16.08.2011
Jānis Alfrēds Bērziņš aizgāja mūžībā 2011. gada 3. augustā Kurzemē. Ilgus gadus dzīvojis Minsterē, Vācijā, viņš pārcēlās uz dzīvi Tēvzemē pirms gada 90 gadu vecumā.
Jānis Alfrēds Bērziņš piedzima 1920. gadā Popes pagastā. Viņš studēja Jelgavas Lauksaimniecības akadēmijā. Vēlāk, trimdas gados, Jānis Alfrēds Bērziņš studēja arī Minsteres universitātē.
1942. gadā, būdams brīvprātīgais, Jānis Alfrēds Bērziņš virsleitnanta pakāpē piedalījās kaujās pie Ļeņingradas, Volchovā, Vidzemē un Kurzemē, kur sešas reizes tika ievainots. Cīnījies Latviešu leģiona 19. divīzijā, 42. pulkā, apbalvots ar pirmās un otrās šķiras Dzelzs krustu.
Kaŗam beidzoties, viņš iesaistījās jaundibinātās Daugavas Vanagu organizācijas darbā, bija DV Vācijas valdes loceklis un vicepriekšsēdis starp 1950. un 1973. gadu, arī DV Centrālās valdes loceklis un DV ģenerālsekretārs no 1966. gada līdz pat 1993. gada decembrim. 1955. gadā apbalvots ar DV Zelta nozīmi.
Jānis Alfrēds Bērziņš ne tikai piedalījās DV un latviešu trimdas sabiedriskos darbos, bet arī nodarbojās ar vēstures pētniecību. Viņš bija līdzautors (kopā ar Vili Hāzneru) grāmatai Laiks. Telpa. Ļaudis: Daugavas Vanagu organizācijas pirmie 25 gadi. Vēstures apcere. Jānis Alfrēds Bērziņš bija arī redaktors izdevumam Latviešu kaŗavīrs Otrā pasaules kaŗa laikā (IV-VII).
Būdams kaŗavīrs, virsnieks un priekšzīmīgs latvietis, Jānis Alfrēds Bērziņš īstenoja savu sapni atgriezties dzimtenē pēc kaŗā un trimdā pavadītiem gadiem.
Esam pateicīgi par viņa mūža darbu latviešu tautas labā.
Daugavas Vanagu Centrālās valdes vārdā
Aivars Sinka
Atpakaļ
Apskatīt komentārus (0)
.jpg)
