Barikāžu aizstāvus piemin visā Latvijā
   14.01.2014

Barikāžu aizstāvus piemin visā Latvijā

VALIJA BERKINA

Šogad 1991.gada janvāŗa Barikāžu aizstāvju atceres dienu notikumi noris no 13. līdz 20. janvārim Rīgā un visā Latvijā. Latvijas Tautas frontes (LTF) organizētās barikādes, kuŗās pulcējās visi kas savā sirdī loloja ideju par brīvu Latviju, aizstāvēja Augstākās Padomes 1990. gada 4. maijā pieņemto Deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. Tādējādi tika atjaunota 1918. gada 18. novembrī proklamētā Latvijas Republika.

1991. gada janvāŗa barikāžu atceres norises tradicionāli iesākās 13. janvārī – ar dokumentālu janvāŗa barikāžu rekonstrukcijas spēli Zaķusalā un tur iekurtiem Barikāžu ugunskuriem pie TV torņa, kur pirms 23 gadiem aukstajās janvāŗa dienās stāvēja sardzē lauku ļaudis no visas Latvijas. Ugunskuri pie kuŗiem sildījās neatkarības sargi visā Rīgā, kļuvuši par barikāžu simbolu. Tie iemūžināti arī piemiņas lata monētā.

Atceres norises sākas tieši 13. janvārī tāpēc, ka 1991. gada janvārī, PSRS, nespējot samierināties ar Baltijas valstu neatkarības centieniem, mēģināja pārņemt tās savā kontrolē. Pirmo triecienu saņēma Lietuva, kad 12. janvāŗa naktī padomju militārās vienības, nogalinot 14 un ievainojot vairāk nekā 100 cilvēku, uzbruka televīzijas tornim Viļņā. Reaģējot uz šiem notikumiem, jau 13. janvārī Rīgā un Tallinā parlamenta, valdības un svarīgāko iestāžu aizstāvībai cilvēki sāka celt barikādes. Patriotu upuŗi Viļņā un pēc tam arī Rīgā izraisīja varenu sašutuma vilni pasaulē, tāpēc padomju vadībai nācās atkāpties no saviem nodomiem ar militāru spēku pārņemt varu Baltijas valstīs.

16. janvārī notika piemiņas brīdis pie Vecmīlgrāvja tilta, jo 1991. gada 16. janvārī, kad sāka aktīvizēties OMON vienības, apšaudē pie Vecmīlgrāvja tilta gāja bojā Satiksmes ministrijas šoferis Roberts Mūrnieks. Visi 1991. gada janvāŗa barikāžu traģiskie notikumi ir redzami 1991. gada barikāžu mūzejā (direktors Renārs Zaļais) šajās dienās atklātajā paplašinātajā ekspozīcijā, kas iekārtota sešās telpās. Lielāks akcents likts uz 20. janvāŗa notikumiem - uzbrukumu Iekšlietu ministrijai, Bastejkalns, Latvijas Tautas frontes organizātoriskā loma barikāžu veidošanā, kā arī uzsvērta barikāžu atbalss pasaulē.

1991. gada asiņainākie notikumi risinājās 20. janvārī, kad OMON mēģināja ieņemt Iekšlietu ministrijas ēku. Apšaudē gāja bojā skolnieks Edijs Riekstiņš, iekšlietu ministrijas darbinieki Vladimirs Gomonovičs, Sergejs Konoņenko, Rīgas kinostudijas operātori Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne. Tāpēc 20.janvāris kalendārā ierakstīts kā 1991.gada barikāžu aizstāvju atceres diena. 20. janvārī no plkst. 12 līdz 17 ikviens aicināts apmeklēt 1991. gada barikāžu mūzeja ceļojošo izstādi, kas būs apskatāma Reimersa ielā mūzeobusā. Šajā dienā notiks arī ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā kritušo piemiņas vietās. Pēc ziedu nolikšanas ceremonijas tiks atklāta Barikāžu notikumu piemiņas plāksne pie bijušās Iekšlietu ministrijas ēkas Raiņa bulvārī 6. Savukārt no plkst. 17 līdz 21 Doma laukumā degs piemiņas ugunskurs. Rīgas Domā plkst. 18 skanēs koncerts „Vakara saullēkts”, ko ievadīs mācītāja Elija Godiņa uzruna. Pēc tam koncertā piedalīsies koklētāja Laima Jansone, dziedātāja Ieva Parša, Rīgas kamerkoris Ave Sol, Sinfonietta Rīga stīgu kvartets: Kristiāna Šīrante, Agnese Kanniņa-Liepiņa, Artūrs Gailis, Kārlis Klotiņš, aktieris Uldis Anže, diriģents Andris Veismanis.