Diversija vai muļķība?
Sallija Benfelde    25.04.2017

 

Pirms vēlēšanām partijas nereti nāk klajā ar ļoti jaukiem solījumiem, kuŗi vēlāk vai nu netiek pildīti,  vai tos vienkārši nav iespējams izpildīt. Reizēm šie solījumi ir smieklīgi, bet reizēm no sabiedrisko attiecību jeb PR viedokļa tie ir izcili, jo vēlētāji tiem tic un grib ticēt. Manuprāt, izcils ir Nila Ušakova un Andŗa Amerika pēdējais PR “ziepju burbulis”, kas zaigos vēl ilgi un noderēs arī Saeimas vēlēšanās nākamajā rudenī. Proti, tūlīt pēc Lieldienām Ušakovs un Ameriks nāca klajā ar savu partiju kopīgo priekšvēlēšanu programmu, kuŗā cita starpā solīts atvērt municipālās aptiekas pašvaldībai piederošās medicīnas iestādēs. Pamatojums, protams, ir cilvēkmīlestības un rūpju pilns: 

 

Šajās aptiekās medikamentiem tiks nodrošināts minimāls uzcenojums, kāds nav iespējams privātajās aptiekās, kuŗu darbības mērķis ir peļņas gūšana. Medikamentu dārdzība un attiecīgi nepieejamība daudzām rīdzinieku grupām ir akūta problēma. Tādas aptiekas tikšot atvērtas Rīgas 1. slimnīcā, Rīgas Dzemdību namā un pašvaldības poliklīnikās. Privātais bizness un konkurences uzraugi, kā redzams, nav spējīgi šo problēmu atrisināt, saka Ušakovs. Protams, par to, ka par aptiekas darbu kādam tomēr nāksies maksāt, jo diez vai atradīsies Saskaņas vai Gods kalpot Rīgai partiju biedri vai atbalstītāji – farmaceiti, kas darbu darīs bez maksas un nodokļiem, un par to, ka aptiekām tāpat vajadzīgi komūnālie pakalpojumi, kas maksā naudu, abi labvēļi nerunā. Tāpat kā klusē par to, ka kādam par to visu tomēr vajadzēs maksāt un tātad naudiņa tiks ņemta no Rīgas nodokļu maksātāju kabatām.

 

Ušakovs un Ameriks varētu atcerēties par likumiem un Konkurences padomes pārstāvja sacīto, ka Ministru kabineta (MK) noteikumi  „Aptieku un aptieku filiāļu izvietojuma kritēriji”  paredz izņēmuma gadījumus, kad pašvaldība var iesaistīties zāļu mazumtirdzniecības tirgū – tikai tādos gadījumos, kad komersanti neveido territoriālo nosegumu farmaceitisko pakalpojumu nodrošināšanai. Kā zināms, Rīgā jau šobrīd ir apmēram 300 aptieku. Skaidrs, ka galvenais ir solīt, lai vēlētāji pateicībā lej asaras un skrien balsot par “tautas tēviem”. Ja nekādu aptieku nebūs, arī tas abiem nāks tikai par labu, jo Saeimas vēlēšanās viņi varēs sacīt, ka tik ļoti gribēja rūpēties par tautu, bet ļaunā valsts to neļāva, jo tautu grib nobeigt. Spoža izdoma, turklāt derēs vēl ilgi.

 

Par to varētu pasmieties, kārtējo reizi konstatēt, ka abiem “tautas tēviem” ir ļoti profesionāla PR komanda un savai jautrībai, bet ar nopietnu izskatu, kādā no priekšvēlēšanu pasākumiem pajautāt, kad Rīgā apkure būs bez maksas. Tomēr ir kāda cita Rīgas domes iniciātīva, kas smieklus neraisa.

 

Rīgas dome aizliegusi vairākām valsts ģimnazijām galvaspilsētā atvērt jaunas klases 7. klašu grupā vai likusi samazināt klašu skaitu 8. klašu grupā, kas nozīmē, ka daudzi spējīgākie, talantīgākie un gudrākie skolēni nevarēs mācīties skolās ar augstāku un kvalitatīvāku izglītības līmeni. Kā zināms, Rīgā ir piecas ģimnazijas ar valsts ģimnazijas statusu, un maijā un jūnijā gaidāmi iestājeksāmeni uz 7. un 10. klasi. Taču Rīgas domes Izglītības departamenta rīkojums nozīmē, ka jaunajā mācību gadā Rīgas Valsts 2. ģimnazijā, Rīgas Valsts 3. ģimnazijā, Āgenskalna Valsts ģimnazijā un Rīgas Valsts vācu ģimnazijā uzņemamo skolēnu kopējais skaits samazināsies vismaz par 120 skolēniem. Darbu zaudēs arī ne viens vien skolotājs.Vienīgā ģimnazija, ko dome pagaidām nav uzdrošinājusies aiztikt, ir slavenā 1. Valsts ģimnazija.

 

Pamatojums tam, protams, ir ļoti “pareizs”: pēc trīs gadiem stāsies spēkā jaunie higiēnas noteikumi, kas noteiks vienam skolēnam vajadzīgo kvadrātmetru skaitu. Vecāki domā, ka tā ir vēlme paturēt bērnus mikorajona skolās, jo tajās, kuŗām acīmredzot ir problēmas ar skolēnu skaitu un nepietiekamo izglītības kvalitāti, skolēnu skaits kaut kā ir jāizlīdzina. Citi saka – tā ir atriebība par pētījumu, kas parāda, ka skolās ar krievu  mācību valodu jeb,  vienkārši sakot, krievu skolās izglītības līmenis ir zemāks, un Rīgā nav nevienas krievu skolas ar Valsts ģimnazijas statusu.

 

Manuprāt, vēlmē neļaut bērniem iegūt labāku izglītību, nozīme ir arī abiem minētajiem iemesliem, jo ar sliktāk izglītotiem cilvēkiem vienmēr manipulēt ir vienkāršāk. Tad var solīt bezmaksas transportu, apkuri, ūdeni, elektrību, pat jachtu un savrupmāju katram. Un savā veidā sodīt par talantu un prātu – tas nav nekas jauns cilvēces vēsturē.

 

Tomēr domāju, ka galvenais ir tas, ka īstenībā tā ir diversija pret Latvijas valsti, lai mums mazāk būtu gudru, domājošu un talantīgu cilvēku, kas valsti var noturēt un attīstīt. Jau tāpat Latvijā ir problēmas izglītības jomā, un atziņa, ka mazas valstis bez dabas resursiem, kas nes milzīgu peļņu (nafta, gāze, dārgmetāli u.c.), var dzīvot un atīstīties tikai ar labas izglītības palīdzību, nav nekas jauns. Gudri un talantīgi cilvēki ir tas pamats, kas vajadzīgs Latvijai. Tādēļ Rīgas domē pie varas esošo rīcību nespēju nosaukt citādi, kā vien par diversiju. Ja tā nav, priecāšos, jo ar muļķību kaut kā var tikt galā, bet ar naidu un ļaunprātību gan ne.