CILVĒKPLŪDI UZ VECO EIROPU
Ojārs Celle    29.09.2015

 

Kas izraisījis cilvēku plūsmu no Āzijas un Afrikas? Tas ir moderno bēgļu transportētāju-noziedznieku fenomens, ko pamudinājusi gan Vācijas gatavība nelegālos ieceļotājus izmitināt un aprūpēt, gan Eiropas Savienības kollektīvā nespēja un nevēlēšanās apņēmīgi ierobežot kā migrantu transportu pa Vidusjūŗu, tā rūpīgāk apsargāt Šengenas valstu (ES kopīgo) robežu pret nelegāliem pārnācējiem.

 

Problēma savā saknē ir izmisīga. Kaut cik naudīgie Afrikas un Rietumāzijas ļaudis liek uz spēles savus līdzekļus, lai ar nelegālo cilvēktransportētāju starpniecību dažādos, bieži ļoti riskantos un nepiemērotos kuģos un laivās šķērsotu Vidusjūŗu uz Grieķijas salām no Āzijas vai uz Italijai piederošajiem krastiem un Maltu no Afrikas. Samērā lielā skaitā viņi nokļūst Grieķijā un Bulgārijā no Turcijas, kā arī Spānijā no Marokas.

 

Vidusjūŗas migrantu transitzemes par šo cilvēkmasas plūsmu daudz neuztraucas, jo tās nav ekonomiski motivēto ļaužu ceļa mērķis. Noziedzīgie grupējumi, kas par visai prāvu samaksu transportu izkārto, līdz šim ir milzīgi labi nopelnījuši un lielo plūsmu sekmējuši, paši neuzņemoties sevišķu risku. Cilvēku noslīkšanas gadījumi viņiem nopietnas problēmas nav izraisījuši.

 

Tikai pēdējos mēnešos plašāk tiek mēģināts veikt cilvēktransportētāju vajāšanu un apcietināšanu. Kaut tai vajadzētu kļūt par galveno šīs kustības bremzētāju un, gala rezultātā, apturētāju, ES tam pievērsusi  daudz mazāku uzmanību nekā bēgļu saņemšanas un aprūpēšanas jautājumam.

 

Ekonomisko migrantu plūsma neapsīks, bet drīzāk pieņemsies spēkā, ja tā netiks apkaŗota un kontrolēta. Eiropas Savienības vadošajai kliķei šāda detektīva noziedzības apkaŗotāju loma nav bijusi ne tīkama, ne pievilcīga. Pašreizējais Eiropas komisijas prezidents Žans Klods Junkers ir ES valstīm uzstājīgi piedāvājis obligātu 120 tūkstošu bēgļu izvietošanas plānu. Latvijas kvota ir maza, nenozīmīga. Taču tā tas izskatās tikai no virspuses. Ja netiks kaut kas nopietnāks darīts, lai patvēruma un labuma meklētāju straumi apturētu, tā var iesniegties simt tūkstošu vietā miljonos. Tad visi pašreiz kaltie izvietošanas plāni kļūs nenozīmīgi, bet Eiropu pārņems jauns svešu tautu staigājošais vilnis.

 

Migrantu mechaniska, skaitliska sadalīšana pa Eiropas valstīm ir idejā utopiska. Šie cilvēki lielākoties ir labas, normālas dzīves meklētāji, pēc ticības musulmaņi. Viņu iecerētais mērķis nav nokļūt vienalga kādā zemē, bet Vācijā vai citā ekonomiskās labklājības un iespēju ziņā līdzīgā valstī. Citur novirzītie centīsies visīsākā laikā pārcelties pie tiem, kas sadales formulas laikā nokļuvuši tur, kur tie cerēja nokļūt. Tāpēc pašreizējās formulas ir tikai īslaicīgs risinājums. Migrantus no Āzijas un Afrikas, ļaužu pārpilnām un nabadzībā un chaosā slīkstošām masām, Eiropa nav spējīga ilgstoši uztvert un izmitināt, un vēl mazāk integrēt, jo tās ir citādas kultūras, valodas un sabiedrības nemaināmas sastāvdaļas, kuŗu iedīgļi jau izveidojuši savdabīgas kolonijas Vācijā, Beļģijā, Francijā un mazākā mērā šur tur citur. Zemes, no kuŗām viņi nāk, turpina ražot jaunus ienācēju miljonus. Ja Eiropa savas robežas nenoslēgs, šie ienācēji to pārplūdinās un tās kultūru pakāpeniski nomāks. Tā ir pareģojama nākotne, ja Eiropas pašreizējā uzņemšanas polītika turpināsies.

 

Īpaši daudz migrantu vidū ir jaunu vīriešu, kuŗiem viņu mītnes zemēs nav iespējas labāku dzīvi veidot. Ja viņi negrib dzīvi beigt džihādistu kaŗos vai bez iespējām uz izglītību un darbu nīkt pieticībā un nabadzībā līdzšinējā vidē, meklēt laimi un labāku nākotni Eiropā šķiet ļoti pievilcīgs atrisinājums. Musulmāņu dabiskā pieauguma temps Āzijas un Afrikas tautu vidū pilnīgi garantē, ka tikt uz Eiropu gribētāju skaits nākotnē tikai palielināsies. Tai pašā laikā Eiropas tautas īsti pat netiek pie iedzīvotāju skaita noturēšanas pašreizējā līmenī. Iedzīvotāju blīvums lielākā daļā Eiropas valstu ir liels: Vācijā 232 cilvēki uz km2, Francijā – 103,5, Holandē - 498, Beļģijā – 345, Austrijā – 100, Dānijā – 131, Italijā – 210, Šveicē – 201, Spānijā – 96, Lielbritanijā – 263,5.

 

Protams, apdzīvotība ir krietni zemāka Skandinavijas un Baltijas valstīs un citur Austrumeiropā. Taču Skandinavijas klimats daudz blīvāku iedzīvotāju skaitu nespēj uzturēt, bet Baltija un pārējā Austrumeiropa nav ekonomisko bēgļu galamērķis zemāka dzīves standarta dēļ.

 

Manuprāt, Latvijas valdībai pašreiz nevajadzētu celt iebildumus, bet pievienoties ES bēgļu uzņemšanas polītikai. Tie, kas pie mums ieradīsies, drīz dosies atkal tālāk. Latvija būs viņiem tikai īslaicīga transitzeme, bet nedaudzie palicēji iekļausies vietējā vidē un nebūs slogs valstij.