Bēgļus, migrantus grūti šķirot
Franks Gordons    18.11.2015

 

Laimes, iztikas, glābiņa un patvēruma meklētāju vilnis arī tagad, iestājoties salnām, turpina "apšļākt" Eiropu. Ne tikai fanātiski islamisti, bet arī dažs labs balts gaišmatains tumsonis spriež, ka Allah/Tas Kungs soda šo izvirtušo kontinentu, sodomiskās visatļautības valstību.

 

Apokaliptiskajai vasarai seko ziema, kas stindzina apjukušo eiropiešu sirdis. Bet emocijas jāpārvar ar prātu. Saturīgu stāvokļa analizi sniedz Rods Nordlends laikrakstā New York Times. Jau virsraksts brīdina: A Mass Migration Crisis, and It May Yet Get Worse. Šī ļaužu masa nāk ne tikai no Sīrijas, Afgānistānas, Irakas, Gazas, Melnās Afrikas, bet pat no Karību jūras reģiona - no Haiti, kur nabadzība, kā mēdz teikt, ir endemiska un liek mērīt ceļu uz Eiropu pāri okeanam uz Turciju, tad Grieķiju...

 

Eiropas līderiem, brīdina Nordlends, jāņem vērā arī šāds fakts: Nigerijā, kur iedzīvotāju skaits ir divreiz lielāks nekā Vācijā, aptauja rāda, ka 40 procenti vēlas emigrēt uz Rietumiem, ja varētu. Un 2015. gada mācība pasaulei ir tā, ka viņi to var, ka tas ir iespējams.

 

Taču, piemēram, Oksfordas universitātes Refugee Studies Center vadītājs Aleksandrs Betss mierina: "Ar šo problēmu joprojām var tikt galā. Ja Libāna varēja uzņemt vienu miljonu sīriešu, kaut gan tā nav lielāka par Merilendas pavalsti, tad reģionam Eiropas lielumā jābūt spējīgam uzņemt miljoniem cilvēku."

 

Daudziem eiropiešiem ir aizspriedumi, kad runa ir par migrantiem. Žurnāla Der Spiegel korespondents intervēja Braunšveigas kriminālās policijas īpašas komisijas vadītāju, kurš teica, ka "sīriešu ģimenes mums nerada problēmas" un ka baumām par ienācēju vardarbību pret baltajām sievietēm nav pamata. Jaunie austrumnieciskie vīrieši svilpojot blondām daiļavām pakaļ un atļaujas seksiskas piezīmes, tas viss. Un te nu man gribas atgādināt, ka Gruzijas galvaspilsētā Tiflisā/Tbilisi šādas ainas vienmēr bija, ir un būs ikdienišķas. Braunšveigas inspektors, protams, neslēpj, ka sīku zādzību nav mazums, bet nopietnas noziedzības līmenis ienācēju vidū nesasniedzot pat vienu procentu. Inspektors atkārto, ka sīriešu, irakiešu un kurdu ģimenes neradot problēmas, toties bīstami esot krimināli elementi no Kosovas (!) un jauni vīrieši bez ģimenēm no Ziemeļafrikas un Centrālafrikas.

 

Teikšu, ka visus šos migrantus, bēgļus, patvēruma meklētājus ir grūti šķirot. Ka viņu vidū ir potenciāli terroristi, kas dibina "šūniņas" un gatavo atentātus, - šis risks pastāv, bet runa ir par masām. Un te, manuprāt, pat reliģija - islams vai kristietība - nav arguments "par un pret". Telavivas dienvidos, autoostas apkaimē, mīt ap 40 000 nelegālo imigrantu no Eritrejas un Dienvidsudānas. To vairums ir kristieši, kas starp spīķeriem un bodītēm ierīkojuši savus lūgšanu stūrīšus ar altāriem un svētbildēm. Bet šie kristieši "baigi" dzer un piedzeras, jo alus ir lēts, viņi ir kauslīgi, un vakaros tur gaisotne ir visai neomulīga.

 

Musulmaņi ir ļoti dažādi, un islams pats par sevi kļūst bīstams tikai tad, kad pārtop islamismā, t.i., džihada jeb svētā kaŗa ideoloģijā.

 

15 minūšu attālumā no mūsu mājas sākas Jafa - tagad Telavivas sastāvdaļa. Tā ir sensena ostas pilsēta, kuŗas sākums meklējams senās Ēģiptes faraonu laikos. Patlaban Jafā līdzās 36 tūkstošiem jūdu mīt 16 tūkstoši arabu - gan musulmaņi, gan kristieši. Ir vairākas mošejas "no turku laikiem". Noteiktās reizēs atskan muedzina sauciens uz lūgšanu, un mēs visi esam pie tā pieraduši - tas ir viens no pilsētas trokšņiem. Islamticigās arabietes apsien galvu ar lakatiņu, slēpjot vien matus, un zem svārkiem nēsā bikses - šalwar, kas slēpj stilbus. Tik vien! Jafas galvenajā ielā, kas lepni saucas par bulvāri, arabietes parandžā, kas slēpj visu seju vai atstāj tikai šķirbu acīm, sastopamas varbūt vienu reizi nedēļā, kamēr Londonas centrā, lepnajā Edgware Road, jau pirms gadiem tādas varēja redzēt uz katra soļa...

 

Jāatgādina, ka tumšādainie kristīgie bēgļi no Eritrejas un Dienvidsudānas auguši ļoti primitīvos apstākļos un spēj veikt tikai pašus vienkāršākos darbus, kamēr Sīrijā iedzīvotāji ir visumā puslīdz labi izglītoti, pilsētnieki no Damaskas vai Halebas viegli integrējas Rietumos. Viņu vairums ir musulmaņi - sunniti, bet reliģisko fanātiķu nav pārāk daudz.

 

Tagad, runājot par kvotām un kritērijiem, par "svešinieku draudiem mūsu civilizācijai", nevajadzētu vispārināt, bet jāraugās individuāli. Tas nav viegli, bet ieteicams drošības pēc - abās šī jēdziena nozīmēs.