Diasporas likums kā Jaungada apņemšanās?
Sallija Benfelde    15.01.2019

 

 

Sagaidot jaunu gadu, mēs bieži vien apņemamies kaut ko mainīt, kaut ko izdarīt. Tomēr tikpat bieži pēc svētkiem apņemšanās noslīkst ikdienas darbos un sevi mierinām – gan jau, gan, būs vairāk laika, vairāk spēka un tad gan...

 

Kā zināms, šogad ir stājies spēkā Diasporas likums, kura 2. pantā nosaukti likuma mērķi: 1) stiprināt diasporas kā neatņemamas Latvijas sabiedrības daļas latvisko identitāti un piederību Latvijai; 2) nodrošināt diasporai iespējas brīvi veidot, uzturēt un stiprināt saikni ar Latviju; 3) sekmēt latviešu valodas un kultūras saglabāšanu diasporā; 4) izstrādāt un īstenot sistēmisku un pastāvīgu diasporas atbalsta polītiku un pasākumus, kas veicina diasporas latvisko identitāti un saikni ar Latvijas kultūru, ekonomiku, tautsaimniecību un zinātni, latviešu valodas, kultūras un tradiciju pieejamību diasporai un nodrošina labvēlīgus apstākļus remigrācijai (turpmāk — diasporas polītika); 5) atbalstīt un veicināt diasporas pilsonisko un polītisko līdzdalību.

 

Protams, lai šie mērķi tiktu īstenoti, vajadzīgs financējums, jo ar labu gribu vien nekas daudz nav izdarāms, bet budžeta 2019. gadam vēl nav. 13. Saeima vēl nav apstiprinājusi valdību, un šobrīd valstij ir t.s. techniskais budžets un „vecā” valdība, kuŗa nevar pieņemt lēmumus saistībā ar šī gada budžetu. Šobrīd izskatās, ka jaunais budžets labākajā gadījumā varētu tikt apstiprināts martā, bet droši to nevar apgalvot – galu galā budžeta likumprojektam Saeimā ir trīs lasījumi, bet pirms tam to sastāda valdība, lai Saeimā iesniegtu. Valdība gan top, kaut pārliecības, ka tā tiešām tiks apstiprināta, nav. Ir skaidri redzams, ka partijai KPV LV – vai vismaz Aldim Gobzemam – mērķis ir nepieļaut nekādas valdības izveidošanu. Kāpēc tā, to laikam zina tikai pats Gobzems un viņa tuvākie domubiedri. Bet šobrīd situācija ir tāda, kāda tā ir un jāiztiek ar technisko budžetu. Droši vien ir vietā paskaidrot, ka vidēja termiņa budžets nozīmē to, ka, apstiprinot kārtējo gada budžetu, tiek pieņemts arī plānotais kopējais budžeta ietvars turpmākajiem diviem gadiem, lai novēstu neapdomīgus un pēkšņus lēmumus palielināt budžeta deficītu. Tas nozīmē, ka šī gada budžeta kopējais apjoms jau ir noteikts, un tajā, protams, nav paredzēts financējums, kas vēl būs vajadzīgs papildus, lai īstenotu likumus, kuŗi ir pieņemti un kuŗiem vajadzīgs papildu financējums. Citiem vārdiem sakot, daļai Diasporas likumā paredzētās naudas jāatrod un jāparedz šī gada budžetā, kuŗa vēl nav un kuŗu nevar palielināt, kā ienāk prātā. 

 

Tāpēc 13. Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs Richards Kols nosūtīja vēstuli Ministru kabinetam (MK) saistībā ar financējumu Diasporas likumam. Atbildē rakstīts, ka „Ministru kabinets izprot ar diasporas atbalsta pasākumu saistīto jautājumu un Diasporas likumā ietverto pasākumu nozīmīgumu, tomēr situācijā, kad nav stājies spēkā gadskārtējais valsts budžeta likums, stingri jāievēro valsts budžeta un fiskālās disciplīnas normatīvais regulējums, kas nosaka techniskā pagaidu budžeta sagatavošanas principus. Jautājumi par papildu valsts budžeta financējuma piešķiršanu pasākumiem, kam vidējā termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgajam gadam financējums nav paredzēts, ir jāskata gadskārtējā valsts budžeta projekta un vidēja termiņa budžeta ietvara projekta sagatavošanas procesā, ievērojot valsts budžeta financiālās iespējas”.

 

Atbildes vēstulē arī norādīts, ka ministrijas „var nodrošināt neatliekamu diasporas pasākumu turpināšanu esošo līdzekļu ietvaros”. Kā piemērs tiek minēta Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM), kas pārdalījusi savā rīcībā esošos līdzekļus, lai arī šogad turpinātu remigrācijas koordinatoru darbu. Protams, arī Kultūras ministrija var rīkoties tāpat un MK vēstulē tiek norādīts, ka šogad ministrijai, lai nodrošinātu šovasar plānoto neatliekamos pasākumus, vajadzīgi 128 377 eiro:

 

• 70 000 euro vairākpaaudžu ģimeņu 3x3 saietu organizēšanas atbalstīšana un attīstīšana Latvijā un Eiropā, ASV, Austrālijā (notiek 2019.gadā jūlijā un augustā, financējums piešķirams jau 2019.gada martā);

•  7 000 euro jauniešu 2x2 semināru (notiek 2019.gada jūlijā, financējums piešķirams jau 2019.gada martā) organizēšanas atbalstīšana un attīstīšana Latvijā un/vai lielākajos latviešu diasporas centros;

• 8 000 euro atbalsts latviešu diasporas mākslas saglabāšanai Latvijā (atbalsts administrātīvo izdevumu segšanai pastāvīgas diasporas mākslinieku darbu ekspozīcijas nodrošināšanai Latvijā, financējums piešķirams pēc iespējas ātrāk);

• 43 377 euro atbalsts Dziesmu un deju svētku tradīcijas ilgtspējas nodrošinājumam un latviešu kultūras pieejamībai ārvalstīs (Eiropas Latviešu kultūras svētki 2019. gada jūnijā Dublinā, Īrijā, un Latviešu Dziesmu svētki Kanadā 2019. gada jūlijā, financējums piešķirams jau 2019.gada martā).

 

Tik tālu viss ir saprotami, jo šie pasākumi ir gan ļoti svarīgi, gan arī tos nevar tā pēkšņi mainīt vai ignorēt. Tomēr mulsina kas cits – proti, MK iesaka kultūras ministrijai pārcelt financējumu pēc saviem ieskatiem, lemjot, kas ir svarīgāk un pārcelt naudiņu no Sabiedrības integrācijas fonda īstenotās programmas “Diasporas organizāciju atbalsta pasākumi”. 

 

Manuprāt nav svarīgi tas, ka Sabiedrības integrācijas fonds izpelnījies daudz kritikas par savu darbu un tajā valdošo birokratiju, tāpat arī bieži dzirdētas bažas par to, ka fonda darbu ietekmē kādas polītiskas intereses. Ja vien polītiķiem ir vēlēšanās, fonda darbu var uzlabot. Būtiski ir tas, ka izskatās – nauda arī turpmāk būs dziedāšanai un dejošanai, bet aktīvitātēm, kas liek domāt, saprast un piedalīties Latvijas veidošanā, tās nebūs. Pagājušajā gadā pirms 13. Saeimas vēlēšanām diasporas organizācijas bija aktīvas, aicināja tautiešus piedalīties organizāciju rīkotajās diskusijās ar polītiķiem un piedalīties vēlēšanās. Šogad maijā notiks Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanas, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai diasporas organizācijas varētu informēt vēlētājus, rīkot pasākumus, skaidrojot EP lomu un nozīmi Latvijai. 

 

Jā, nometnes, dziesmas un dejas palīdz nezaudēt (vai no jauna atrast) saikni ar Latviju un latviešu valodu. Jā, garajos okupācijas gados tās palīdzēja izturēt un saglabāt latviskumu, bet mūsdienu pasaulē, kuŗā Latvija ir iekļāvusies, ar to vien nepietiek. Ir vajadzīgi aktīvi, zinoši un līdzdarboties griboši tautieši, kuŗiem nav vienaldzīga Latvija un tās nākotne. Tādēļ jautājums ir – vai Diasporas likums nekļūs par tādu kā Jaungada apņemšanos, kuŗai beigu beigās tiek atmests ar roku: gan jau... Dziedāšana un dejošana, kaut reizēm grūts un smags, tomēr ir darbs, kas vienmēr beidzas ar svētkiem, un polītiķiem ļoti patīk. Pilsoniskā aktivitāte lielākoties nevainagojas ar svētkiem un smaidīgiem cilvēkiem tautastērpos blakus tikpat smaidīgiem polītiķiem.