Juris Lorencs 01.03.2022
Tajā rītā, kad Krievija uzbruka Ukrainai, pie Rīgas namiem parādījās Latvijas karogi. Ne jau pie visām, jo 24. februāris nav oficiāla svētku vai piemiņas diena. Tomēr daudzi māju īpašnieki vai sētnieki vēlējās atgādināt, ka šodienas kaŗš Ukrainā - tas ir kaŗš par Latvijas brīvību un neatkarību. Sarkanbaltsarkanais karogs plīvoja arī pie ēkas Ģertūdes ielā 27, kur atrodas laikrakstu Laiks un Brīvā Latvija Rīgas redakcija. Šis ir smags laiks visiem. Eiropā sācies kaŗš, ko izraisījusi Krievija. Tikai piecus simtus kilometru no Latvijas austrumu robežas. Mēs esam saskārušie ar noziedzniekiem, kuŗi slavina slepkavības un genocīdu. Lūk, ko 26. februārī Krievijas valsts ziņu portāla Ria Novosti rakstīja viens no autoriem Pjotrs Akopovs: Putins ir uzņēmies uz visiem laikiem atrisināt ukraiņu jautājumu, neatstāt to nākamajām paaudzēm. Līdzīgu valodu reiz lietoja nacisti, runājot par Endlösung der Judenfrage, par ebreju jautājuma galīgo atrisinājumu.
Moderno komunikāciju laikmetā ziņas no frontes pienāk teju momentāni. Tās ir pieejamas visur pasaulē, izņemot Krieviju un Baltkrieviju. Tāpēc nerakstīšu par to, kas notiek. Vēl jo vairāk tāpēc, ka brīdī, kad šis laikraksta numurs sasniegs lasītājus, daudz kas jau būs mainījies un kļuvis neaktuāls. Mēģināšu atbildēt uz jautājumu - vai Ukraina ir uzvarama? Patiesībā nē. To var ievainot, tai uz laiku var atņemt territorijas, kā tas jau noticis ar Krimu un Donbasu. Var ieņemt Kijevu un nosēdināt tur leļļu valdību ar vietējo Kirchenšteinu priekšgalā. Bet to nevar pieveikt un pakļaut. Ukraina ir viena no lielākajām Eiropas valstīm, iedzīvotāju ziņā tikai trīs reizes mazāka par Krieviju. Ukrainai ir stipra armija, kas guvusi kauju pieredzi. Ukraina šodien ir brīvās pasaules sirdsapziņa. Dāvids, kas cīnās pret Goliātu. Beidzot arī Rietumu pasaule sāk saprast, ka no pašreizējās Krievijas nāk tikai ļaunums, kaŗš un nāve. Ar vārdu Rietumi šodien gan saprotam ne tik daudz Vāciju, Franciju, Italiju vai Spāniju, bet gan Lielbritaniju, ASV, Poliju, Čechiju, Rumāniju, Turciju un Baltijas valstis. Latvija vēl 23. februāŗa vakarā, dažas stundas pirms Krievijas uzbrukuma, nodeva Ukrainai bruņojumu. Rietumu aliancei, NATO un ES, ir milzīgi militārie, technoloģiski, ekonomiskie un finanšu resursi. Jautājums bija par to, vai tai pietiks polītiskās gribas stāvēt pretī ļaunumam. Tomēr ukraiņu tautas varonība pārliecināja arī Eiropas polītiķus. Vācijas kanclers Olafs Šolcs 27. februārī ārkārtas Bundestāga sēdē Krievijas uzbrukumu Ukrainai nosauca par pagrieziena punktu (Zeitenwende) Eiropas vēsturē. Vācija esot gatava ievērojami palielināt militāros izdevumus, atteikties no Krievijas gāzes un piegādāt Ukrainai bruņojumu. Un to saka sociāldemokrats Šolcs! Tā ir pilnīga norobežošanās no bijušās Austrumvācijas komjaunatnes aktīvistes, vēlākās kancleres Angeles Merkeles polītikas. Tieši Merkele bija tā, kas visus savus valdīšanas gadus izdabāja Krievijai, bučojās ar Putinu, atteicās palielināt militāros izdevumus, būvēja Nordstream gāzes vadus, likvidēja atomenerģētiku, pretojās sankcijām pret Krieviju un pēdējās vēlēšanās vēl nolaida uz grunti savu partiju- kristīgos demokratus. Es neizslēdzu iespēju, ka tas viss noticis apzināti.
Un tagad mazliet par Ameriku. Tas ir ģeniāli! Putins pasludinājis lielu daļu Ukrainas par neatkarīgu valsti. Tas ir brīnišķīgi! Viņš ies tur iekšā kā miera uzturētājs. Tie ir lielākie miera spēki, kādus jebkad esmu redzējis! Nekad vēl neesmu redzējis tik daudz tankus! Tie nodrošinās mieru. Putins ir gudrs puisis! Es viņu labi pazīstu. Ļoti labi pazīstu. Šos vārdus 22. februārī, divas dienas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, intervijā ASV medijam clayandbuck.com teica neviens cits kā bijušais ASV prezidents Donalds Tramps. Varam tikai pateikties Dievam un amerikāņu vēlētājiem, ka Tramps vairs nav prezidents, un ka Krievijas tanki pirms diviem gadiem nestāvēja pie Narvas vai Zilupes. Bet kas tad ir Tramps? Vai tiešām muļķis, kuŗam Putina izrādē ierādīta noderīgā āksta loma? Jeb nelaimīgs, izbijies cilvēks, par kuŗu Krievijas specdienestiem savākti kompromitējoši materiāli? Iespējams, viss kopā. Tramps pats sevi uzskata par labēju un konservatīvu polītiķi. Clayandbuck.com veidotāji Klejs Treviss un Buks Sekstons savu mediju raksturo ar vārdiem sarunas par konservatīvām tēmām. Es zinu, ka daudzi Amerikas latvieši balsoja par Trampu. Diemžēl viņš nav tas, uz ko Latvija var paļauties izšķirošā situācijā. Jācer, ka vecā labā Grand Old Party, Republikāņu partija nākamajās vēlēšanās pratīs izvirzīt spējīgāku un prognozējamāku līderi. Par to jādomā jau šodien. Vēsturiskas laiks skrien ātri.
Ir 27. februāra vakars. Ukraina turas. Neskatoties uz iebrucēja nežēlību, uz upuriem un postījumiem, Kijeva nav ieņemta. Pilsētas nomalēs notiek ielu kaujas. Visā Ukrainā redzamas rindas pie iesaukšanas punktiem, cilvēki piesakās Zemessardzē. Es eju pa naksnīgo Tērbatas ielu Rīgā un vēroju kafejnīcu logus. Skan mūzika. Jauni, priecīgi, smaidoši cilvēki smejas un saskandina glāzes. Droši vien līdzīgas ainas Rīgā varēja vērot 1939. gada 1. septembra vakarā. Uz Polijas pilsētām krita vācu bumbas, bet citur pasaulē turpinājās mierīga dzīve. Tieši tāpat rīdzinieki baudīja mierlaika dzīvi 1940. gada 16. jūnijā. Nākamajā dienā pa pilsētu jau braukāja Sarkanarmijas tanki.
Par to, ka ilglaicīgā perspektīvā Krievija tiks sakauta, man nav ne mazāko šaubu. Un tad sāksies pats interesantākais. Krievija kļūs par atstumu, nicinātu, izolētu terotoriju. Atrauta no modernajām technoloģijām, tā pamazām nolaidīsies līdz Ziemeļkorejas līmenim. Bet ar laiku milzīgā telpa no Zilupes līdz Vladivostokai sāks mainīties. Polītiskajā un ekonomiskajā jezgā veidosies cita kārtība, uz kartes parādīsies jaunas neatkarīgas valstis. Bet līdz tam vēl jānodzīvo.
Atpakaļ
.jpg)
