Cīņa pret cīnītājiem
Kārlis Streips    29.09.2015

 

Latvijas sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos  joprojām galvenais temats ir tā sauktais bēgļu jautājums. Cik no viņiem  ieradīsies mūsu valstī? Vai tik kāds no viņiem neizrādīsies terrorists esam, vai varbūt atnesīs kādu jaunu, mūspusē vēl nezināmu slimību? Raugi, pat tas cilvēks, kuŗu visas pasaules acu priekšā paklupināja ungāru robežsardze, iespējams, nav tas, par ko viņš uzdodas!

 

Tāpat visa pasaule redzēja, kā mazais zēns, kuŗš bija paklupinātā cilvēka rokās, uznāca uz leģendārās futbola komandas Real Madrid laukuma leģendārajam futbolistam Kristiānam Ronaldo pie rokas, jo puikas tēvs, izrādās, savulaik Sīrijā esot bijis futbola treneris un speciālists, un tāpēc Real Madrid viņam varēja piedāvāt darbu. Bet tad sākās sačukstēšanās – itīmekļa vidē  cilvēks savulaik paudis kādus uzskatus,  varbūt viņš ir terroristu atbalstītājs, varbūt pats terrorists... Grūti ir, ja pirmais, ar ko bēgļiem Eiropā  jāsaskaras, ir  aizdomu plīvurs.

 

Un nu cits stāsts. Tā paklusām pagājušajā nedēļā Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks paziņoja, ka turpmāk birojs saviem darbiniekiem par virsstundu darbu nemaksās. Turpmāk maksāts tiks tikai par darbu, kas padarīts no deviņiem  rītā līdz pieciem pēcpusdienā. Šis lēmums liek neizpratnē pacelt uzacis un noskurināties. Kā - vai tagad arī korumpantiem būs jāsaprot, ka korumpētās nodarbēs vajag iesaistīties tikai gaišā dienas laikā? Tā, lai KNAB darbiniekiem nerastos liekas neērtības, liekot viņiem darboties arī ārpus oficiālām darba stundām, bet par to nesaņemot samaksu? Esiet, lūdzu, pieklājīgi, dārgie noziedznieki!

 

Labi, nopietni runājot, jaunākais Streļčenoka paziņojums  būtībā ir tikai pēdējais elements ļoti gaŗā piemēru serijā  par to, kā šis cilvēks  mērķtiecīgi un konkrēti grauj pats savu iestādi. Jau sen par leģendu kļuvis viņa kašķis ar brīžiem atlaisto, tad atkal amatā atjaunoto, tad atkal atlaisto, tad atkal atjaunoto KNAB direktora vietnieci Jutu Strīķi, kuŗa patlaban ir galvenā speciāliste KNAB Juridiskajā nodaļā, jo Streļčenokam pavisam no viņas atbrīvoties joprojām nav izdevies, lai arī kā viņš būtu centies. Rājiens pēc rājiena, paziņojums, ka Jutai Strīķei vajagot atņemt pielaidi valsts noslēpumam - nu, tāda kasīšanās, bikstīšana, īstenībā „smilšu kastes” cienīgas spēlītes - Negribi  spēlēties pēc maniem noteikumiem? Nu, tad  ņem savu spainīti un lāpstiņu un vācies prom!

 

Tas nav  smieklīgi. Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs tomēr ir aicināts darīt svarīgu darbu valstī, kuŗā joprojām „šeptēšanās” visdažādākajās jomās, sākot ar polītisko partiju financēm un beidzot ar iepirkumiem. Nesen, piemēram, uzvirmoja aizdomas, ka Rīgas pašvaldības prasības attiecībā uz jaunu zemās grīdas tramvaju ieviešanu galvaspilsētā ir sakārtojusi tieši tā,  lai tās varētu apmierināt tikai viens vienīgs uzņēmums. Tā pati Rīgas dome, par kuŗu tā pati Juta Strīķe pateica, ka tajā korupcija esot "sistēmiska." Nesen kādā intervijā Jaroslavs Streļčenoks īpaši akcentēja  to, ka pēdējo gadu laikā starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International korupcijas uztveres indeksā Latvija ir pacēlusies līdz pat 43. vietai 175 valstu sarakstā (situācija Lietuvā - 39. un Igaunijā - 26. v.). Kopējais rādītājs indeksā, kur 100 ir "pilnīgi tīra valsts" (pirmajā vietā ir Dānija ar 92 punktiem) un nulle ir ļoti korumpēta (pēdējo vietu ar astoņiem punktiem dala Ziemeļkoreja un Somālija),  Latvijai tomēr ir tikai 55, tātad -- kaut kur tā ap pusi. Darāmā vēl ir daudz.

 

Un tieši šajā situācijā kremt, ka biroja vadītājs ir tik sīkumains. Lasītāji zinās, ka pirms pāris nedēļām Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs aizturēja Latvijas dzelzceļa šefu Uģi Magoni automašīnā, kuŗā  bija arī koferītis ar teju pusmiljonu eiro. Kādu brīdi pēc tam žurnālā Ir parādījās intervija, kuŗā Juta Strīķe un KNAB operatīvo izstrāžu nodaļas priekšnieks Juris Jurašs stāstīja, kā aizturēšanas process ir noticis. Izrādās, Magonis tika aizturēts pēc tam, kad iepriekšējā vakarā (kad acīmredzot KNAB darbinieki joprojām saņēma samaksu par virsstundām) viņa birojā notika kratīšana. Taču intervijā Jurašs pateica šādus vārdus: "Es varētu situāciju raksturot tā: nevis pateicoties Streļčenokam, bet par spīti viņam, ir izdevies, ņemot vērā tendences, kas šobrīd norisinās birojā un ar ko ir jāsaskaras īpaši izteikti apkaŗošanas blokam un manis vadītajai nodaļai." Un Strīķe vēl piebilda, ka tieši "šīs lietas un to darbinieku dēļ, kas pie tās strādāja, es negāju prom."

 

Laiks rādīs, kas notiks ar Uģi Magoni. Vispār knābim ar plaša profila korupcijas lietām ne vienmēr ir veicies īpaši labi. Tā, piemēram, pirms pāris gadiem ar ļoti lielu pompu uzsāktā "oligarchu lieta" patlaban šķiet izčākstējusi pavisam. Lasītāji atcerēsies, ka starp citu minētās lietas kontekstā toreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers ierosināja Saeimas atlaišanu, jo "gudrās galvas" izmeklēšanas kontekstā liedza atļauju veikt kratīšanu toreizējā Saeimas deputāta Aināra Šlesera mājā. Sākotnēji pret Šleseru, kā arī pret jau tā ar kriminālapsūdzībām apkrauto Ventspils domes priekšsēdi  Aivaru Lembergu tika vērsta izmeklēšana par ļoti smagiem noziegumiem, tostarp  par kukuļošanu, naudas atmazgāšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. Galu galā Ģenerālprokuratūra pateica, ka pierādījumu nepietiek un, lai arī KNAB apgalvo, ka izmeklēšana turpinās, ļoti ātri tuvojas attiecīgo noziegumu noilgums vai, kā Šlesers to ir klasificējis, "principā pants ir beidzies".

 

Grūti ticēt, ka šīs procesa attīstības pamatā nav tas, ka gaisotne Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā patlaban ir pagalam saindēta. Paklusām no darba birojā ir aizgājuši daudzi pieredzējuši izmeklētāji un citi darbinieki. Attiecībā uz Strīķes un Juraša teikto minētajā intervijā Streļčenoks ir teicis, ka tas acīmredzot ir bijis domāts, lai diskreditētu viņu personīgi. Biroja runassieva aģentūrai BNS teica, ka runa esot par "kārtējo publiski izplatīto nepatieso informāciju, kas klaji maldina sabiedrību,  lai, iespējams, „diskreditētu KNAB un Streļčenoku kā valsts varas pārstāvi". 

 

Šī no Streļčenoka puses ir ierasta taktika. Jau pirms kāda laika birojs laida klajā gaŗu depešu, kuŗā bija uzskaitīti apgalvojumi par KNAB darbu no dažādiem plašsaziņas līdzekļiem  un žurnālistiem, par katru no apgalvojumiem sakot, ka tā nav, bieži vien nepasakot -- kāpēc tā nav. Tajos gadījumos, kad tiesa ir likusi Jutu Strīķi atjaunot darbā, biroja vadītājs ir teicis, ka viņš apšauba tiesu "objektīvitāti." Tāpat gluži polītikāniskā garā, viņš ir runājis par polītiskām sazvērestībām un sazin vēl ko.

 

Man, savukārt, liekas, ka problēma ir tā,  ka, ieceļot Jaroslavu Streļčenoku KNAB direktora amatā, Saeima kārtējo reizi ir nošāvusi greizi. Pirms Streļčenoka KNAB direktors bija Normunds Vilnītis, par kuŗa darbu var teikt tikai to, ka viņa uzdevums, šķietami, bija pretkorupcijas biroju novājināt tik tālu, lai  to vispār varētu likvidēt. Par pašreizējo direktoru sākotnēji cerības bija gana lielas, viņš ilgstoši bija strādājis birojā, „drēbi” acīmredzot pazina -- varbūt beidzot KNAB varēs pievērsties savam īstajam darbam. Cerības ir bijušas veltīgas. Noziedzības apkaŗošana neizbēgami ir  t. s. 24/7 process un, ja Jaroslavs Streļčenoks to nesaprot, tad acīmredzot birojam ir vajadzīgs jauns priekšnieks.

 

Bet, kas to dos? KNAB direktors strādā Ministru prezidentes  uzraudzībā, bet viņu iecelt un arī atcelt no amata var tikai Saeima. Parlamentā, savukārt, darbojas polītikāņi, un viņiem,  visticamāk,  vājš pretkorupcijas birojs ir krietni tīkamāks par spēcīgu biroju, kaut vai tāpēc, ka KNAB pienākumos arī ietilpst partiju financēšanas uzraudzība.