Asins gads
Sallija Benfelde    21.02.2023

 

20. februārī, Maidana gadadienā un dažas dienas pirms pagājis gads kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Kijivā negaidīti, iepriekš neizziņotā vizītē ieradās ASV prezidents Džo Baidens. ASV prezidents pirmo reizi ieradās valstī, kuŗā notiek kaŗš, bet kuŗas territorijā nav ne ASV, ne NATO kaŗavīru. Tiesa gan, dažas stundas pirms vizītes Krievija par to tika brīdināta, lai nenotiktu kādas “nejaušības”, un vizītes laikā ASV iznīcinātāji patrulēja Polijas gaisa telpā Ukrainas robežas tuvumā, no kuŗienes notika Ukrainas gaisa telpas kontrole. 

 

„Es brīdināju pasauli, ka Putins uzbruks, es biju par to pārliecināts. Un domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai nerastos šaubas par ASV atbalstu Ukrainai viņu kaŗā pret nežēlīgo Krievijas uzbrukumu. Ir labi atgriezties Kijivā. Šī ir mana astotā vizīte, bet daudz kas ir mainījies. Iebrukuma dēļ ir noticis daudz slikta, tomēr Ukrainas iedzīvotāji ir spējuši izrādīt tādu drosmi, kādu reti kāds ir spējis,” vizītes laikā sacīja Baidens. ASV prezidents arī apsolīja ka ASV turpinās atbalstīt Ukrainu. Viņš paziņoja, ka Ukraina no amerikāņiem saņems arī tāda veida ieročus, kas līdz šim nebija piegādāti, informēja arī par papildu militāro palīdzību Ukrainai 500 miljonu dolaru vērtībā. Baidens arī uzsvēra, ka  ASV augstu vērtē Ukrainas tautas spēju pretoties Krievijas agresijai: “Tajā tumšajā naktī pirms gada pasaule gatavojās uzklausīt ziņas par Kijivas krišanu, varbūt pat par Ukrainas galu. Pēc gada Kijiva ir izturējusi, Ukraina ir izturējusi, demokratija ir izturējusi,” sacīja Baidens. Jāpiebilst, ka 20. februārī gan ukraiņiem, gan ļoti daudziem cilvēkiem Latvijā bija svētku sajūta, Kijivā valdīja pat zināma eiforija, jo ASV prezidenta vizīte liecināja, ka Ukraina nav pamesta viena cīņā ar ļaunumu. Savukārt Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs TV kanalā “Freedom” pauda, ka Krievija nesasniegs savus mērķus kaujas laukā Ukrainā, jo tās mērķis ir atjaunot Krievijas impēriju, iznīcinot Ukrainu, atjaunot padomju impēriju, “norijot” Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Poliju un atjanot arī Berlīnes mūri. 

 

Bet kaŗš turpinās, un Krievija turpina mēģināt iznīcināt Ukrainas valsti, cilvēkus un zemi, pārvēršot to par izdedzinātu territoriju. Krievija jau ir sākusi pastiprinātus uzbrukumus Ukrainai un ir pamatotas bažas, ka 24. februārī, kad apritēs tieši gads kopš Krievijas sāktā pilna mēroga iebrukuma, agresorvalsts pastiprinās savus uzbrukumus, izmantojot visus savus resursus. Krievijas zaudējumi kaŗa laukā ir milzīgi, šīs nedēļas nogalē tā, iespējams, jau būs zaudējusi aptuveni 150 tūkstošus savu kaŗavīru un daudz militārās technikas. Tomēr agresorvalsts centieni iejaukties vai ietekmēt citas valstis turpinās – publiski kļuvis zināms par tās apvērsuma plāniem Moldovā, jau noticis prokrievisko aktīvistu organizēts protests pret valsts varu. Krievijas pusē joprojām ir Baltkrievijas diktators Lukašenko un Ungārijas premjers Orbans. Google kiberdrošības uzņēmums “Mandiant” savukārt ziņo, ka laikā no 2020. līdz 2022. gadam kiberuzbrukumu skaits NATO valstīs pieaudzis par 300 procentiem, bet Ukrainai – par 250 procentiem. Jau pagājušā gada pirmajos četros mēnešos Ukrainā novērots daudz vairāk kiberuzbrukumu, nekā iepriekšējos astoņos gados kopā. Jāpiebilst, ka arī Latvija jau vairākas reizes ir piedzīvojusi prokremliski noskaņoto hakeru uzbrukumus, un t.s. Kremļa troļļi darbojas sociālajos tīklos. 

 

Intervijā mūsu laikrakstam Ukrainas vēstnieks Oleksandrs Miščenko pastāstīja, ka okupanti uz Krieviju piespiedu kārtā deportējuši aptuveni miljonu ukraiņu, to skaitā arī bērnus. Protams, precīzs deportēto skaits nav zināms. 

 

Stāstot par kaŗu Ukrainā bieži tiek pieminēti bojā gājušie, ievainotie bērni, arī tas, ka pārciestais atstāj neizdzēšamas traumas psichē. Tomēr šiem baisajiem stāstiem ir vēl kāda, mazāk zināmā puse – kas notiek ar deportētajiem bērniem? Ir zināms, ka bērnus nereti vecākiem atņem,  uz Krieviju tiek deportēti arī bērni no bāreņu namiem vai tie bērni, kuŗi vecākus zaudējuši kaŗā.

 

Nesen klajā nācis Jeila universitātes (ASV) humanitāro pētījumu laboratorijas programmas Conflict Observatory ziņojums par deportētajiem Ukrainas bērniem. Šī programma, kas tika izveidota pagājušā gada maijā pēc ASV Valsts departamenta iniciatīvas un pēta Krievijas kaŗa noziegumus Ukrainā. Pētījums ir par vismaz 6000 bērniem vecumā no sešiem mēnešiem līdz 17 gadiem, kuŗi tika deportēti uz Krieviju un anektēto Krimu laikā no pagājušā gada februāŗa līdz šī gada janvārim. Kā iemesls vienmēr tika minēta vai nu bērnu drošība, vai adopcija, un iestādēs, kurās viņi nokļuva, notika bērnu „pāraudzināšana”. Nereti bērni nokļuva nometnēs, bet tikai daļai pēc tam atļāva atgriezties pie vecākiem, jo Ukrainas armija okupētās territorijas bija atbrīvojusi – tā notika, piemēram, ar bērniem no Charkivas un Hersonas. Dažās nometnēs, piemēram, Čečenijā, notika arī bērnu militārā apmācība. Bija arī gadījumi, kad vecākiem bija jābrauc pakaļ bērniem cauri okupētajām territorijām, kuŗās bija liels risks nokļūt filtrācijas nometnēs, no kuŗām cilvēki pazūd bez pēdām vai var tikt apcietināti. Reizēm pēc bērniem drīkstēja braukt tikai mātes.

 

Simferopoles bērnu namu “Joločka” Krimā tagad dēvē arī par koncentrācijas nometni un žurnālisti, kuŗi to pētījuši, to sauc pat par Osvencimu, jo bērnu dzīves apstākļi bijuši neiedomājami smagi, pat briesmīgi. Ir izdevies pierādīt, ka no Hersonas uz šo bērnu namu ir deportēti 14 bērni bāreņi, bet cik pavisam Ukrainas bērnu ir nokļuvuši šajā 21. gs. Osvencimā, nav zināms. Krima tika anketēta 2014. gadā un, piemēram, minētā bērnu nama „Darba programma 2021.-2025. gadam” paredz, ka bērnos jāaudzina patriotisms, viņiem jāmāca, ka Krima atrodas Krievijas dienvidos un ka viņi ir Krievijas pilsoņi,ir daļa no tās. 2020. gadā vairākas audžumātes vērsās plašsaziņas līdzekļos un stāstīja par cietsirdīgo apiešanos ar bērniem “Joločkā”. Viena no viņām Olga Kramnaja,piemēram, pastāstīja, ka viņas aizbilstamais, divus gadus vecs zēns, sver tikai sešus kilogramus, nespēj sēdēt, runāt un pats nespēj arī paēst. Pēc medicīniskām pārbaudēm atklājās, ka bērnam ir distrofija, atūdeņošanās, rachīts un galvaskausa deformācija. Pēc skandāla plašsaziņas līdzekļos, bērnu namā notika Veselības ministrijas un prokuratūras pārbaude, kas nekādus pārkāpumus neatklāja. Arī atkārtotās pārbaudes neko nemainīja, pārbaudītāji “nepamanīja” distrofiskos bērnus. Un uz šo bērnu namu-Osvencimu pagājušajā gadā tika deportēti bāreņi no Hersonas. Kamēr turpinās kaŗš, nav iespējams uzzināt, kas notiek ar šiem bērniem, tāpat kā nav iespējams palīdzēt daudzajiem tūkstošiem uz Krieviju deportētajiem bērniem.

 

Tikmēr socioloģiskās aptaujas Krievijā liecina, ka Krievijas iedzīvotāju attieksme pret karu Ukrainā un Krievijas nežēlīgo, prātam neaptveramo cietsirdību okupētajās territorijās, nemainās. Par to liecina arī Levadas Centra, kuŗš Krievijā pasludināts par “ārvalstu aģentu”, pētījumi. Protams, pilnībā uzticēties nevar nevienai aptaujai, jo bailes un pašapmāns arī šī centra pētījumus vismaz daļēji padara par neprecīziem, bet apkopojot dažādus pētījumu avotus un ekspertu secinājumus, jāatzīst, ka Krievijas iedzīvotāju kopējā nostāja nemainās: Krievija rīkojas pareizi un viņi lepojas ar savu valsti. Tādēļ dažu valstu aicinājumiem uz  sarunām ar Krieviju nav nekāda pamata, jo agresorvalsts rīcību tās iedzīvotāji kopumā atbalsta joprojām.