Cirka vārtos iestrēgušais tanks
Sallija Benfelde    27.06.2023

 

 

 

Fotografija, kas tika uzņemta militārā dumpja sākumā Krievijā, Rostovā pie Donas, ar cirka vārtos iestrēgušo vāgneriešu tanku un aplidoja vismaz pusi pasaules, manuprāt, ir kļuvusi par Krievijas un „krievu pasaules” simbolu. Gan Krievija, gan tās sabiedrība ir tāds vārtos iesprūdis tanks – no vienas puses, bīstams, no otras puses, – nožēlojams.

 

Militārais dumpis ir izjucis, apstājies, bet algotņu vadonis Jevgēņijs Prigožins kaut kur nozudis. Svētdien, 25. jūnijā, parādījās viņa paziņojums, ka varu neesot gribējis gāzt, gan nepasakot, kur atrodas un kādēļ neatbild uz telefona zvaniem, radot iespaidu, ka slēpjas. Varētu uzskatīt, ka pasākums ar tā vadoņa izdomāto nosaukumu „Taisnīguma maršs” ir beidzies, tā vienīgās sekas ir daži notriekti Krievijas armijas helikopteri, lidmašīna, kāds desmits nogalinātu šīs armijas kaŗavīru un tukšvārdīga un pilnīgi bezjēdzīga Putina piecu minūšu runa svētdienas vakarā. Tomēr tik vienkārši tas nav, un, pirms mēģināt salikt vismaz daļu punktu uz „i”, ir vērts ieskatīties pavisam īsā Prigožina un vāgneriešu vēstures pārskatā.

 

Kā zināms, Prigožins ir privātās algotņu armijas “Vāgners” jeb vāgnerieši dibinātājs un īpašnieks. Šo armiju Prigožins nodibināja 2014. gadā, tās pamatā ir algotņi, kuŗi vēlējās karot Donbasā. Vāgnerieši ir zināmi kā profesionāli un nežēlīgi algotņi, kuŗi ir karojuši gan Āfrikas valstīs, gan Sīrijā un ir izmantojuši t.s. “izdedzinātās zemes” metodes tur. Pagājušajā gadā Prigožins karotājus savai privātajai armijai sāka vervēt cietumos, turklāt runāja tikai ar recidīvistiem, smagus noziegumus izdarījušiem noziedzniekiem. Vara klusējot atļāva Prigožinam rīkoties. Jāpiebilst, ka savulaik, 1981. gadā, Prigožins tika notiesāts uz 13 gadiem par laupīšanu. No sava soda viņš nosēdēja deviņus gadus, pēc atbrīvošanas dibināja restorānus, lielveikalus, darbojās spēļu biznesā. 2000. gadā viņš nodibināja ātrās apkalpošanas restorānu ķēdi, piegādāja ēdienus valsts augstākajām amatpersonām, arī Putinam, tādēļ viņu nereti dēvē par “Putina pavāru”. Ir dibinājis t.s.  troļļu fermas, viņa finansēta aģentūra 2016. gadā veica manipulācijas tīmeklī Donalda Trampa atbalstam vēlēšanās. Ar Krievijas aizsardzības ministriju attiecības Prigožinam kopš pagājušā gada 24. februāŗa nebija un nav tās vienkāršākās, jo faktiski viņa privātā armija ir ārpus jebkādiem likumiem un ministrijas noteikumiem, bet naudu tās uzturēšanai saņēma no Krievijas valsts. Krievijas Bruņoto Spēku Ģenerālštabs mēģināja ierobežot augošo Prigožina ietekmi, bet Prigožins sāka publiski kritizēt Aizsardzības ministriju. Tai tika pārmestas gan novecojušas metodes, gan ieroču un munīcijas piegādes bremzēšana vāgneriešiem, kuŗi cīnījās Bahmutas rajonā. Pēdējās dienās pirms militārā dumpja Prigožins publiskos videoierakstos jau lamājās un kliedza par zagļiem un korupciju. Un tad 23. jūnija vakarā Prigožins paziņoja, ka Krievijas militārpersonas devušas triecienu algotņu nometnei, kuŗā „gāja bojā milzīgs skaits cīnītāju” un ka viņa grupa gatavojas Krievijā “atjaunot taisnību”. Viņš aicināja visus Krievijas iedzīvotājus pievienoties, bet tos, kas izrādīs pretestību, viņa kaujinieki uzskatīs par draudīgiem un nekavējoties iznīcinās. Tālākais atgādināja fantastisku filmu – farsu. Prigožins ar saviem vāgneriešiem, kuŗu šajā gājienā laikam gan nebija daudz vairāk par tūkstošiem pieciem, sešiem, mierīgi devās uz Maskavu un nekur netika apstādināts. Rostovā pie Donas viņu sveica sajūsmināti iedzīvotāji, kuri fotografējās ar vāgneriešiem un viņu tankiem. Gandrīz bez jebkādas pretestības dumpinieki tika līdz Ļipeckas apgabalam, bija vien kādus 200 km no Maskavas, kad Prigožins pēkšņi pārdomāja, jo... negribot izliet asinis. Tiesa gan, Voroņežā naftas bāze nodega, Krievijas armijas lidmašīna un helikopteri tika notriekti, gāja bojā karavīri. Maskavā valsts vadītāju it kā vairs nebija, propagandisti klusēja, tikai rīta pusē tika parādīts kareivīgs Putina paziņojums par nodevējiem. Un tikai vāgneriešiem tuvojoties Maskavai, sākās izmisīgi mēģinājumi organizēt kaut kādu aizsardzību, pārraka galvenās šosejas, kas ved uz Maskavu, atrada kaut kādus bruņutransportierus. Protams, Prigožinam nebija 25 tūkstoši kaujinieku, kā viņš draudēja. Pat ja kopā ar viņu bija vairāk par tūkstošiem pieciem, īsto, profesionālo un pieredzējušo karotāju algotņu rindās nav pat desmit tūkstoši, un cietumniekus nekādi nevar uzskatīt par profesionāļiem.

 

Kas notika? Acīmredzot bija skaidrs, ka kaujā Prigožins neuzvarēs arī tos nelielos armijas spēkus, ko izdevās savākt Maskavā, bet droši vien solītā atbalsta no nopietniem Krievijas militāristiem tomēr nebija.Prigožinam tika solīts, ka ne viņu, ne vāgneriešus netiesās par nodevību, ka viņi var doties uz Baltkrieviju. Iesāktā krimināllieta pret Rogozinu gan nav pārtraukta, tāpat nav skaidrs, vai šis dumpis tā arī beigsies – ar klusu došanos uz Baltkrieviju, un vai vāgnerieši piekritīs pāriet Krievijas Aizsardzības ministrijas pārziņā.  Protams, ir vairākas versijas par to, vai Prigožinam Kremlī bija kāds slepenais atbalsts, vai kāds viņam to ieteica darīt un vai tiešām bija nodoms nogāzt Putinu? Domāju, ka uz šiem jautājumiem atbildes radīsies ar laiku, bet sekas Putinam un varas elitei jau tagad ir pavisam bēdīgas. Ir skaidrs, ka Putina vara lielā mērā ir illuzora, nav nekādas varenības un ka Kremļa eliti kopā notur bailes un zagtā nauda. Redzētais bija neticams: bruņoti cilvēki vienā mierā pārvietojas pa Krieviju, dodas uz Kremli ieviest „taisnīgumu” un visi vai nu klusējot noraugās, vai skrien uzrāpties uz tanka un nofotografēties. Kremlī klusums, aizsardzības ministra arī it kā nav, bet dumpinieku tanki ripo aizvien tuvāk Maskavai.

 

Protams, par šo izčākstējušo dumpi, par to, uz ko vēl ir spējīga Krievija, pirms tā sabruks un kad tas notiks, vēl tiks spriests daudz. Laiks rādīs, vai Prigožinam ļaus dzīvot vai arī viņš klusiņām it kā pazudīs. “Varam konstatēt, ka šobrīd šķietami situācija ir deeskalēta, bet ļoti iespējams, ka krize līdz galam nav atrisinājusies. Šobrīd ir pretrunīga informācija par to, kur fiziski atrodas Prigožins. Ir pretrunīga informācija par to, kas varētu notikt tālāk ar militāro grupējumu “Vagner”. Ir ziņas, ka atsevišķās Krievijas pilsētās tiek atjaunots “Vagner” brīvprātīgo uzņemšanas centru darbība. Šajās divās dienās, kad krize eskalējas, valdības locekļi gandrīz neviens nebija redzami. Neviens neizteicās, neko nekomentēja. Neaicināja Maskavas iedzīvotājus uz pilsētas aizstāvību. Visi klusē,” tā situāciju raksturo Latvijas Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks Māris Riekstiņš.  

 

Atliek piebilst, Krievija patiesībā ir tas milzis uz māla kājām, un jautājums ir, kad tās sadrups un cik bīstami tas būs apkārtējiem, bet ir skaidrs, ka šis sabrukšanas process ir sācies.