Juris Lorencs 16.02.2021
Šī gada 11. februārī ietekmīgais Vācijas žurnāls Der Spiegel publicēja kādas socioloģiskās aptaujas rezultātus. Pētījumā, ko bija veicis pats medijs laikā no 9. līdz 11. februārim, 5000 Vācijas iedzīvotāji atbildēja uz jautājumu Vai Eiropas Savienības rīcība Covid 19 vakcīnu sagādē uzlaboja vai pasliktināja tās tēlu? Lūk, saņemtās atbildes: nezinu- 1 %, stipri uzlaboja - 3 %, visdrīzāk uzlaboja- 3 %, neko nemainīja - 29 %, drīzāk pasliktināja - 22 %, viennozīmīgi pasliktināja - 42 %. Vēl sliktāk veicies Eiropas Komisijas prezidentei vācietei Urzulai fon der Leienai. Viņas rīcību viennozīmīgi negātīvi vērtē 50 % aptaujāto, drīzāk slikti - 18 %. Pats žurnāls notiekošo raksturo kā drāmatisku uzticības zaudējumu. Diemžēl Eiropa un ASV bija un joprojām paliek Covid-19 pandēmijas visvairāk skartie pasaules reģioni. Tieši šeit vērojama visaugstākā saslimstība un, neraugoties uz augsto medicīnas līmeni, arī mirstība. Paradoksāli, bet viens no skaidrojumiem šai parādībai ir Rietumu pasaules augstais dzīves standarts, ka tieši bagātajās valstīs dzīvojot daudz senioru, cilvēku jau gados ar veselības problēmām. Turklāt liela daļa no viņiem esot koncentrēti veco ļaužu aprūpes iestādēs, kas palielinot inficēšanās iespēju.
Protams, tā ir tikai aizbildināšanās. Tagad, kad beidzot pieejamas vakcīnas, pandēmijas tuneļa galā parādījusies ilgi gaidītā gaisma. Diemžēl vakcinācijas tempu ziņā Eiropas Savienības valstis atpaliek no pārējās pasaules. Līderi patlaban ir Izraēla, Seišelu salas, Apvienotie Arābu Emirāti, Apvienotā Karaliste, ASV, Bachreina, Serbija, Čīle. No lielajām valstīm vislabāk veicas Apvienotajai Karalistei un ASV. Bet kas tad sarūpēja šīs vakcīnas? Izsmietā un nīstā prezidenta Trampa administrācija! Breksita dēļ kritizētā britu premjera Borisa Džonsona valdība! Viens no vakcinēšanās līderiem ir Serbija, ko snobiskā Eiropa uzskata par atpalikušu, nabadzīgu un neizdevušos valsti. Tikmēr mediji rāda skatus no Serbijas galvaspilsētas Belgradas, kur kādā izstāžu zālē dienā vakcinē 4000 cilvēkus. 15. februārī no septiņiem miljoniem Serbijas iedzīvotāju vismaz vienu poti jau bija saņēmuši 12 % (Latvijā - tikai 1, 1 %).
Viss sagriezies kājām gaisā! Izskatās, ka vakcīnu sagādē ES valstis pārāk paļāvās uz Briseli, uz Eiropas Komisiju, kuŗai pietrūcis koordinācijas un izlēmības. Iespējams, cerības un solījumi bijuši lielāki nekā Eiropas farmācijas industrijas reālās iespējas. Kā jau tas parasti notiek šādos apstākļos, sākās vainīgo meklēšana un sodīšana. Latvijā darbu zaudējusi veselības ministre Ilze Viņķele, savukārt jaunā ministra Daniela Pavļuta ierosinātā izmeklēšana liecina par kliedzošu ministrijas amatpersonu nolaidību un bezatbildību.
Jautājums ir par polītikas un vadības kvalitāti - gan Latvijā, gan Eiropā kopumā. Diemžēl nākas konstatēt, ka vadošos amatos gan dalībvalstīs, gan Briselē aizvien biežāk nonāk nejauši, nekompetenti un neizlēmīgi cilvēki. Laikā no 4. līdz 6. februārim Maskavā oficiālā vizītē uzturējās ES augstais pārstāvis ārlietu un drošības polītikas jautājumos Žuzeps Borels. Bijušais Spānijas ārlietu ministrs, sociālists, viens no kaismīgākajiem Katalonijas neatkarības pretiniekiem. 2006. gadā Borels guva ievērību ar apgalvojumu, ka Skandinavijas valstis nav piedzīvojušas kaŗa šausmas. Kaut gan labi zināms, ka Dāniju un Norvēģiju okupēja nacisti, bet Somija piedzīvoja padomju agresiju. Patiesībā Borelam nevar pārmest, ka Maskavā viņš būtu nodevis Eiropas intereses. Problēma ir cita - nesenā vizīte bija bezmērķīga, nesavlaicīga un slikti sagatavota. Eiropas mediji to raksturoja ar vārdiem pazemojošs fiasko, pilnīga izgāšanās, peramais zēns. Tieši Borela vizītes laikā Krievijas Ārlietu ministrija demonstrātīvi paziņoja par Vācijas, Polijas un Zviedrijas diplomātu izraidīšanu. Iemesls- piedalīšanās nesankcionētā demonstrācijā Alekseja Navaļnija atbalstam.
6. februārī (tātad laikā, kad Borels grozījās vēl pa Maskavu) Vācijas laikraksts Rheinische Post publicēja sarunu ar Vācijas prezidentu, agrāko ārlietu ministru Franku Valteru Šteinmeijeru. Cita starpā viņam tika uzdots jautājums par gāzes vada Nord Stream 2 nākotni un iespējamām tālākām ASV sankcijām šim projektam: Kas Vācijai svarīgāks- enerģētiskā drošība vai uzticība ASV? Lūk, daži teikumi no prezidenta atbildes: Attiecības enerģijas jomā ir pēdējais tilts, kas vēl saista Krieviju un Eiropu... Mums, vāciešiem, jāatskatās uz sarežģīto vēsturi... Vairāk nekā 20 miljoni kādreizējās Padomju Savienības pilsoņu gāja bojā Otrā pasaules kaŗā... Mēs neatbalstām pašreizējo kļūdaino Krievijas politiku, taču mums jāpatur prātā kopējā aina. Izsakoties vienkāršā valodā - Nord Stream 2 ir maksa par Vācijas grēkiem. Bet Šteinmeijers nav Borels, viņš lieliski pārzina vēsturi. Arī to, ka no nacistu okupācijas cieta ne tikai Krievija, bet arī Baltkrievija, Polija, Ukraina un Baltijas valstis. Bet tieši šīs zemes (izņemot Baltkrieviju) ir tās, kas visnoteiktāk brīdina par gāzes vada Nord Stream 2 iespējamām polītiskajām sekām. Patiesībā Vācijas prezidenta vārdi nav nekas cits kā skaistiem vārdiem piesegta Realpolitik. Termins, ko savulaik ieviesa Vācijas kanclers Bismarks (1815-1898). Viņš uzskatīja, ka valstīm nav ideoloģisku vai morālu pienākumu, vien praktiskas intereses. Diemžēl vēsture liecina- kad Vācija sāk runāt ar Krieviju reālpolītikas katēgorijās, tas tiek darīts uz kaimiņu valstu rēķina. Protams, šodien nav 1939. gads. Un tomēr šāda rīcība nevairo savstarpējo uzticēšanos ES valstu starpā, it īpaši jau kontinenta austrumos. Gribas cerēt, ka pašreizējā krize liks daudz ko pārdomāt un pārvērtēt - gan Latvijā, gan apvienotajā Eiropā. Ja vecais kontinents neatradīs spēkus mainīties, tas neizbēgami nonāks vēstures strupceļā. Ar visām no tā izrietošajām sekām.
Atpakaļ
.jpg)
