EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Ceļā uz diženu Britu Impēriju. Feļetons
107401

Sallija Benfelde    30.07.2019

 

 

Par britu parlamenta Pārstāvju palātas vadītāju kļuvušais kon­ser­vātīvo deputāts Džeikobs Rīss-Mogs nupat nācis klajā ar rak­­s­tiskiem norādījumiem sava bi­­­­ro­ja darbiniekiem. Patiesības la­­bad gan jāpiebilst, ka norādīju­mi, kuŗi, pēc Rīsa-Moga domām, acīm­redzot padarīs Liebritaniju par pasaules diženāko valsti, ar Rīsa-Moga Somersetas ziemeļ­aust­rumu pārstāvju atbalstu ta­­puši jau pirms dažiem gadiem. Pateicoties jaunajam konser­vā­tīvo premjeram Borisam Džon­so­nam, kvēlais Brexit aizstāvis Džeikobs Rīss-Mogs tagad tos var sākt ieviest dzīvē. Tas, ka šo­­brīd tos vēl nevar padarīt par likumu visiem valsts iedzīvo­tā­jiem, protams, ir vien tāds sī­­kums, jo Apvienotā Karaliste ta­­ču pēc dažiem mēnešiem pa­­metīs Eiropas Savienību, kuŗa līdz šim nav ļāvusi ataust dižās Britu Impērijas saulei.

 

Norādījumos ir aizliegto vār­du, vārdu savienojumu un jē­­­­dz­ienu saraksts, kuŗi saziņā ar citiem parlamenta deputātiem un sabiedrību jāaizstāj ar pareizajiem, īstajiem dižās Britu Impē­rijas vārdiem un jēdzieniem. Aiz­liegto vārdu sarakstā ir, piemē­ram, vārdi „very”, „lot”, „got”. Pro­tams, neņemšos prātot par šiem nepareizajiem vārdiem, jo par to taču var spriest tikai tie, kuŗiem angļu valoda ir dzimtā, kuŗiem ir vismaz doktora grads angļu filoloģijā un galvenais – tie, kuŗi saprot, ko angļu valodai noda­rī­jusi mūsdienu modernā pasau­le un Eiropas Savienība.

 

Taču daudz interesantāki ir divi citi norādījumi biroja darbi­nie­kiem. Proti, ir jālieto senās, Impē­rijas laika mērvienības, un nekādi “kilogrami” vai “metri” saziņā ar sabiedrību un Parlamentu nav pieļaujami.

 

Tomēr vissvarīgākais ir norā­dījums par to, ka, vēršoties pie tiem britu vīriešu kārtas pilso­ņiem, kuŗiem nav titula, jāraksta “skvairs” (esquire). Vārdnīca vēsta, ka skvairs ir lauku muižnieks vai kāda lauku apvidus lielākais ze­­mes īpašnieks, bet jēdziens “esk­vairs” tika lietots viduslaikos – tas bija bruņinieka ieroču nesējs, vēlāk zemākā labdzimušo kategorija. Tātad Rīss-Mogs paaugstina “īsto” britu sociālo statusu, un katrs, arī rūpnīcas vai fermas strādnieks, ja vien ir “pareizais un īstais” brits, tagad būs eskvairs.

 

Sociālo tīklu lietotāji gan aiz sajūsmas “vārtās pa zemi”, smejas un ironizē, bet ko gan no vi­­ņiem var prasīt?! Viņi taču ne­­saprot, ka briti kļūst par daudz cienījamāku nāciju, kuŗai taču pienākas diža Impērija. Un, pro­tams, par Brexit taču balsoja dau­dzi, kuŗiem nav titula, bet kuŗi tagad kļūs par cienījamiem skvairiem. Ar jauntapušo cienījamo skvairu palīdzību droši vien var cerēt uz beznosacījumu jeb “hard Brexit”, jo cienījams pil­sonis taču nevar gribēt neko citu, kā vien dižu Impēriju. Kaut kādi likumi, konvencijas un visi citi civilizācijas un demokratijas izgudrotie apgrūtinājumi tam tikai traucē, vai ne? Galu galā Boriss Džonsons taču ir skaidri paudis, ka uz britiem nevar at­­tiekties nekādi Eiropas noteikumi, bet visām priekšrocībām gan ir jāsaglabājas. Džeikobs Rīss-Mogs ceļā uz dižo Britu Impē­riju neapšaubāmi ir nācijas vad­zvaigzne – aiz Borisa Džonsona, protams. 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA