Brīvības piemineklim – 80
   18.11.2015

 

"Es gribu veidot pieminekli, kas būtu saprotams visiem visos laikos," tā savulaik teicis tēlnieks Kārlis Zāle. Viņa veidotajam Brīvības piemineklim 2015. gada 18. novembrī aprit 80 gadu. 

 

Pieminekļa blīvais vēstījums un nebeidzamā tiekšanās augšup iedvesmojusi paaudžu paaudzes – gan vēl pirms pieminekļa tapšanas, kad tautas ziedojumos tam savāca trīs miljonus latu, gan padomju okupācijas gados, kad vara visiem spēkiem centās pieminekli ignorēt vai interpretēja tā simbolus ar – no šodienas viedokļa – komiskiem skaidrojumiem. Tāpat arī šodien, kad Brīvības piemineklis arvien ir visu svarīgāko valsts brīžu tiešs liecinieks.

 

Ierosme par Latvijas brīvības simbola – Brīvības pieminekļa - celšanu radās jau Brīvības cīņu izskaņā, tomēr pamatakmeni vienam no izcilākajiem Latvijas vēstures, architektūras un mākslas pieminekļiem, ielika vairākus gadus vēlāk. 

 

 

 

Ideju par pieminekļa celtniecību izteica toreizējais Ministru prezidents Zigfrīds Anna Meierovics 1920. gadā, norādot, ka arī Latvijā, līdzīgi kā Kauņā, nepieciešams „piemiņas stabs” brīvības cīņās kritušajiem. Brīvības pieminekļa vēsture jau ir gaŗa, tā ir saistīta ar Brīvības cīņām, 1918./1920. gadu un pat ar Pirmā pasaules kaŗa nobeigumu. Latvieši jau ir īpaši ar to, ka viņi tomēr cenšas pagātnes notikumus, cilvēkus un liecības iemūžināt monumentāli. 1925. gadā Ilustrēts Žurnāls publicēja toreizējā Valsts prezidenta Gustava Zemgala paziņojumu – „Budžetā līdzekļu nav, lai tos vāc tauta!”. Visā valstī nodibināja sazarotu komiteju tīklu, kas vāca ziedojumus. Rīkoja dažādas loterijas, deju vakarus. Pierakstīja ziedotāja uzvārdu un ziedoto naudas summu. Atsaucība bija pārsteidzoši liela, kopā savāca aptuveni 3 miljonus latu.

 

Brīvības piemineklī Kārlim Zālem ir vairāki stāsti, taču visspilgtāk viņš izceļ Brīvību, Tēvzemi, Māti Latviju, Dzimteni, alkas pēc brīvības, cīņu pret verdzību un gandarījumu par uzvaru.

 

Ar grandiozu svētku ceremoniju Brīvības pieminekli atklāja 1935. gada 18. novembrī. Visā pilsētā dega krāsainas lampiņas, slēdza satiksmi, cilvēki devās gājienā, gar pieminekli lidoja 12 kaŗa lidmašīnas, krastmalā piestāja pat armijas kaŗakuģi un zemūdenes.