Mūsu redzamība sabiedrībā ir uzlabojusies
   06.09.2013

Uz  jautājumiem atbild ALJA valdes priekšsēdis Kārlis Lenšs

Cik gadus tu esi ALJA valdes priekšsēdis?
Otrais gads kā valdes priekšsēdis, bet piektais gads valdē.

Kad kļuvi par ALJA priekšsēdi, kādus mērķus tu uzstādīji?
Galvenais mērķis bija komunikācija starp mūsu  nozarēm. Nevaru teikt, ka te bija haoss, pirms es iesaistījos ALJA valdē, bet tad bija daudz jaunāki valdes locekļi, ne tik pieredzējuši sadarbībā ar citām latviešu organizācijām Amerikā. ALJAi nebija kontakts ar vietējo pilsētu latviešu organizācijām, kā tas ir šodien. Mūsu redzamība sabiedrībā ir uzlabojusies un šodien mēs  paveicam vairāk nekā pirms desmit gadiem. Mūsu stipendiju programma ir papildināta, mūsu ziedojumi latviskām nometnēm – Garezeram, Kursas vasaras skolai, Katskiļu bērnu nometnei – katrai no tām dodam vairāk par tūkstoš dolāriem katru gadu. Piešķiram arī stipendijas jauniešiem, lai piedalītos šajās nometnēs un skolās.

Pazīstama arī ALJA  stipendija darbam Okupācijas muzejā.
Sadarbība ar Amerikas Latviešu apvienību ir interesanta pēdējos gados. Bija doma atmest šo stipendiju. Tehniski nauda no ALAs tiek piešķirta ALJAi, lai piešķiram to ALJAs biedram, kas strādās Okupācijas muzejā. Vairākus gadus stipendijas saņēmēji nebija tie uzticīgākie cilvēki, varbūt laikus neieradās darbā utt. Komunikācija nebija laba. Šogad stipendiāts ir Kalvis Miķelšteins.

Ir kāda oriģināla lieta, ko esi ieviesis ALJA, kas nebija pirms tam?
Mēs piešķiram līdz 500 dolāru katram strādniekam, lai strādātu Garezera vasaras vidusskolā vai nometnē, jo viņi nevarēja atrast Amerikas latviešus, kas strādātu šajā laikā. Pirms diviem trim gadiem bija audzinātāji tikai no Latvijas. Vairs nebija Amerikas trimdas latviešu sajūtas – bija audzēkņi un Latvijas  audzinātāji. Bērni iepriekš nepazina šos audzinātājus. Es nekad nebiju Garezera vasaras vidusskolā, bet visi mani draugi absolvēja, un kad viņi bija vidusskolā, viņu 5 – 10 gadus vecākie paziņas bija audzinātāji. Mēs gribējām atjaunot šo stipendiju, lai Amerikas latvieši ir audzinātāji, vai strādnieki Garezerā.

ALJA vienmēr bijusi organizācija, kas ir vairāk sabiedriska,  rīko daudzus izklaides pasākumus, salīdzinot, piemēram, ar ELJA, kas bija vairāk politiski-sabiedriska organizācija. Vai jums ir idejas arī sabiedriski politiskajā laukā, ko jūs gribētu realizēt?
Pēdējos gados neesam bijuši īpaši politiska organizācija, bet esam par to runājuši. Mēs negribam būt politiska organizācija, mēs tur iesaistāmies tikai tad, ja tas saistās ar Latvijas latvisku uzturēšanu, piemēram, latviešu valoda kā vienīgā valsts valoda Latvijā – mēs to ļoti atbalstījām. Mēs gribam izplatīt informāciju par Latviju, taču negribam saistīties ar vienu vai otru politisko virzienu. Mūsu valdes locekle Inta Plostiņa, kas studē Sanktpēterburgā, uzņēmās izplatīt politisko informāciju mūsu ALJA biedriem.

Vēl viena problēma, kas, manuprāt, ir ALJAi, bet nebija Eiropas Latviešu jaunatnes apvienībai, ir tas, ka ALJA biedri ir gados ļoti jauni, bet tie, kas pabeidz universitāti, sāk strādāt vai uzsāk ģimenes dzīvi – viņi neturpina darbu organizācijā.

 Mēs esam par to domājuši. Mūsu mērķauditorija tomēr ir jaunieši augstskolas vecumā, bet Amerikā kultūra ir vienkārši savādāka. Mūsu organizācija ir domāta cilvēkiem līdz 35 gadiem, bet lielākoties tur darbojas jaunieši līdz 28 gadiem. Man pašam šogad būs 30 gadi un es jau jūtos pārāk vecs, lai vadītu šo organizāciju, bet ALJA valde ir pieaugusi vecumā, mūsu vidējais vecums ir 25-26 gadi. Mūsu vecākajam valdes loceklim, mārketinga direktoram, ir 32 gadi, bet jaunākajai valdes loceklei ir 21 gads. Ja valde ir gados jaunāka, tad nav īsti atbildības par to, kas tiek vadīts. 17 – 18 gadus veciem biedriem nav intereses, piemēram, par to, vai tiek ziedots Garezeram vai nē.

Sanāk, ka jūs nenodarbojaties ar jauniešu audzināšanu.
Eiropā varbūt bērni pieaug ātrāk nekā Amerikā, te ir tā kultūras atšķirība.

Interesanta sadarbība Amerikā ir starp LNJAK un ALJA, šad tad organizācijas sadarbojas, šad tad nē. Vai jums ir kādi kopīgi projekti?
Pēdējā laikā nav. Es jūtu, ka LNJAK darbojas tikai Kanādā un arvien mazāk kanādas latviešus var satikt Amerikā. Ir nepieciešama pase, lai ceļotu starp Ameriku un Kanādu, un es domāju, ka tas varētu būt viens no gadījumiem, ar ko organizācijas arī saskaras. Šis likums darbojas jau četrus gadus un būtībā apgrūtina ceļošanu. Es pats Kanādā neesmu bijis piecus gadus.

Bet jūs varētu rīkot pasākumus kopā.
Es piekrītu, ka mūsu darbu tam nevajadzētu traucēt, un ir svarīgi uzturēt saites ar LNJAK. Mēs visi esam draugi, bet kā organizācijas mēs varam daudz labāk sadarboties un rīkot dažādus pasākumus Amerikā, Kanādā, Latvijā.

Te Dziesmu svētku laikā runājoties ar Amerikas latviešu jauniešiem un vecāka gada gājuma cilvēkiem, radās doma, ka 2x2 nometni varētu izveidot Latvijā.Vasarā šeit uzturas daudzi  latviešu jauniešu no Zviedrijas, Vācijas, Anglijas,  piesaistīt arī cilvēkus no Ziemeļamerikasamerikas. Vai tavuprāt varētu 2x2 nometni organizēt Latvijā?
Es domāju, ka tas varētu izdoties. 2x2 nometnes bija ļoti labi apmeklētas Amerikā.   Pēdējā nometne iespējams nenotika, jo tika organizēta tajā pašā vietā, tajā pašā gadalaikā un cilvēki, iespējams, nevēlējās vēlreiz uz tādu pašu pasākumu braukt. Man pašam nekad nav sanācis apmeklēt 2x2 nometni, kopš to atjaunoja. Es domāju, ka tā ir ļoti laba doma un ALJA atbalstīs to. Grūtākais ir tikt uz Latviju. Kad Amerikas latvieši atbrauc uz Latviju, daudzi satiekas ar draugiem, radiem un paziņām arī ārpus Rīgas. Ja 2x2 tiktu rīkots uz nedēļu, tas būtu ļoti grūti palikt vienā vietā tik ilgi.

Kāds ir Tavs skats uz ASV latviešu sabiedrisko dzīvi nākotnē?

Daudzu ASV latviešu organizāciju vadītāji, kas ir gados vecāki turas pie pagātnes, bet mēs cenšamies virzīties uz priekšu. Tagad Amerikā ir liela „zudusī” paaudze, cilvēki manu vecāku vecumā. Šie cilvēki jutās kā izstumti no sabiedrības, jo viņiem nav savu organizāciju. Lēnām lietas mainās.
Es pašlaik esmu Garezera padomē, un tur ir daudz darba, lai turpinātu to virzīt pozitīvā virzienā. Es domāju, ka Garezers ir tāda gaiša vieta Amerikā, izglītība nekad nav bijusi labāka, skolotāji ir augsti vērtēti ne tikai Amerikā, bet arī Latvijā. Liela daļa mūsu skolotāju ir izskoloti Latvijā. Izglītības līmenis ir ļoti augsts. Garezers arī uzlabojas infrastruktūra. Arī Katskiļos uzbūvēta jauna ēdamzāle, ko var izīrēt arī kāzām un pasākumiem. Kursai ir problēma attāluma ziņā, jo attālums starp pilsētām Rietumkrastā ir liela un cilvēkiem ir grūtāk satikties. Pašlaik koncentrēšu savu darbību Garezera uzlabošanai.