Diplomātija mūsdienās
Kārlis Streips    12.06.2018

 

 

Aizgājušajās brīvdienās valstu vadītāji no septiņām pasaules bagātākajām valstīm pulcējās Kanadā uz organizācijas G7 gada sapulci. G7 pirmsākumi bija 1973. gadā, kad toreizējais ASV finanču ministrs Džordžs Šulcs sarīkoja tikšanos ar ministriem no Rietumvācijas, Francijas un Lielbritanijas, lai apspriestu tā brīža polītisko un ekonomisku situāciju pasaulē. Ministri tikās Vašingtonā, Baltā nama bibliotēkā, tāpēc savos pirmsākumos G7 bija pazīstama kā "bibliotēkas grupa." Dažus mēnešus pēc tam Pasaules bankas sapulcē Šulcs ieteica grupai pievienot Japānu, Tokija piedāvājumam piekrita. Vēl pēc diviem gadiem Francijas valdība noorganizēja samitu, kuŗā piedalījās minētās piecas valstis, kā arī pirmo reizi Italija. 1976. gadā Rietumvācijas finanču ministrs Helmuts Šmits un toreizējais ASV prezidents Džeralds Fords konstatēja, ka Lielbritanijā nupat bija nomainījies premjerministrs, viņi gribēja procesā iesaistīt kādu angļu valodā runājošu līderi ar lielāku pieredzi, tāpēc uz samitu arī tika uzaicināts Kanadas premjers Pjērs Trudo, kuŗš cita starpā ir mūsdienu Kanadas premjerministra Džastina Trudo tēvs. Tā veidojās septiņnieks, kuŗš mūsdienās ir G7. Tā nav formāla struktūra tādā nozīmē, ka G7 nav sava sekretāriāta, nav pilna laika darbinieku. G7 prezidentūra rotē reizi gadā no vienas valsts uz nākamo, un tā, kuŗai ir prezidentūra, arī katru gadu rīko samitu.

 

Uz īsu brīdi G7 bija G8. 1994. gadā samits notika Italijā, kur neoficiāli piedalījās un ar dalībvalstu līderiem aizkulisēs sarunājās cilvēki no Krievijas. Pēc pāris gadiem Lielbritanijas prezidents Tonijs Bērs un ASV prezidents Bils Klintons uzaicināja toreizējo Krievijas prezidentu Borisu Jeļcinu vispirms samitā piedalīties novērotāja statusā, bet, sākot ar 1998. Gadu - kā pilntiesīgu grupas dalībnieku. G7 kļuva par G8. Krievija tobrīd nebija un arī mūsdienās nav viena no pasaules bagātākajām valstīm, pērn, bagātību aprēķinot uz iekšzemes kopprodukta uz vienu cilvēku pamata, Krievija pasaulē bija 71. vietā, starp citu, tikai divas vietas virs Latvijas. Taču minētie līderi tobrīd vēl domāja, ka ar Krieviju var veidot labas un pozitīvas attiecības. Krievija tomēr bija lielvalsts, turklāt ar kodolieročiem... Illūzijas par pozitīvām attiecībām gan sagruva 2014. gadā, kad samits pirmoreiz bija paredzēts Krievijā, Sočos, taču pirms tam mūsu kaimiņvalsts vispirms okupēja un tad anektēja Krimas territoriju Ukrainā, tāpēc G8 vispirms Maskavu atstādināja no pilntiesīgas dalībvalsts statusa, bet tad, kad Krievija uzsāka savu avantūru Ukrainas dienvidaustrumos, to izslēdza pavisam. G8 atkal kļuva par G7. Un samits togad notika Briselē, kur G7 stingri nosodīja Krieviju par agresiju kaimiņvalstī.

 

G7 sapulces laika gaitā bijušas mierīgas, ja nu vienīgi ik pa laikam uzrodas protestētāji, kuŗi iebilst pret globalizāciju. Taču šogad, protams, situācija bija pavisam citāda, jo šogad G7 sapulce notika krietni sarežģītākos apstākļos. Lasītāji zinās, laikā pirms samita Amerikas valdība paziņoja, ka tā apliks daudzas preces, konkrēti tēraudu un alumīniju, ar ievērojamiem importa tarifiem, piebilstot, ka tas tiks darīts tāpēc, ka tērauda un alumīnija importi radot nacionālās drošības apdraudējumu. Tarifi tiks attiecināti uz valstīm, kuŗām tradicionāli ar Amerikas Savienotajām Valstīm ir bijušas draudzīgas attiecības, tās bijušas sabiedrotās, tostarp NATO un Apvienoto Nāciju organizācijas ietvaros. Lieki teikt, minētajām valstīm šī ekonomiskā agresija no Amerikas nāca kā pārsteigums, nepatīkams pārsteigums. Dž. Trudo tviterī konstatēja, ka Kanada un Amerika allaž bijušas sabiedrotās, laika gaitā tās ir plecu pie pleca karojušas pret dažādiem ļaunumiem pasaulē, un tāpēc apgalvojums, ka kanadiešu metalla imports kaut kā apdraud Amerikas nacionālo drošību nav uztverams citādi kā "aizvainojošs."

 

Dž. Trudo tvīts bija miera oāze, salīdzinot ar to, ko minētajā sociālajā tīklā un šajā sakarā uzrakstīja ASV prezidents D. Tramps. Vēl pirms samita viņš bārās, ka Dž. Trudo neko nesaprot, turklāt Kanada amerikāņiem liekot maksāt 300% uzcenojumu piena produktiem un tas vispār iznīcinot Amerikas lauksaimniecību. Paša samitā gaisotne vislabāk ir redzama pievienotajā fotografijā, kuŗu uzknipsējis korespondents no ziņu aģentūras ATF Francijā. Vācijas kanclere Angela Merkele kā nikna skolotāja, savukārt Donalds Tramps kā mazs nerātns zēns, kuŗš pieķerts nedarbos un vispār tobrīd grib būt kaut kur citur... 

 

Samits Kanadā ilga divas dienas, bet jau otras dienas rītā prezidents Tramps devās prom. Droši vien labi vien bija, jo otrā dienā valstu vadītāji pārrunāja sieviešu tiesības un klimata maiņu, abos gadījumos, kā zināms, tēma pašreizējam ASV prezidentam ir dziļi neinteresanta. Samita komunikē galu galā parakstīja sešas valstis, Tramps jau prom esot, no lidmašīnas paziņoja, ka Amerika to neparakstīs, sekoja vesela sērija tvītu, kuŗos viņš atkārtoja savu sen pausto pārliecību, ka visa pārējā pasaule pret nabaga mazo Ameriku ir sazvērējusies, spiež tai maksāt masīvus tarifus, uzliek visādas financiālas barjēras utt.. Par diplomātiju klasiskā nozīmē te grūti runāt.

 

Toties no Kanadas, kā zināms prezidents Tramps devās uz Singapūru, kur viņam paredzēta tikšanās ar Ziemeļkorejas diktatoru Kimu Čenunu.