Drosme autoritārisma priekšā
Kārlis Streips    07.03.2017

 

Krievijā mūsdienās opozicionāru nav īpaši daudz. Krievijas varas iestādes mūsdienās mēdz arestēt un reizēm pat pazudināt cilvēkus, kuŗiem radusies drosme iebilst pret savas valsts autoritāro polītiku. Krievijas parlaments ir parlaments tikai formāli, patiesībā tā ir grupa klēpja sunīšu, kuŗi asti luncinot, dara to, ko viņiem pavēl darīt kungs un valdnieks.

 

Šādos apstākļos, nudien, liela cieņa pienākas tiem, kuŗi tomēr uzdrīkstas norādīt uz to, ka karalis Krievijā ir kails. Viens no šiem cilvēkiem ir jurists, pretkorupcijas aktīvists un polītiķis Aleksejs Navaļnijs. Patlaban 40 gadus vecais A. Navaļnijs ir bijis  kā ass dadzis cara režīma acīs jau sen. Jaunākais viņa veikums ir stundu gaša dokumentāla filma nevis par caru Vladimiru (par viņu A. Navaļnijs filmu laida klajā pirms pāris gadiem), bet gan par cara vietvaldi Dmitriju Medvedevu. Pēdējais, kā zināms, turēja siltu  valsts prezidenta krēslu tajos četros gados, kad pat Vladimirs Putins saprata, ka atteikties no konstitūcionālā aizlieguma vienam un tam pašam cilvēkam prezidenta amatā būt vairāk nekā divus termiņus pēc kārtas nebūtu īsti pareizi, un ļāva D. Medvedevam kļūt par Krievijas pirmo personu, kamēr pats V. Putins visžēlīgi akceptēja “tikai” premjērministra posteni. Kolīdz tie četri gadi bija pagājuši, abi kungi atkal mainījās vietām.

 

Tāpat kā filma par Putinu, arī filma par Medvedevu  ir par to, kā cilvēks par spīti visai pieticīgai amatpersonas algai Krievijā šķiet esam kļuvis stāvus bagāts. A. Navaļnija komanda izmantoja tā dēvētos dronus, bezpilota lidmašīnas, lai lidotu pāri ļoti lepniem īpašumiem, kas, atbilstoši komandas pētījumiem, pieder D. Medvedevam. Muiža, pils, savrupmājas Krievijā un citur pasaulē, viena eleganta jachta un tad vēl viena eleganta jachta u.tml. Ir pat vīnogu dārzs Italijā. A. Navaļnijs video vēsta: “Uz atklāto dokumentu pamata varam apstiprināt, ka vismaz 70 miljardi rubļu (1,3 miljardi eiro vai 1,19 miljardi ASV dolaru) skaidras naudas vai aktīvu variantā ir pārskaitīti Medvedeva fondiem. Tas būtībā ir atklāts un korumpēts labdarības fondu tīkls, caur kuŗu viņš saņem kukuļus no oligarchiem un paniski sev būvē pilis un brīvdienu mājas visā Krievijā.”

 

Un vēl: “Premjērministrs un viņa uzticamie draugi ir izveidojuši noziedzīgu shemu, nevis ar ārzonās reģistrētiem uzņēmumiem, kā tas ir parasti, bet gan ar bezpeļņas fondiem, kuŗu kontekstā ir gandrīz neiespējami uzzināt, kam šie aktīvi pieder. Medvedevs var zagt tik daudz un tik atklāti tāpēc, ka Putins dara tāpat, vien daudz plašākos apjomos.” Minēto filmu var atrast tīmeklī, un iesaku lasītājiem noskatīties. Tā ir krievu valodā, bet ar subtitriem angļu valodā. Lasītāji varbūt atcerēsies arī gadījumu saistībā ar tā dēvētajiem “Panamas papīriem,” kuŗu kontekstā visa pasaule uzzināja, ka Putinam nekas nepieder, bet viņam ir labs draugs čellists, kuŗš savā mūziķa karjērā ir nopelnījis vairākus miljardus dolaru, ar kuŗiem viņš savukārt labprāt dalās ar savu draugu ‒ valsts prezidentu. Kā tad!

 

A. Navaļnijs nepārprotami ir briesmās. Viņš ir teicis, ka  gatavojas kandidēt uz valsts prezidenta amatu 2018. gada vēlēšanās. Starp citu, arī D. Medvedevs tā ir teicis, bet tas acīmredzot tikai līdz brīdim, kad cars paziņos ‒ nē, viņš netaisās nekur doties. Režīma reakcija bija pret viņu vērsta “krimināllieta” par piesavināšanos, kuŗas sakarā kādā Krievijas pažobeles tiesā viņam piesprieda piecus gadus nosacīti, bet  ‒ un tas ir būtiski  ̶  noteica, ka viņš šajos piecos gados nedrīkst darboties polītikā. Aleksejam droši vien stāv prātā nu jau krietni prāvais pulciņš Krievijas opozicionāru, kuŗi ir gājuši bojā no lodes mugurā ‒ Boriss Ņemcovs, Anna Poļitkovska un daudzi citi, no Krievijā vien pieejamas indes  ‒ Aleksandrs Ļitviņenko u.tml. 

 

Te ir par ko padomāt gan Latvijas iedzīvotājiem, gan arī pasaulei. Latvijā vēl joprojām darbojas  partija Saskaņa, kam ar Putina kabatas partiju Vienotā Krievija ir pavisam oficiāls partneŗattiecību līgums. Absolūti nekas  ‒ ne territorijas atņemšana Gruzijai, ne Krimas nelikumīgā okupācija, ne kaŗš Ukrainas austrumos – nekas, nekas nav licis Saskaņai šo līgumu pārskatīt! Vienīgais, ko no tās puses dzird, ir apnikušais arguments, ka labāk ir labas attiecības ar kaimiņvalsti nekā sliktas. 

 

Attiecības ar Krieviju ir visas pasaules jautājums, arī Latvijai ir svarīgi tas, cik lielā mērā NATO galvenā dalībvalsts ir gatava stāvēt pretī cara Vladimira avantūrismam. Un tāpēc paldies Aleksejam Navaļnijam!