4. maijs un Latvijas neatkarība
Sallija Benfelde    13.05.2023

 

 

 

1918. gada 18. novembris un 1990. gada 4. maijs ir divi nozīmīgākie datumi Latvijas valsts vēsturē.

 

1990. gada 4. maijā 138 Latvijas Republikas Augstākās Padomes (AP) deputāti nobalsoja par  deklarāciju „Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”. „Par” nobalsoja 138 no 201 AP ievēlētā deputāta. 

 

Kopš tā laika 4. maijs Latvijā ir svētku diena, kad svinam neatkarības atgūšanu pēc piecdesmit okupācijas gadiem. Tomēr sabiedrībā reizēm izskan šaubas un jautājums, vai 4. maijs ir īstā svētku diena, jo faktisko neatkarību Latvija atguva tikai pēc puča 1991. gada 21. augustā. Tāpēc, manuprāt, ir vērts atgādināt dažus vēstures faktus un paraudzīties uz notikumiem no tiesiskuma puses.

 

Kā zināms, pēdējās Saeimas vēlēšanas notika pirms 1934. gada 15. maija valsts apvērsuma, kad tika pārtraukta 4. Saeimas darbība un tās funkcijas nodotas Ministru Kabinetam.  Gadu pēc tam, kad 1987. gadā PSRS vadītājs Michails Gorbačovs paziņoja par perestroiku jeb pārbūvi, 1988. gadā Latvijā izveidojās Latvijas Tautas fronte (LTF). 1990. gada 18. martā notika Augstākās Padomes vēlēšanas, kuŗās tika ievēlēts 201 deputāts un vairākumu – 131 deputāta mandātu ieguva LTF saraksta kandidāti, tika ievēlēti arī neatkarīgie deputāti un Interfrontes kandidāti. 4. maija deklarācija tika pieņemta AP plenārsēdē, par to nobalsojot visiem LTF un vairākiem neatkarīgajiem deputātiem. Šī balsojuma tiesiskumu nevarēja apstrīdēt pat Maskava, jo AP vēlēšanās piedalījās 81,25 procenti tolaik Latvijas territorijā dzīvojošo, arī armijas daļas, kuŗās dienēja iedzīvotāji no visas Padomju savienības. Citiem vārdiem sakot, šis balsojums bija leģitīms no jebkuŗa skatupunkta, jo vairākums Latvijas iedzīvotāju ievēlēja tādu AP, kuŗa nobalsoja par Neatkarības atjaunošanu. Droši vien jāatgādina arī, ka PSRS Konstitūcijā bija ierakstīts, ka katra republika ir suverēna sociālistiska valsts, kas brīvprātīgi iestājusies PSRS. Neatkarības atjaunošanas deklarācija noraidīja to, ka Latvija iestājusies PSRS, jo par padomju sociālistisko republiku kļuva okupācijas rezultātā.

 

Kā zināms, tiesiskas un civilizētas valstis ievēro likumus un konvencijas, pieņemot savus lēmumus, tādēļ Deklarācija kļuva par pamatu reālai Latvijas neatkarības atjaunošanai, un tādēļ 1991.gada 21.augustā Latvijas Republikas Augstākā Padome, 111 deputātiem balsojot par, 13 – pret, pieņēma konstitucionālo likumu „Par Latvijas Republikas valstisko statusu”. Šim faktam ir īpaša polītiskā nozīme mūsu valsts vēsturē, jo tādējādi tika atcelts pārejas periods un noslēgta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana de facto.

 

Protams, nevienam nav liegts atcerēties un svinēt arī 21. augustu, kas Latvijā ir šī Konstitucionālā likuma atceres diena. Gan jāpiebilst, ka 21. augusts nav brīvdiena, bet 4. maijs ir oficiāla brīvdiena Latvijā. Arī savulaik Latvijas Institūta aicinājums Latvijas otrajā dzimšanas dienā, 4.maijā, svinēt Baltā galdauta svētkus, nenozīmē atcelt vai neatzīt 4. maiju par svētkiem. Tas bija atgādinājums, ka svētku tradicija aicina klāt svētku galdu ar baltu galdautu, bet, protams, svētkus var atzīmēt rīkojot arī pikniku vai pārgājienu, vai jebkuŗā pašu izdomātā pasākumā. 

 

Citāti no Neatkarības deklarācijas:

“Ņemot vērā Latvijas PSR Augstākās Padomes 1989. gada 28. jūlija „Deklarāciju par Latvijas valsts suverenitāti”, 1990. gada 15. februāŗa “Deklarāciju jautājumā par Latvijas valstisko neatkarību” un 1990. gada 21. aprīļa Vislatvijas tautas deputātu sapulces Aicinājumu, ievērojot Latvijas iedzīvotāju gribu, kas nepārprotami izpausta, ievēlot vairākumā tos deputātus, kuri savā priekšvēlēšanu programmā izteikuši apņēmību atjaunot Latvijas Republikas valstisko neatkarību, nostājoties uz brīvas, demokrātiskas un neatkarīgas Latvijas Republikas de facto atjaunošanas ceļa.

 

Atzīt starptautisko tiesību pamatprincipu prioritāti pār valsts tiesību normām. Uzskatīt par prettiesisku PSRS un Vācijas 1939. gada 23. augusta vienošanos un no tās izrietošo 1940. gada 17. jūnija Latvijas Republikas suverēnās valsts varas likvidēšanu PSRS militārās agresijas rezultātā.

 

Pasludināt par spēkā neesošu kopš pieņemšanas brīža Latvijas Saeimas 1940. gada 21. jūlijā pieņemto deklarāciju “Par Latvijas iestāšanos Padomju Sociālistisko Republiku Savienībā”

Starp citu - šogad svinīgajā Saeimas 4. maija sēdē nepiedalījās divas frakcijas: Rosļikova vadītās partijas “Stabilitātei!” un Šlesera vadītās partijas “Latvija pirmajā vietā” frakcijas. Gluži kā minētās Augstākās padomes laikā, kad Latvijas himnu dziedāja visi deputāti, izņemot no Interfrontes ievēlētie.