Kārlis Streips 04.10.2022
Milzīgs pārsteigums 14. Saeimas vēlēšanās bija fakts, ka Saskaņa sociāldemokratiskā partija zaudēja visas vietas parlamentā. Kā var spriest, kādreiz saņemtās balsis aizgāja partijas Stabilitātei! un, iespējams, partijas Latvija Pirmajā vietā virzienā. Pirmo nodibināja divi deputāti no negodā kritušās Rīgas domes, kuŗa tika likvidēta 2020. gada beigās un atvietota ar ārkārtas vēlēšanām 2021. gada augustā. Izdevās likvidēt Saskaņas un partijas Gods kalpot Rīgai desmit gadu monopolu galvaspilsētas varas virsotnē.
Un vēl, visus mandātus arī zaudēja partija Attīstībai/Par, kuŗas izvirzītais premjera kandidāts Artis Pabriks pēdējās dienās pirms vēlēšanām tapa skarbi kritizēts sociālajos tīklos. Svētdien no rīta, pēc vēlēšanu dienas, partijai bija mazliet virs nepieciešamajiem pieciem procentiem, lai tiktu pie mandātiem, taču dienas gaitā balsu skaits saruka, un galu galā partija palika ar 4,97% balsu. Tāpat visus mandātus zaudēja partija, kuŗa 13. Saeimā ienāca kā Jaunā konservātīvā partija, bet sasaukuma laikā sevi pārsauca par partiju Konservātīvie. A/P gadījumā problēma varēja būt skandāls, kādā iekūlās redzams partijas pārstāvis Juris Pūce. Tāpat veselības ministrs Daniels Pavļuts netika galā ar Covid-19 krizes izaicinājumiem. Pēdīgi daudzas polītisko novērotāju uzacis pacēlās tad, kad partija paziņoja, ka tās kandidātu starpā būs Vjačeslavs Dombrovskis, kuŗš iepriekšējos gadus bija pavadījis kā skarbs varas kritiķis Saskaņas deputātu aprindās. Jaunās Konservātīvās partijas gadījumā iespējams, ka cilvēkus pievīla partijas skaļi bazūnētais apgalvojums, ka tā nodrošinās bezkompromisa tiesiskumu. Tāpat liktenis nodrošināja, ka konkrēti JKP vadītajai Tieslietu ministrijai nācās izstrādāt Satversmes tiesas paģērēto likumu par civilām savienībām, tajā skaitā viendzimuma pāriem. Tas, iespējams, pietiekami daudziem vēlētājiem bija solis par tālu.
Kopumā 5% barjēru šogad pārvarēja septiņas partijas. Vislabākos rezultātus uzrādīja premjerministra Krišjāņa Kariņa vadītā Jaunā Vienotība. Sekoja Zaļo un zemnieku savienība, kuŗas nosaukums ir maldinošs, jo Zaļā partija šogad atšķēlās no zemniekiem un pievienojās jaunai partijai ar nosaukumu Apvienotais saraksts. Tā 1. oktobrī bija trešajā vietā. Ceturtajā - Nacionālā apvienība, piektajā jau minētā partija Stabilitātei!, sestajā - Latvija Pirmajā vietā (LPV), bet septītajā partija Progresīvie, kuŗa 2018. gadā tika pāri diviem procentiem balsu un līdz ar to pie valsts finansējuma nākamo četru gadu gaŗumā. Tas pats, starp citu, izdevās Latvijas Krievu savienībai, bet tai finansējums nav izmaksāts vienkārši tāpēc, ka partijai nav Latvijā reģistrēta bankas konta.
3. oktobrī Valsts prezidents Egils Levits atsevišķi tikās ar visu septiņu Saeimā ievēlēto partiju un apvienību pārstāvjiem. Pēcāk viņš paziņoja, ka ir aicinājis Kariņa kungu sākt sarunas par nākamās koalīcijas veidošanu, lai gan prezidents arī teica, ka oficiāli kandidātu premjērministra amatam viņš nosauks ne ātrāk kā 1. novembrī, kad būs 14. Saeimas pirmā darba diena. Kariņa kungs, savukārt, paziņoja, ka vispirms sarunas būs ar Nacionālo apvienību, Apvienoto sarakstu un Progresīvajiem. Grūti spriest, kā konkrēti Nacionālā Apvienība sadarbotos ar šo partiju, bet tas būs sarunu jautājums. JV, AS un NA kopumā Saeimā būtu 54 deputātu pārstāvniecība, kopā ar Progresīvajiem 64 deputātu balsis.
Zaļos zemniekus Krišjānis Kariņš neuzrunās, jo vēlēšanu naktī partijas mēbele Augusts Brigmanis atklātā tekstā Latvijas televīzijā paziņoja, ka patīk tas kādam, vai nepatīk, bet partija neatteiksies no attiecībām ar kādreizējo Ventspils mēru Aivaru Lembergu. Šis ir cilvēks, kuŗš savulaik ir teicis, ka NATO spēkus Latvijā nodēvējis par okupantiem. Pret viņu turklāt vērstas ļoti smagas sankcijas no ASV puses. Par visu vairāk, šogad februārī Lembergs notiesāts par ļoti smagiem noziegumiem. Par to taujāts, Brigmanis spēja vien skandināt - bet viņš ir ļoti populārs. Kamēr pastāvēs šīs Stokholmas sindromam līdzīgās attiecības starp partiju un notiesāto noziedznieku, vieta koalīcijā tai nebūs.
Stabilitātei! acīmredzot jaunajā Saeimā spēlēs Saskaņas prokrievisko lomu, tāpēc arī tai būs jāpaliek opozīcijā. LPV ir kārtējais kādreizējā satiksmes ministra un Rīgas domes priekšsēdētāja Ainara Šlesera polītiskā biznesa projekts. Partiju var uzskatīt par dinozauru partiju tādā nozīmē, ka Šlesers polītikā ir darbojies jau ļoti, ļoti sen. 14. Saeimā ievēlēts arī kādreizējais, īslaicīgais un ne īpaši veiksmīgais premjerministrs Vilis Krištopans. Abos gadījumos arī ievēlēti dinozauru dēli. Arī LPV būs jādirn opozīcijā.
Zaudētāju starpā bija milzīgais demagogs un populists Aldis Gobzems, kuŗa partija Katram un katrai nepārliecināja pietiekamu skaitu vēlētāju. Tas pats noticis demagoģei Jūlijai Stepaņenko, kuŗa 2018. gadā ievēlēta no Saskaņas, pirmajā 13. Saeimas darba dienā paziņoja, ka viņa būs frakcijām nepiederoša deputāte, un tādā statusā ir bijusi visu laiku. Stepaņenko kādu laiku pavadīja Gobzema partijā un tad Šlesera partijā, bet galu galā nonāca partijā Suverēnā vara, kas saņēma tikai trīsarpus procentus balsu. No otras puses, no LPV saraksta ievēlēta Linda Liepiņa, kuŗa 13. Saeimā bija ļoti skaļa, bet sasaukuma laikā par kaut ko apvainojās un nolika mandātu.
Būtisks elements šajās vēlēšanās bija fakts, ka vēlētāju līdzdalība bija krietni lielāka nekā pirms četriem un astoņiem gadiem. Gandrīz 60% balsstiesīgo Latvijā vai nu balsoja iepriekš, vai arī devās uz iecirkni 1. oktobrī balsot klātienē. Tas liek skumji raudzīties uz faktu, ka ārzemēs vēlētāju līdzdalība salīdzinājumā ar 13. vēlēšanām pamatīgi sarukusi - pirms četriem gadiem nobalsoja 23,69% balsstiesīgo, šogad - tikai 16,13 procenti. Iespējams tāpēc, ka šogad bija stingrāki noteikumi par iecirkņu veidošanu, jo arī iecirkņu skaits ārpus mūsu valsts robežām ievērojami samazinājās. Ārzemēs tāpat kā Latvijā labākais rezultāts bija Jaunajai Vienotībai, kam sarakstā sekoja Progresīvie, Nacionālā apvienība, Stabilitātei!, Apvienotais saraksts, Katram un Katrai, ZZS un Attīstībai/Par. Visas minētās partijas ārzemēs saņēma vairāk nekā 5% balsu un līdz ar to būtu tikušas pie mandātiem. Atšķirībā no Latvijas, Šlesera biznesa projektu ārzemēs balsojošie atstāja zem pieciem procentiem.
Laiks rādīs, kas notiks ar 14. Saeimu un tās veidoto valdošo koalīciju. Jācer, ka izveidosies stabila un darbspējīga grupa ministru, kuŗi ar visu nopietnību pieies tādiem būtiskiem jautājumiem, kā energoresursu cenu krize, Kremļa fašista genocīds Ukrainā u.tml. Attiecībās Ministru kabinetā reizēm būs saspīlētas, bet gribas cerēt, ka galu galā viss būs labi.
Atpakaļ
.jpg)
