Juris Lorencs 18.01.2022
Pirms trim mēnešiem, 2021. gada 8. oktobrī, intervijā portālam delfi.lv ministru prezidents Krišjānis Kariņš runāja par trim krizēm, kas skārušas Latviju: Covid-19 pandēmija, nelegālo migrantu pulcēšanās pie Latvijas - Baltkrievijas robežas un sabiedrības šķelšanās krize. Pagāja divas nedēļas. 25. oktobrī, uzrunājot Saeimu, Kariņš pieminēja vēl vienu iespējamo krizi - enerģijas cenu pieaugumu. Latviešiem ir tāds teiciens - nāks jauni sūdi, vecie aizmirsīsies. Tieši tā patlaban noticis. Iestājoties ziemai, nelegālo migrantu skaits pie Latvijas - Baltkrievijas robežas sarucis. Pilnībā aizmirsusies sabiedrības šķelšanās vakcinācijas aizstāvjos un pretiniekos. Kuŗš gribēja vakcinēties, to jau sen ir izdarījis. Vēl vairāk - neraugoties uz to, ka saslimšana ar kovid iet plašumā, arī tā šodien vairs nav galvenā problēma. Jo inflācija, augošās cenas, milzīgie elektrības, gāzes un siltuma rēķini nu jau sasnieguši pilnīgi visus Latvijas iedzīvotājus. Latvijas Statistikas pārvalde ziņo, ka 2021. gada decembrī, salīdzinot ar 2020. gada decembri, vislielākais cenu kāpums novērots dabasgāzei- par 51 %, elektrībai - par 33 %, degvielai - par 30%, siltumenerģijai - par 22 %. Augušas arī citu komunālo pakalpojumu (ūdens apgāde, atkritumu izvešana, ēku apsaimniekošana) cenas. Bet tā ir gada kopējā inflācija. Vieslielākais enerģijas cenu pieaugumu bija vērojams aizvadītā gada pēdējos mēnešos.
Saprotams, dārgā enerģija pamazām sāk iespaidot cenas arī veikalu plauktos. Var atteikties no jauna mēteļa, apsveikumam pirkt mazāk krāšņas puķes un lētāku vīnu, pēc grāmatas var aiziet uz bibliotēku- bet galdā kaut kas tomēr ir jāliek. Pārtikas cenas gada laikā augušas par 7, 2 %. Tas ir augstākais kāpums pēdējo desmit gadu laikā. Kartupeļi kļuvuši dārgāki par 42 %, griķi - par 42 %, kviešu milti - par 30%, sīpoli - par 35 %, burkāni par 27%. Tāpat cenas augušas dārzeņiem, pienam, sieram, biezpienam, jogurtam, olām. Patiesībā dārgāks palicis pilnīgi viss. Vienīgie izņēmumi ir šokolāde un cūkgaļa. Un tagad kāds nesens personīgs piedzīvojums lielveikala pārtikas nodaļā tepat Rīgas centrā. Nonākot pie kases un saņemot čeku, konstatēju, ka par vairākām precēm esmu samaksājis vairāk nekā bija norādīts cenu zīmēs. Kad sāku skaidroties, saņēmu atbildi- cenas vispirms tiekot ievadītas veikala informācijas sistēmā un tikai tad nomainītas tā plauktos. Diemžēl pēdējā laikā cipari mainoties tik bieži, ka darbinieki (bet zemo algu un Covid-19 noteikto ierobežojumu dēļ to katastrofāli trūkstot) vienkārši nepaspējot laikus visu paveikt.
Kāpēc cenas aug? Tam ir vairāki iemesli. Lai pārvarētu pandēmijas izraisīto saimniecisko krizi, pasaulē notiek milzīga naudas drukāšana. To veic Eiropas Centrālā banka, kas emitē eiro, un Federālā rezervju sistēma, kas izlaiž ASV dolarus. Vairākām nozarēm (aviācija, tūrisms) sniegtā palīdzība joprojām nav nesusi atdevi. Pastāv pamatotas šaubas, vai tā jebkad tiks atpelnīta. Lai gan iedzīvotāju vidējie ienākumi aug (tai skaitā arī Latvijā), tie sadalās ļoti nevienmērīgi. Vairāki mani paziņas - pavāri, tūrisma gidi, sporta treneri, mūziķi - šajā laikā zaudējuši darbu un iztikuši no valsts pabalstiem. Turpretim citiem, vispirms jau informāciju technoloģiju speciālistiem, ienākumi krietni palielinājušās. Nav brīnums, ka dzīvokļu un privātmāju cenas visu pandēmijas laiku tikai augušas, īpaši Pierīgā. Paradoksāli - pirmām kārtām tie, kuri šobrīd strādā attālināti, no mājām, var atļauties jaunu mājokli. Un tomēr pašreizējās inflācijas galvenais cēlonis ir enerģijas cenu celšanās. Arī šai parādībai ir vairāki iemesli. Neparasti aukstā ziema Eiropā un vienlaicīgi pieprasījuma palielināšanās Āzijā, īpaši jau Ķīnā. Krievijas polītiskā šantāža. Neskatoties uz augstajām gāzes cenām tirgū, 2021. gada pēdējā ceturksnī Krievijas Gazprom eksportu uz Eiropu samazināja par 25 %. Turklāt tas notiek laikā, kad Krievija palielina savu kaŗaspēku pie Ukrainas robežām un uzstāda nepieņemamus noteikumus Rietumiem, īpaši jau NATO bloka valstīm. Vēl viens pierādījums tam, ka Krievija uzskata gāzi par polītisku ieroci.
Diemžēl pie vainas ir arī pašreizējā Eiropas enerģētikas polītika. Tā ir izrādījusies kļūdaina, tuvredzīga un iluzora. Laikā, kad Eiropā trūkst enerģijas un tās cenas biržās aug, polītiskajās aprindās joprojām tiek fantazēts par zaļo kursu, kas ieviešams bezmaz jau rīt. Nākotne bez oglēm, gāzes un Latvijā tik daudz izmantotās šķeldas. Pats par sevi saprotams, nekādas atomenerģijas! Tā vietā- saules baterijas un vēja ģeneratori. Daži polītikas vērotāji patlaban notiekošo dēvē par klimata pārmaiņu histēriju, kas grauj ES konkurētspēju, rada neuzticēšanos valdībām- ar visiem no tā izrietošajiem polītiskajiem un drošības riskiem. Labā ziņa ir tā, ka to sāk apzināties vismaz Eiropas Komisijas vadība Briselē. Tā izteikusi priekšlikumu, ka atomenerģija nākotnē varētu būt daļa no zaļās enerģijas. Šo ideju īpaši atbalsta Francija, kas 70 % no savas elektronerģijas saražo atomelektrostacijās. Saprotams, šai valstij ir vēl kāda īpaša interese, par ko gan skaļi netiek runāts- kodolreaktori ir daļa no Francijas atomieroču programmas. Tikmēr Vācijā divas no valdības koalīcijas partijām, sociāldemokrati un zaļie, jau katēgoriski iestājušās pret šo Briseles iniciatīvu. Sekojot koalīcijas programmai, naktī uz 1. janvāri Vācijā tika slēgti trīs kodolreaktori. Tā kā elektrības iztrūkumu kompensēs ar gāzi un oglēm darbināmās stacijas, atteikšanās no atomenerģijas patiesībā tikai palielinās kaitīgo izmešu daudzumu. Loģikas nav, vien emocijas. Vai arī īstermiņa polītisks aprēķins, balsu zvejošana kārtējām vēlēšanām. Bet mājokļi ir jāsilda, ēdiens jāgatavo, auto jādarbina. Tad kur ņemt enerģiju? Gribam to vai ne, bez atomenerģijas pagaidām nevar iztikt. Jautājums ir, lūk, par ko- kāpēc šodien liela daļa cilvēku to nav spējīga saprast? Atbildi uz šo jautājumu meklē uzņēmējs Ģirts Rungainis, kuŗš savā Twitter kontā 2. janvārī ieraksta: Salīdzinošā eksaktās izglītības līmeņa un izplatības samazināšanās attīstītajās valstīs un PSRS/Krievijas/Ķīnas sponsorētas un indoktrinētas zaļās reketa grupas, kuŗas polārizē, dezorganizē, dezorientē nekritiski domājošos. Tā arī tā vide, kuŗā dzimst utopiskas idejas par teju vai bezmaksas zaļo enerģiju, kas rodas no zila gaisa. Par radiatoriem, kas silda paši no sevis. Vienlaikus zaļās reliģijas sekotāji paši bauda technoloģiju radītās ērtības, nedomājot un nejautājot, no kuŗienes šie labumi nāk. Tomēr izskatās, ka tuvāko gadu, pat mēnešu laikā sabiedrība būs spiesta ja ne pavisam atvadīties no zaļajām utopijām, tad vismaz pārvērtēt tās. Nolaisties no mākoņiem un meklēt risinājumus tepat uz zemes.
Atpakaļ
.jpg)
