsoņi, aina ir visai atšķirīga.
Ja visa Latvija balsotu kā Vidzeme un Zemgale vai tā, kā balsoja Kurzeme vai Latgale, tad Latvijas pārstāvju saraksts Eiroparlamentā būtu citāds.
Ja paskatās, kā balsojusi Rīga, ievēlēto deputātu sarakstā nekas nemainītos, tādēļ var teikt, ka Latvija un Rīgas reģions ir balsojis vienādi. Savukārt, ja paraugās, kā nobalsojuši Zemgales un Vidzemes vēlētāji, tad Ušakovs (S) nebūtu ievēlēts, bet viņa vietā kā trešā deputāte Eiroparlamentā būtu Inese Vaidere (JV). Kurzemē arī Ušakovs nebūtu ievēlēts, bet tur Nacionālā apvienība ir apsteigusi Jauno Vienotību, un kā trešā deputāte būtu ievēlēta Ināra Mūrniece no NA, bet JV būtu tikai divas vietas. Visatšķirīgākais balsojums bijis Latgalē. Tur piecu procentu barjeru ir pārvarējuši pat divi deputātu kandidāti no Saskaņas Nils Ušakovs un daugavpiliete Olga Petkeviča, bet Nacionālajai apvienībai būtu ievēlēts tikai viens deputāts. Mārtiņš Staķis (P) Latgalē nav saņēmis piecus procentus vēlētāju balsu un nebūtu ievēlēts, toties deputāta vietu būtu ieguvis Ņikita Piņins no Stabilitātei!. Ušakovam gan nav par ko priecāties, jo viņa partija piecu procentu barjeru nav sasniegusi pat trijos trijos reģionos.
Protams, vēlēšanu rezultāti Latgalē apliecina jau tradicionālās simpātijas t.s. krievvalodīgajām partijām gan tādēļ, ka Latgale ir nabadzīgākais Latvijas reģions, gan tādēļ, ka lielākajās pilsētās ir daudz to, kuŗiem krievu valoda ir dzimtā vai kuri ikdienā runā krievu valodā, un ir Latvijas pilsoņi. Iespējams arī, ka uzskatus ietekmē Krievijas tuvums. Jāatceras, ka savulaik sabrukušās Padomju Savienības okupācijas armiju varēja izvest tikai ar noteikumu, ka atvaļinātie armijas virsnieki un viņu ģimenes var palikt Latvijā, ja to vēlas. Toreizējam ASV prezidentam Bilam Klintonam izdevās pierunāt jaunizveidotās Krievijas Federācijas prezidentu Borisu Jeļcinu tikai ar tādu noteikumu. Turklāt okupācijas gados Latvijā tika iepludināti iedzīvotāji no PSRS, viņiem tika piešķirti dzīvokļi, un viņi palika Latvijā. Vēlēšanas Latvijā, it sevišķi Latgalē ir acīmredzams sabiedrības sašķeltības rādītājs gan valodas un etniskās piederības, gan ienākumu jomā. Tajā pašā laikā ir jāuzmanās, lai valodu vai etnisko piederību nesāktu uzskatīt par noziegumu, jo par likuma, morāles un ētikas pārkāpējiem kļūst cilvēki, nevis valoda vai tautība.
Tiesa gan, Latgalē situācija nedaudz atšķiras. Piemēram, Daugavpilī partijas, kas pārvarējušas piecu procentu barjeru, visas, izņemot Jauno Vienotību, lielā mērā balstās uz krievu valodā runājošo vēlētāju (Saskaņa 35,81 procenti, Latvija pirmajā vietā 11,43, Stabilitātei! 10,35 procenti. Jaunā Vienotība 7,68 procenti, Suverēnā vara 7,01, Centra partija 6,68 procenti). Rēzeknē gan pirmajā vietā ir Latvija pirmajā vietā, bet tūlīt aiz viņiem ir Nacionālā apvienība. Šlesera partijai Latvija pirmajā vietā labos panākumus acīmredzot nodrošināja tas, ka neilgi pirms velēšanām tur paziņoja par sadarbību ar bijušo mēru Aleksandru Bartaševiču. Pēc vēlēšanām Šlesera partijas valdes loceklis Edmunds Zivtiņš paziņoja: Mums ir tieši tādi paši plāni pa visu Latviju. Par ieceri izveidot Latvijā prokremlisku koalīciju, jau rakstīju pirms vēlēšanām, un šis paziņojums to tikai apstiprina.
Pavisam atšķirīgi ir vēlēšanu rezultāti ārpus Latvijas. Jaunā Vienotība ārzemēs ir saņēmusi 33,05 procentus, otrajā vietā ir Progresīvie ar 24, 21 procentu balsu, trešajā vietā ir Nacionālā apvienība 16, 92 procenti, bet Saskaņa ir saņēmusi vien 2,66 procentus balsu, Stabilitātei!, bet Šlesera partija vēl mazāk 2,55 procentus jeb 157 vēlētāju balsis. Par Ždanokas aizvietotājiem, Centra Partiju, visās ārvalstīs kopā nobalsojuši 63 vēlētāji, tas ir 1,02 procenti vēlētāju. Ņujorkā par Saskaņu nobalsojis viens vēlētājs, par Šlesera partiju arī viens, bet par Ždanokas aizvietotājiem nav nobalsojis neviens, tāpat kā balsotāju nav bijis par Stabilitātei!. Toties par Jauno Vienotību nobalsojuši 58,06 procenti, par Nacionālo apvienību 16,13 procenti, par Progresīvajiem 15,05 procenti vēlētāju. Nevienu balsi nav ieguvis arī Apvienotais saraksts, Jaunā Konservātīvā partija un vēl virkne partiju, kuŗas ir prokrieviskas vai gluži vienkāši dīvainas. Līdzīgi ir balsojuši pilsoņi Čikāgā pirmā ir Jaunā Vienotība (42,73 procenti), tad Nacionālā apvienība (22, 73 procenti), Progresīvie ar 17,27 procentiem balsu. Pāri pieciem procentiem izdevies tikt Apvienotajam sarakstam 5,45 procenti balsu. No pārējām 12 partijām bez nevienas balss ir palikušas septiņas partijas. Savukārt Austrālijā, Adelaidē Jaunā Vienotība ir saņēmusi 61,84 procentus balsu, Nacionālā apvienība 18,42 un Progresīvie 11.84 procentu no vēlētāju balsīm. Vēl četras partijas ir ieguvušas dažus procentus, bet par deviņām partijām un to apvienību sarakstiem nav nobalsojis neviens. Arī Lielbritanijā Jaunā Vienotība Nacionālā apvienība un Progresīvie ir saņēmuši visvairāk balsu. Gan jāteic, ka Bredfordas iecirknī pāri piecu procentu barjerai ir tikušas vēl piecas partijas, no tām visvairāk balsu ir saņēmusi Apvienība Jaunlatvieši, kur sarakstā ir arī no Saeimas izslēgtā Glorija Grevcova, tad seko Šlesera partija un Apvienotais saraksts.
Izskatās, ka ārzemēs Latvijas prokremliskajām un ar apšaubāmiem darījumiem saistītām partijām nav cerību iegūt ietekmi un noteikt diasporas darbību. Tas priecē.
Atpakaļ