EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Cilvēki vēlas pārmaiņas
130329
Foto: AP PHOTO

Juris Lorencs    01.11.2023

 

 

 

Divās saimnieciski un polītiski īpaši svarīgās Vācijas zemēs Bavārijā un Hesenē 8. oktobrī notika vietējo parlamentu jeb landtāgu vēlēšanas. Bavārijā ar 37 % uzvarēja Kristīgi sociālā savienība, kas ir Vācijas Kristīgo demokratu savienības māsas partija. Panākumus guva vēl divas konservātīvas, labējas partijas – Brīvie vēlētāji ar 16 % un “Alternatīva Vacijai” ar 15 %. Viņiem seko trīs pašreizējās Vācijas valdības koalīcijas partijas- “zaļie” ar 14 %, sociāldemokrati ar 8 % un Brīvo demokratu partija (liberāļi) ar 3 % balsu. Bijusī Austumvācijas kompartijas mantiniece, partija “Kreisie” Bavārijā saņēma vien 1, 5 % balsu. Tikpat zīmīgi ir vēlēšanu rezultāti Hesenē. Šeit uzvarēja Kristīgie demokrati, kas ieguva 35 % balsu. Viņiem seko “Alternatīva Vācijai” ar 18 %, sociāldemokrati un “zaļie” ar 15 %, Brīvie demokrati- 5 %, “Kreisie”- 3 %. Hesene ir pirmā Vācijas zeme bijušās Rietumvācijas territorijā, kur “Alternatīva Vācijai” kļuvusi par otro ietekmīgāko politisko spēku aiz Kristīgajiem demokrātiem. Savukārt bijušās Austrumvācijas territorijā tā jau vairākus mēnešus sabiedriskās domas aptaujās ieņem pirmās vietas. Ja vēlēšanas notiktu šodien, tad “Alternatīva Vācijai” uzvarētu pilnīgi visu zemju landtāgos, atbalsts šai partijai svārstās robežās no 32 % līdz 35 %. Vienīgais izņēmums ir valsts galvaspilsēta, apvienotā Berlīne, kur “Alternatīvu Vācijai” atbalsta “tikai” 15 %. Vēlēšanas Bavārijā un Hesenē ir brīdinājuma signāls pašreizējai koalīcijai, sociāldemokratiem, “zaļajiem” un liberāļiem, jo viņus kopā atbalsta labi ja trešā daļa vēlētāju.

 

Bet tas viss jau ir pagātnē. Jo kārtis no jauna sajauca viena no spilgtākajām Vācijas polītiķēm, kādreizējā Kreiso partijas līdere  Sāra Vāgenknehta, kura 23. oktobrī paziņoja par jaunas polītiskās partijas dibināšanu. Medijos to pagaidām devē par “Vāgenknehtas sarakstu”. Vispirms nedaudz par pašu Sāru Vāgenknehtu. Dzimusi 1969. gadā Austrumvācijas pilsētā Jēnā. Māte - vāciete, tēvs - irāņu students, kurš tobrīd mācījās Rietumberlīnē. 1990. gadu sākumā darbojusies Demokratiskā sociālisma partijā (Austrumvācijas kompartijas mantiniecē), kur bijusi ortodoksālā, komunistiskā spārna līdere. Vēlāk šis polītiskais spēks pārtapa partijā “Kreisie” jeb vāciski “Die Linke”. Jaunības gados radikālisma dēļ Vāgenkheta vairākas reizes nonākusi Vācijas drošības iestāžu uzmanības lokā. Šodien viņas uzskatus varētu raksturot kā visai eklektiskus. Tajos valda marksisms, antiamerikānisms, feminisms, atbalsts “trešajai pasaulei” un draudzība ar Krieviju. Viņa ir pret ieroču piegādēm Ukrainai, par NATO likvidāciju un jauna drošības pakta noslēgšanu starp Vāciju un Krieviju, kas patiesībā būtu savdabīgs Molotova-Ribentropa pakts nr. 2. Tik tālu viss it kā iederās Vācijas kreiso polītiķu uzskatos. Bet tālāk sākas pats interesantākais. Vāgenknehta ir pret Eiropas “zaļo kursu”, pret jaunu migrantu uzņemšanu Vācijā un pret “woke” ideoloģiju. Viņa atbalsta lozungu “Vācija pirmajā vietā”, kas sasaucas ar Donalda Trampa saukli “Amerika First” un nacistu laikā atļautajiem Vācijas himnas vārdiem “Deutschland über alles” (šodien tos gan vairs nedzied). Vāgenknehta pauž ideoloģiju, kas jau nodēvēta par “kreiso konservatīvismu”. Tieši tas, ko sagaida liela daļa Vācijas pilsoņu. Kā liecina jaunākā sabiedriskās domas aptauja, ko 28. oktobrī publicēja Vācijas laiksraksts Bild, tad iespējamā Vāgenknehtas partija vēl pirms savas oficiālās dibināšanas jau kļuvusi par ceturto ietekmīgāko polītisko spēku Vācijā. Ja vēlēšanas notiktu šodien, parlamentā iekļūtu Kristīgie demokrati ar 29 %, “Alternatīva Vācijai” ar 17 %, sociāldemokrati ar 15 %, “Vāgenknehtas saraksts” ar 14 %, “zaļie” ar 12 % un liberāļi ar 5 % balsu. Izskatās, ka “Kreiso” partija savāktu vien 4 % un paliktu “aiz strīpas”. Labā ziņa ir tā, ka Vāgenknehta atņem balsis gan “Alternatīva Vācijai”, gan “Kreiso” partijai, tādējādi sašķeļot Krievijas draugus un atbalstītājus.

 

Vāgenknehtu šodien atbalsta liela daļa kreisi noskaņotu vāciešu, kuri grib dzīvot tāpat kā agrāk, “vecajos labajos laikos”. Braukt ar lielām, ātrām mašīnām, ēst steikus, lidot ar lidmašīnām uz Vidusjūras kurortiem, kurināt mājas ar lētu Krievijas gāzi. Kuri nevēlas savā apkārtnē redzēt mošeju minaretus un kebabu ēstuves. Eiropā patlaban tiek pārvērtētas vēl pirms dažiem gadiem neapstrīdamas patiesības, un cīņa ar klimata pārmaiņām, “zaļais kurss”, nekontrolēta migrācija, attieksme pret iebraucējiem un bēgļiem ir tikai dažas no tām. Cilvēki ir noguruši, viņi vēlas stabilitāti. Viņi vēlas palikt eiropieši, piekopt savu tradicionālo dzīvesveidu. Svētdien, 29. oktobrī, jau pieminētais laikraksts Bild (kas ir viena no lielākajām avīzēm Eiropā) publicēja redakcijas parakstītu uzsaukumu jeb manifestu “Tā ir mūsu Vācija!”. Lūk, daži teikumi no šī dokumenta, kas sastāv no 50 punktiem: “Pēdējās dienas ir skaidri parādījušas to, kas jau ilgu laiku virmo sabiedrībā: mūsu valstī ir daudz cilvēku, kas cīnās pret mūsu dzīvesveidu. Tie ir cilvēki, kuri priecājas nevainīgu civiliedzīvotāju nāvi un māca savus bērnus ienīst citus, jo viņi ir “neticīgi”...  Ikvienam, kuŗš mūsu Konstitūciju un mūsu tiesisko kārtību uzskata vien par  ieteikumu kopumu, kas viņiem nav saistošs, pēc iespējas ātrāk jāatstāj Vācija... Tiem, kuŗi vēlas dzīvot pie mums, jāiemācās vācu valoda. Mēs viens otru varam saprast tikai tad, ja runājam vienā valodā.” Lūk, kā! Vācijā atskan vārdi, kas bija neiedomājami vēl pirms dažām nedēļām. Ne tikai Vācijā, patiesībā visā Eiropā patlaban vērojama milzīga vēlme pēc pārmaiņām. Ka pietiek ar vienu dzirksteli, ar vienu vārdu, lai dzimtu jauna polītiska kustība.



 

Atpakaļ