EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Drošība un dezinformācija
130247

Sallija Benfelde    25.10.2023

 

 

 

20. un 21. oktobrī Rīgā notika ikgadējais drošības un ārpolītikas forums “Rīgas konference 2023”. Rīgas konference, kuŗa šogad notika jau astoņpadsmito reizi, šo gadu laikā ir kļuvusi par ietekmīgu starptautisku forumu, kuŗā pulcējas augsta līmeņa polītiķi, diplomāti, viedokļu līdeŗi, akadēmisko aprindu pārstāvji, starptautisko notikumu žurnālisti un lēmumu pieņēmēji no visiem kontinentiem. To atklāja Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs.  Savā uzrunā Valsts prezidents raksturoja pašreizējo drošības situāciju Eiropā un pasaulē, pauda solidaritāti Ukrainai un Izraēlai, kā arī norādīja uz nepieciešamajiem soļiem ilgstoša miera nodrošināšanā Eiropā. Valsts prezidents  pieminēja arī ASV prezidenta Džo Baidena konferences atklāšanas dienā Ovālajā kabinetā  pausto nosodījumu Krievijas eksprezidentam Dmitrijam Medvedevam par to, ka viņš Baltijas valstis dēvē par Krievijas “Baltijas provinci” un atgādināja, ka NATO jau 75 gadus uztur mieru Eiropā un gadījumā, ka Krievija uzbruks NATO, alianse aizstāvēs ikvienu NATO territorijas kvadrātcentimetru. Runājot par Izraēlas kaŗu pret islāmistu grupējumu “Hamas”, Rinkēvičs konferencē pauda atbalstu Izraēlai, vienlaikus norādot, ka “Hamas” nepārstāv visus palestīniešus un ka no palestīniešu pašpārvaldes tiek sagaidīta aktīva rīcība. Savukārt Latvijas ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš konferences atklāšanas sesijā sacīja: “Šodien dzīvojam pārmaiņu laikā, piedzīvojam bruņotu konfliktu pieaugumu, nedemokratisku valstu centienus veidot ciešāku sadarbību un vēršanos pret demokratijām. Aizvien biežāk rodas jautājumi, kāda turpmāk būs pasaules kārtība.”

 

Viens no Rīgas konferences galvenajiem secinājumiem bija, ka informācijas kaŗš ne ar ko neatšķiras no konvencionālā kaŗa, tāpēc uzvara cīņā pret dezinformāciju ir pielīdzināma uzvarai kaujas laukā. Eksperti atzina, ka dezinformācijas apjomi pieaug, un cīņā par informatīvās telpas kontroli iesaistās arvien vairāk spēku. Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas koordinācijas departamenta vadītājs Richards Bambals: “Visi vēl atceras to ukraiņu vecmāmiņu, kas ar tomātu burku notriekusi Krievijas dronu. Un tie visi ir aizkustinoši stāsti Ukrainas līmenī. Eiropas līmenī lielākais veiksmes stāsts ir tas, ka esam saglabājuši vienotību. Krievija domāja, ka mēs visi ķīvēsimies savā starpā par to, ko darīt, bet visi bija vienoti, un mēs joprojām esam saglabājuši šo vienoto nostāju gan valstīs, gan valdībās, un arī sabiedrībās, kas joprojām izrāda lielu atbalstu Ukrainai. " Eiropas Ārējās darbības dienesta Stratēģiskās komunikācijas un informācijas darba grupas priekšsēdētāja vietnieks Jurgis Vilčinskas atzīmēja, ka Eiropas Savienība (ES) ir sākusi rast risinājumus šo manipulāciju apkarošanai polītikas līmenī: “Mums ir digitālo pakalpojumu akts, kas faktiski ļaus mums cīnīties pret Krievijas un citu valstu dezinformāciju sociālo mediju platformās. Ja runājam par rīcību, tad viena būtiska uzvara patiesībā ir sankcijas. Mēs veiksmīgi aizliedzām pārraidīt dažas no šīm tā dēvētajām mediju aģentūrām – “Sputnik”, “Russia Today” un daudzas citas. Manuprāt, tā bija ļoti laba rīcība.”

 

Dezinformācijas apjomi tiešām pieaug, tā attiecas ne tikai uz kaŗa gaitu, notikumiem Ukrainā, bet cenšas nomelnot un diskreditēt arī NATO un ES amatpersonas un viedokļu līderus. Cīņā par informatīvās telpas kontroli iesaistās arvien vairāk spēku. Tie visi cīnās par mūsu prātiem – kam noticēsim, ko apšaubīsim, kā pēc tam rīkosimies. Un reizēm mērķis nav likt noticēt kādām noteiktām lietām, pietiek ar to, ka sabiedrībai liek šķelties un apšaubīt pilnīgi visu. Viena no konferencē izskanējušajām atziņām bija, ka sankcijas nav atturējušas Krieviju no arvien lielāku resursu iepludināšanas savā dezinformācijas mašīnā, un tās ietekme kļuvusi globālāka. ASV Valsts departamenta pārstāvis Karls Stolts uzsvēra, ka Krievija manipulē ar informāciju, lai radītu chaosu. “Mēs savos pētījumos esam novērojuši, ka Krievija bieži vien nav tik daudz orientēta uz Krievijas mērķiem, cik tā ir uz šķelšanās un chaosa radīšanu citās sabiedrībās. Īpaši valstīs, kas ir NATO vai Eiropas Savienībā, Rietumu aliansēs. Viņi uzskata, ka viņu stratēģiskais mērķis ir vienkārši sagraut šīs sabiedrības, likt šaubīties par vēlēšanām, apšaubīt valsts iestādes,” viņš sacīja. Protams, dezinformācijas un klaju melu netrūkst arī informācijā par Ukrainu – piemēram, Krievijas apgalvojumos, ka Ukraina izmanto t.s. “netīro bumbu” un ka tās territorijā darbojas ķīmisko un bioloģisko ieroču laboratorijas. “Tajā brīdī mēs pieņēmām iekšēju lēmumu, mums bija nelielas debates Vašingtonā, un mēs ar šo nācām atklātībā. Tas, iespējams, mums maksāja dažus izlūkošanas avotus, bet mēs atklājām, ka Krievija grasās par to apsūdzēt Ukrainu,” sacīja Stolts. Viņš arī piebilda, ka pēc šiem ASV paziņojumiem  agresorvalsts dezinformatori šo plānu atmeta. Bet NATO Stratēģiskās komunikācijas ekselences centra (StratCom) direktors Jānis Sārts sacīja: “Jā, dezinformācijas apjomi ir pieauguši. Arī taisnība, ka konflikts Izraēlā ir sev pievērsis lielāku uzmanību, līdz ar to Ukraina ir pabīdījusies otrajā plānā. Tas ir neapšaubāmi jūtams, varbūt ne tik daudz šeit, bet Eiropā noteikti, Amerikā tai skaitā. Dezinformācijas apjoms saistībā ar šo konfliktu Izraēlā ir lielāks nekā kaŗa sākumā Ukrainā.”

 

Rīgas konferencē piedalījās arī Ukrainas parlamenta deputāte Marija Mezenceva, kuŗa ir arī Ukrainas pastāvīgās delegācijas vadītāja Eiropas Padomes parlamentā. Viņa sacīja: “Rīgas drošības konferencē guvu ļoti skaidru sapratni, ka atbalsts ir ilgstošs. Katrā paneļdiskusijā, lai kāda būtu tēma, Ukraina bija prioritāte numur viens. Esmu pārliecināta, ka partneri beidzot ir sapratuši, ka tas nav kaut kāds “konflikts” vai “Ukrainas jautājums”. Tas ir mūsu kopīgs mērķis – kopīgi cīnīties pret ļaunumu. Jo Krievijas apetīte nav tikai Ukraina. Krievijas vēlas iznīcināt veiksmīgāko ekonomisko un polītisko savienību pasaulē, arī Eiropas Savienību.” Konferencē arī daudz sprieda par to, ka Krievija noteikti iegūst no kaŗa Tuvajos Austrumos, jo tas novērš uzmanību gan no Krievijas kaŗa Ukrainā, gan Krievijas aktīvitātēm Baltijas jūras reģionā. Viens no secinājumiem bija: kopš esam NATO, ir izstrādāti konkrētāki NATO plāni Baltijas valstu aizsardzībai, ir sabiedroto klātbūtne, var justies daudz drošāk, nekā pirms gadiem desmit. Tomēr modrība jāsaglabā, jo draudi nemazinās. Vēl jāpiebilst, ka konference deva arī cerību, ka tajā runātais liks vismaz daļai sabiedrības saprast, ka pret informāciju, kas parādās publiskajā telpā, jāizturas ar piesardzību un kritiski. 

 

Rīgas konferenci kopīgi organizēja Latvijas Transatlantiskā organizācija (LATO), Latvijas Republikas Ārlietu ministrija un Aizsardzības ministrija, cieši sadarbojoties ar NATO Publiskās diplomātijas nodaļu, Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Konrāda Adenauera fondu. Konferenci atbalstīja ASV vēstniecība Latvijā, Gruzijas vēstniecība Latvijā, Izraēlas vēstniecība Latvijā, Kanadas vēstniecība Latvijā, Turcijas vēstniecība Latvijā, Vācijas Federatīvās Republikas vēstniecība Latvijā un Ziemeļvalstu Ministru padomes birojs Latvijā, kā arī Rīgas Dome. 

 

 


 

Atpakaļ