franks Gordons 02.09.2014
Vladimiram Putinam Minskā bija gaŗa saruna ar Petro Porošenko, kas pēc tam atzinās, ka gaisotne bijusi "smaga". Abi bijuši vienis prātis, ka asins izliešana jāaptur, bet uz Porošenko vaicājumu, ko Putins varot darīt, lai šo mērķi sasniegtu, Krievijas Federācijas prezidents ērcīgi licis saprast, ka tas neesot viņa kompetencē, lai Kijevas valdība uzņemot sakarus ar Doņeckas un Luganskas "tautas republku" vadību. Tātad - ar neviena neatzītiem pašpasludinātiem veidojumiem, kuŗu barveži taisni šajās dienās uzsvēra, ka jebkuŗa "federālizācija" Ukrainas ietvaros viņiem nav pieņemama, ka viņu mērķis ir neatkarīga Doņeckas un Luganskas kopvalsts Novorossija (Jaunkrievija), kas cieši sadarbotos ar Krieviju.
To saka barveži, kuŗu bruņoto spēku sastāvā ir ne tikai t.s. opolčenci jeb zemessargi, bet arī brīvprātīgie no Čečenijas un Serbijas un tūkstošiem Krievijas rēgulārās armijas kaŗavīru, kuŗu mātēm tika iestāstīts, ka viņi dodas apmācībās Rostovas apgabalā, bet īstenībā iebruka Ukrainā un daudzi no viņiem ir krituši.
Putina ciniskā atbilde Ukrainas prezidentam man atgādina viesošanos Armēnijā 1970. gadā, kur man Rīgas Balsij bija jāraksta reportāža par šo "brālīgo republiku". Kad es Erevanas kollēgām apvaicājos - sak, kas jums tā par problēmu ar Kalnu Karabachu, viņi noplātīja rokas un paskaidroja: "Mēs jau esam vērsušies, kur nākas, lai PSKP CK Poliītbirojs izlemj šo strīdu, bet Brežņevs atbildēja, ka tas neesot PSKP CK kompetencē, lai Armēnijas PSR vadība kārtojot šo lietu ar Azerbaidžānas PSR vadību...Tāds pats cinisms vien ir.
Un te nu jāpiebilst, ka nakamajā dienā pēc P. un P. sarunas Minskā liela Krievijas rēgulārā kaŗaspēka kolonna iebruka Ukrainā dienvidos no minētajām "tautas republikām", tādējādi atklājot "otru fronti" un ieņemot Novoazovsku pie Azovas jūras. Šo iebrucēju nolūks ir izvedot "krievu koridoru" līdz anektētajai Krimai!
Pie reizes jākonstatē, ka Eiropas Savienības saliedētība konfrontācijā ar Krieviju ne tuvu nav simtprocentīga: Ungārijas premjērministrs Viktors Orbans, kuŗa "stipri vien labējai" partijai FIDESZ pieder vairākums parlamentā, sācis simpatizēt Krievijai un publiski atteikties no liberāldemokratiskajām vērtībām, uz kuŗām, kā zināms, balstās pati Eiropas Savienības ideja.
Šīs vērtības kaltiem zābakiem spārda Doņeckas un Luganskas separātistu barveži un viņu tumsonīgie, apmātie piekritēji, kuŗus Ukrainā dēvē par "koloradiem, jo viņu talismans - Georgija lentīte ir Kolorado vaboles krāsās. Doņeckas galvenajā ielā viņi inscenēja ukraiņu gūstekņu "parādi" - spiežot tos soļot ar rokām aiz muguras, un no abām ielas pusēm lielkrievu "patrioti" un īpaši "patriotes" viņem spļāva virsū un apmētāja viņus ar olām un tomātiem, lamājot par fašistiem". Tikko "parāde" bija beigusies, īpašas mašīnas asfaltu aplaistīja ar ziepjūdeni, lai nomazgātu "fašisma sārņus" gluži tāpat kā 1944. gada jūlijā, kad pa Maskavas platajām ielām veda tūkstošus sagūstīto Lielvācijas armijas kaŗavīru ar ģenerāļiem priekšgalā. Tā rīkojās senās Romas imperātori un, šķiet, arī Asīrijas un Bābeles valdnieki.
Un ko lai saka par to, ka Luganskā šie krieviskā "garīguma" (duchovnostj) apustuļi nolaupīja un noslepkavoja Lietuvas goda konsulu Mikolu Zeļeņecu?Viss te aprakstītais, šķiet, it nemaz neuztrauc Rīgas laikraksta NRA slejinieku Māri Krautmani, kas speciālizējies sorosītu, sodomītu un kosmopolītu gānīšanā. Savā rakstā Nekacinat lāci Krautmanis stingri norāj Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču, kas viņaprāt neesot pietiekami diplomātisks, jo kaitinot lielo austrumu kaimiņu, un ar viņu "Krievijas ierēdņi vairs nerunās". Krautmanis daudzina "prāgmatiski domājošos" - tādus kā Aivars Lembergs un Nils Ušakovs. Krautmanis gan saskata gaismas stariņu: "Bet ir valstī viens cilvēks, kuŗš varbūt varētu uzņemties atbildību un drosmi un nebūt populists. (..) Tas ir Valsts prezidents Andris Bērziņš (..) Jo viņā varbūt Krievija ieklausīsies. Bērziņš nenoniecināja ielūgumu uz Soču olimpiadu, un Krievija to noteikti novērtēs. Bērziņam vajadzētu izmantot visu savu amata autoritāti un diplomātiskās prasmes (?), lai nesabojātu attiecības ar Krieviju."
Vikipēdijā ir šķirklis Gājiens uz Kanosu. Tieši tas, ko Māris Krautmanis iesaka Andrim Bērziņam.
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
