Kārlis Streips 23.08.2022
Tik liels būs sarakstu skaits 14. Saeimas vēlēšanās, kuŗas komentāra rakstīšanas dienā būs pēc tikai 55 dienām. Pēdējoreiz, kad Latvijas likumdevēja vēlēšanās piedalījās tik liels skaits partiju un partiju apvienību, bija 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā. Tās bija tās vēlēšanas, kuŗās kādreiz varenā Tautas partija saorganizēja reklāmas kampaņu, kurā it kā neatkarīgas personas slavēja partiju un tās redzamākos polītiķus. Šī procesa neatkarību sabojāja fakts, ka kampaņas vadītājs bija toreizējā Latvijas premjerministra Aigara Kalvīša (TP) biroja vadītājs Jurģis Liepnieks. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja uzliktais naudas sods par šo krāpšanos bija tik liels, ka partijai nācās kaunpilni pašlikvidēties.
Taču šonedēļ galvenais, kam vēlos pievērsties, ir jau minētais fakts, ka lielāks skaits togad kandidējošo partiju nav tikušas līdz 5% barjerai un līdz ar to palika bešā. Pirmā zem svītras bija Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija (3,5%). Pēdējās trīs vietas bija Nacionālajai spēka savienībai (0,13%), polītiskai struktūrai, kuŗa sevi aprakstīja ar vārdiem LATVIEŠU LATVIJA nacionālpolītiska latviešu aizstāvības organizācija (0,12%), un partija Tēvzemes savienība (0,12%).
Par visiem simt procentiem, protams, polītikā neko nevar prognozēt, bet uzņemšos risku un pateikšu, ka ir virkne partiju un apvienību šī gada velēšanās, kuŗām nepārprotami draud tāds pats liktenis. Ņemsim, piemēram, partiju Vienoti Latvijai, kuŗa bija viena no trim partijām, kuŗas sarakstu iesniedza 2. augustā, kad bija pati pēdējā diena, kad to varēja izdarīt. Vienoti Latvijai atrada tikai 28 cilvēkus, kuŗi bija gatavi kļūt par kandidātiem. Maksimālais pieļaujamais kandidātu skaits ir 115, un to šogad sasniegušas 10 no 19 partijām. Vienoti Latvijai nav viena no tām, turklāt tās programma 14. Saeimas vēlēšanām sastāv no viena vienīga vārda: Tautvaldība. Par izsmeļošu polītiskā spēka plānu un nolūku izklāstu to neuzskatīt, jo vārds ir vienlaikus nozīmīgs sabiedriski polītiskā nozīmē, bet vienlaikus arī pilnīgi neko neizsakošs.
Bez īpašām šaubām varu prognozēt, ka Vienoti Latvijai netiks nekur tuvu piecu procentu barjērai. To pašu varu teikt par Kristīgi progresīvo partiju, kuras programmā mēs atrodam šādu paģērējumu: Godīgums, atbildība un competence visās jomās. Jā, partijas ļaudis latviešu valodā ir tik kompetenti, ka nezina, ka vārdu kompetence mēs rakstām ar burtu k, kamēr ar c tas ir angļu valodā. Nekas visticamāk nespīd partijai Stabilitātei! (nezinu, kāpēc tas izsaukuma zīme vārda beigās, bet šī veidojuma programmā ir solījums atteikties maksāt Latvijas parādu Eiropas Savienībai, kas nekādu īpašu stabilitāti mūsu valsts starptautiskajās attiecībās nesola vis). Nebūs pieci procenti partijai Apvienība Latvijai, partijai Tautas kalpi Latvijai, polītiskajai partijai Tautas varas spēks, un, iespējams, arī partijai Suverēnā vara, kur pēc vairāku citu partiju apostīšanas ir nobāzējusies 13. Saeimas lielā demagoģe Jūlija Stepaņenko.
Trīs citas partijas sarakstā arī ir veidojuši populisti un demagogi. Partiju Republika nodibināja Vjačeslavs Dombrovskis, kuŗš polītikā ienāca kopā ar Zatlera Reformu partiju, kādu laiku pabija Vienotības rindās, kādu laiku no polītikas bijis prom un tad piepeši 13. Saeimas vēlēšanās uzradās kā pirmais numurs Rīgas apgabalā Saskaņai! Pēc Republikas nodibināšanas Dombrovska kungs sakašķējās ar citiem partijas biedriem un tapa izraidīts, kas būtu apmēram tas pats, kas pirms 8. Saeimas vēlēšanām no Jaunā laika izslēgt Einaru Repši vai pirms 9. vēlēšanām no jau minētās Tautas partijas izslēgt tās dibinātāju Andri Šķēli. Dombrovska kungs piezemējās apvienībā Attīstībai/Par, kur viņš startēs ar otro numuru, šoreiz Zemgales apgabalā.
Partiju Katram un katrai nodibināja 13. Saeimas lielais balamute Aldis Gobzems. Sākotnēji partijas nosaukums bija Likums un kārtība, bet kā no advokatūras par ētikas pārkāpumiem izraidīts cilvēks un Covid-19 noteikumu ignorējoša persona, varbūt viņš pats saprata, ka partijas sākotnējais nosaukums pārāk ironisks šī vārda neglaimojošā nozīmē. Savukārt partiju Latvija pirmajā vietā izveidoja kādreizējais satiksmes ministrs un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainars Šlesers. Šis viņam ir astotais polītiskais spēks, ar kuŗu viņš ir startējis polītikā. 13. Saeimas vēlēšanās cilvēks, kuŗam savulaik dota iesauka buldozers, nepiedalījās. 12. Saeimas vēlēšanās viņš pārstāvēja Vienoti Latvijai, kuŗa arī togad palika bez jebkādiem vērā ņemamiem rezultātiem vispār. Visas trīs partijas aptaujās ir bijušas tā ap pieciem procentiem. Protams, aptaujas nav vēlēšanas, kur viss var būt un bieži vien arī ir citādāk.
Tautiešiem, kas dzīvo ārpus Latvijas, vēlos teikt to pašu, ko saku pirms katrām vēlēšanām, proti, - ceru, ka piedalīties vēlēšanās plānojat ikkatrs un visi! 2018. gadā ārzemēs nobalsoja 23,69% balsstiesīgo. Saprotu, cilvēkam, kas dzīvo attālāk no latviešu kopienām, tas var būt sarežģītāk nekā cilvēkam Latvijā, kuŗam vēlēšamu iecirknis visticamāk no mājām tālu nav. Arī zinu, ka Latvijā tagad nobalsoja mazāk nekā 55% balsstiesīgo. Ceru, ka šogad vēlētāju būs vairāk, varbūt pat krietni vairāk.
Atpakaļ