Brīvības anatomija: 2023. gada septembris
Sallija Benfelde    26.09.2023

 

 

 

Svētdien, pilna mēroga kara 577. dienā, Ukrainā jau gājuši bojā gandrīz 276 tūkstoši Krievijas militāristu. Notiek smagas kaujas, lai atbrīvotu okupētās territorijas, ukraiņi lēnām virzās uz priekšu.  Tomēr situācijas īsais raksturojums pašlaik nav mierinošs: Putins acīmredzot ir gatavs karot līdz pēdējam dzīvajam Krievijas iedzīvotājam, ja vien pats tik ilgi nodzīvos. Un dara visu, lai šķeltu starptautisko sabiedrību, kas atbalsta Ukrainu. Krievijas iedzīvotājiem kaŗš Ukrainā tiek skaidrots, kā Krievijas cīņa pret NATO aizsargājoties un frontes līnija ir Ukrainā. Eiropā Ungārija atklātāk vai slēptāk atbalsta Putinu, prasot labumus gan no Krievijas, gan no citām Eiropas valstīm jeb, citiem vārdiem, – visus šantažējot un liekot saprast, ka var pilnīgi nostāties vienā vai otrā pusē. Arī Slovākijas un Serbijas attieksme pret Ukrainu un Krieviju ir svārstīga. Serbijā simpātijas pret Krieviju ir diezgan izteiktas un eksperti saka, ka Serbijas iedzīvotājiem patīk “uzzīmētais Putina portrets” un nevis īstais, dzīvais Putins, par kuŗu ļoti daudzi neko nezina. Polītiķu attieksmi ietekmē arī priekšvēlēšanu gaisotne vairākās valstīs – Polijā, Slovākijā un arī gaidāmās prezidenta vēlēšanas ASV. 

 

Atbalsts, nogurums un propaganda

Vācijas Māršala fonds ir publicējis jaunu ikgadējo pētījumu „Transatlantiskās tendences 2023”. Pētījums atklāj sabiedrības atbalsta līmeni Ukrainai dažādās pasaules valstīs, kā arī to, ka Rietumeiropas jaunatnes vidū simpātijas pret Krieviju un Ķīnu ir lielākas nekā varētu domāt. "Gan Eiropā, gan Amerikā atbalsts Ukrainai ir liels. Piemēram, Ukrainas dalībai NATO Amerikā ir 61% [sabiedrības] atbalsts, Lielbritanijā 70%, Lietuvā 76%, Polijā 71%, un Portugālē visaugstākais – 78%. Bet, piemēram, Rumānijā tikai 53%,” Latvijas Radio raidījumā pastāstīja  Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāja un drošības polītikas pētniece Kristīne Bērziņa. Viņa gan piebilst, ka Rumānija Ukrainai sniedz ļoti lielu finansiālo atbalstu, un tas varētu būt faktors, kādēļ tās sabiedrība ir mazāk atbalstoša.  “Ja skatās uz to, kuŗas valstis ir skeptiskāk noskaņotas par iespējamo Ukrainas dalību NATO un Eiropas Savienībā, kā arī par finansiālo atbalstu Ukrainas atjaunošanai, ir jāskatās uz Vāciju, Italiju, Franciju kā uz valstīm, kuŗas sabiedrības līmenī negrib tik ļoti to atbalstīt kā citas valstis,” skaidroja Bērziņa. Izrādās, Vācijā 37% jaunākās paaudzes uztver Kremļa ietekmi kā pozitīvu procesu. “Tas liek satraukties, vai tas ir tīri paaudžu jautājums, vai tas ir arī sociālo mediju jautājums, jo Krievijai tajos, protams, ir liela ietekme. Tas liek domāt, kas ir tā informācija, kuŗu jaunākā paaudze uztver visvairāk? Kas notiek jaunākās paaudzes ikdienā un mediju telpā, kas liek tai domāt, ka tās valstis, kuŗas nospiež cilvēkus globāli un uzbrūk citām, ka no tām nevajag baidīties, ka tās nevajadzētu negatīvi uztvert? Tā ir rūpe gan Eiropā, gan ASV,” norādīja Bērziņa. Acīmredzot jauniešiem, kas nekad nav izjutuši brīvības trūkumu, ir grūti saprast, ka tā nekad netiek dota mūžīgi un  ka par to jācīnās vienmēr.

 

ANO, Kongress un vēlēšanas 

Kopš pilna mēroga kaŗa sākuma Ukrainas prezidents Volodimrs Zelenskis jau otrreiz viesojās ASV. Vizīte notika no 18. līdz 21. septembrim. 19. septembrī Zelenskis ar runu uzstājās ANO 78. Ģenerālasamblejā Ņujorkā un runāja gan par Krievijas Federācijas kodoldraudiem pasaulē, pārtikas piegāžu apdraudējumu, par Krievijas nolaupītajiem ukraiņu bērniem un vēl dažiem jautājumiem. Vairāki ASV mediji atzīmēja, ka šī runa bijusi asa un tieša. Piemēram, “The New York Times” rakstīja, ka Zelenskis Krievijas agresiju raksturojis kā apdraudējumu, kas izies ārpus Ukrainas robežām un ir bīstams visai pasaulei.  Ukrainas prezidents arī atzīmēja, kāda ir bijusi ANO loma: “Šī zāle ir redzējusi daudzus kaŗus, bet nav bijusi aktīva aizstāve pret agresiju. Daudzos gadījumos visskaļākās ir bijušas bailes no kara – no kara, kas būs pēdējais karš, pēc kura vairs neviens nesapulcēsies Ģenerālasamblejas zālē.(..) Ukraina atdeva savu kodolieroču arsenālu, kas bija trešais lielākais. Toreiz pasaule nolēma, ka Krievijai jākļūst par šī spēka sargātāju. Bet vēsture liecina, ka tieši Krievija deviņdesmitajos gados kododolatbruņošanu bija pelnījusi visvairāk. Un Krievija to ir pelnījusi arī tagad – kodolieroči nedrīkst piederēt terroristam! Terroristam nav tādu tiesību!” Zelenskis arī runāja par to, ka Krievija bloķē Ukrainas ostas, lai neļautu eksportēt graudus un ka tādā veidā tā cenšas pasaules tirgū radīt pārtikas deficītu, regulēt cenas un izmanto pārtiku kā ieroci. Jāpiebilst, ka nākamajā dienā Zelenskis uzstājās ANO Drošības padomē un runāja par Drošības padomes reformām.

 

Ukrainas prezidenta vizīti Vašingtonā šogad septembrī ASV mediji raksturoja kā salīdzinoši vēsu uzņemšanu. Pirms deviņiem mēnešiem Kongress sagaidīja Zelenski, pieceļoties kājās un ar ilgstošām ovācijām. Šoreiz Kongress atteicās viņu uzklausīt, turklāt daudzi republikāņi ir noskaņoti pārtraukt ieroču piegādi Ukrainai. “The new York Times” rakstīja, ka Zelenska vizīte Vašingtonā notiek uz sabiedrības pieaugoša noguruma fona no kara Ukrainā. Kā zināms, ASV jau ir atbalstījušas militāro, ekonomisko, humanitāro un cita veida palīdzību 113 miljardu dolaru. Tiesa gan, Zelenskis tikās ar ASV prezidentu Baidenu, aizsardzības ministru Ostinu, Kongresa palātu un partiju līderiem. 21. septembrī notika Ukrainas prezidenta tikšanās ar  politiķiem un uzņēmējiem ASV Nacionālajā archīvā. Tiekoties ar polītiķiem, Zelenskis paziņoja, ka bez ASV atbalsta Ukraina karu zaudēs, savukārt ASV prezidents Baidens apliecināja, ka ASV arī turpmāk atbalstīs Ukrainu. Pēc sarunām kļuva zināms, ka Ukraina saņems lielu un ļoti nopietnu militāro palīdzību 325 miljonu dolaru apjomā. Baidens arī solīja, ka jau pavisam drīz Ukrainā nonāks arī amerikāņu tanki Abrams. Par dažiem citiem bruņojuma veidiem ziņas pagaidām ir pretrunīgas – vieni apgalvo, ka tie jau ir ceļā uz Ukrainu, citi to noliedz. Droši vien ir vērts atcerēties, ka kara laikā ne vienmēr par visām bruņojuma piegādēm tiek skaļi runāts, bet laiks rādīs, kādu bruņojumu Ukraina saņem no ASV.

 

Tikmēr t.s. “graudu kaŗš” pret Ukrainu sācies arī vairākās Eiropas valstīs, kuŗās drīzumā gaidāmas vēlēšanas. Jau minētās ANO Ģenerālasamblejas laikā Ukrainas prezidents tikās ar daudzu valstu vadītājiem, bet plānotā tikšanās ar Polijas prezidentu Andžeju Dudu nenotika saistībā ar domstarpībām Ukrainas graudu eksporta jautājumā. Krievijas uzbrukumu dēļ pa Melno jūru graudu eksports lielos apmēros nav iespējams. Saspīlējums sākās pēc tam, kad Polija sāka uzpirkt trešajām valstīm paredzētos lētos graudus – poļu zemnieku graudu cena samazinājās, valstī sākās protesti un pavasarī Ukrainas graudu imports šajā valstī tika aizliegts. Jāpiebilst, ka nav arī skaidrības pa to, vai daļa tranzītā esošo Ukrainas graudu netiek izmantoti kontrabandai un kā tajā visā iesaistīti poļi.  Protams, ka zemnieku sašutums vēršas pret Ukrainas graudiem, neiedziļinoties, kas pie tā vainīgs, vai vara cenšas cīnīties ar šiem apšaubāmajiem darījumiem.  Aizliegumam vajadzēja beigties septembrī, taču tagad Polija, Ungārija un Slovākija to jau ir aizliegušas valstu līmenī. Polijas varas elite pirms vēlēšanām oktobrī ļoti cenšas izrādīt lielas rūpes par vēlētājiem un viņu labklājību. Tika pat paziņots, ka Polija vairs Ukrainai nepiegādās bruņojumu, lai gan līdz šim Polija bija aktīva ukraiņu atbalstītāja un izskanēja daudz kvēlu runu. Pēc tam, kad ASV pieprasīja Polijai paskaidrojumus par šo kraso nostājas maiņu, varas elite gan paskaidroja, ka noslēgtie līgumi tiks ievēroti un tajos paredzētos ieročus Ukrainai piegādās, tikai neslēgs jaunus līgumus. Savukārt Slovākijā 30. septembrī notiks parlamenta vēlēšanas. Šobrīd aptauju priekšgalā ir partija “SMER” un tās līderis Roberts Fico, kuŗš jau ir pāris reizes bijis valsts premjerministrs. Viņš ir labi zināms kā Krievijas atbalstītājs, un arī tagad, priekšvēlēšanu laikā, pauž Kremļa nostāju, runājot par kaŗu Ukrainā. Ja valdība pēc vēlēšanām Slovākijā mainīsies, tā necentīsies palīdzēt Ukrainai. Nogurums no kara un mainīgās noskaņas sabiedrībā var izrādīties liktenīgas.  Ungārijas nostāja nepārsteidz, tās premjers cenšas gūt labumu no katras situācijas, un iespējams, ka cer tirgoties arī jautājumā par ukrainas graudu eksportu. “Nevajag daudz, valstīm tikai vajag nedaudz sagrozīties citā virzienā, lai Ukrainas nākotne tiktu apdraudēta,” uzsver Kristīne Bērziņa. Savukārt Ukraina ir iesniegusi prasību Pasaules Tirdzniecības organizācijā pret Poliju, Slovākiju un Ungāriju, un pagaidām neesot redzamas nekādas pazīmes drīzam konflikta risinājumam.

 

Tikmēr Ukrainā katru dienu tiek ievainoti un iet bojā bērni un pieaugušie, un Putins cer, ka mēs visi nogursim un vairs neatbalstīsim Ukrainu. Viņa sastādītajā iznīcināmo valstu sarakstā nākamās ir Baltijas valstis un Polija.