EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
ZIEMCIEŠU CILTS. Latviešu skautisma 100 gadi
65865

Vad. Jānis Šķinķis    26.04.2016

 

Ar šādu virsrakstu tiek sagatavota grāmata par latviešu skautisma darbību trīs pasaules kontinentos - Eiropā, Ziemeļamerikā un Austrālijā laikā no 1917. līdz 2017. gadam.

 

2012. gada 24. un 25. martā Bostonā Latviešu skautu kustības vadītāju konferencē vadītāji savās parrunās par priekšā stāvošo latviešu skautisma simtgadi nolēma, ka nākamajām paaudzēm ir jāatstāj kaut kas paliekošs - proti grāmata. kuŗā ir atspoguļota 100 gadu vēsture latviešu jaunatnes audzināšanas darbā latviskā skautisma garā. Šo darbu uzņēmās veikt skautu vadītāji Jānis Šķinķis, Ints Rupners, Alvis Eikstrēms un gaidu vadītāja Maija Šķinķe. Grāmata ir bazēta galvenokārt uz fotografijām, kuŗas tika savāktas no skautu/gaidu mūzeja Gaŗezerā, skautu /gaidu mūzeja Ogrē un bijušajiem un esošajiem skautiem, gaidām un vadītājiem. Pavisam tika savākts aptuveni 6000 fotografiju, no kuŗām pāri par 2000 tiks ievietotas grāmatā.

 

Grāmatas saturs ir iedalīts četrās nodaļās: 1. Nodaļā -  Savā zemē laiks brīvā Latvijā no 1917. līdz 1940. gadam, 2. Nodaļā -  Bēģļu gaitās pēc kaŗa Rietumeiropā, 3. nodaļā - Pasaules tālēs izceļošana no Rietumeiropas uz Angliju, ASV, Kanadu, Austrāliju, 4. Nodaļa - Atkal savā zemē skautu darbība no 1988. gada līdz šai dienai. Katra nodaļa tiks atdalīta ar vad. Aivara Zandberga zīmējumiem.

 

Grāmatu izdos Latvijā SIA VESTA-LK Rīgā un drukās SIA Jelgavas tipografijā. Grāmatas atklāšana būs 2017.g. 7. aprīlī Rīgā un 23. aprīlī Ņujorkā, tieši pēc simt gadiem, kad 1917. gada aprīlī gandrīz vienlaikusi tika nodibināti pirmie skautu pulciņi Rīgā, Cēsīs un Alūksnē.

 

Bez fotografijām grāmatā būs arī skautu un vadītāju īsi apraksti un atmiņas no viņu skautu gaitām.


Par skautu pulciņa dibināšanu Cēsīs vēlākais Latvijas skautu priekšnieks Jāzeps Dombrovskis savās atmiņās raksta: 

1917. gada pavasarī kā Tērbatas 3. skautu pulciņa apakškopnieks un II šķiras skauts ierados Cēsīs apciemot savus vecākus. Man nebija cita apģērba kā vienīgi skautu forma, kuŗā arī apmeklēju skolu. Šādā tērpā parādījos Cēsu ielās, un ar savu īpatnējo izskatu vērsu uz sevi Cēsu iedzīvotāju, sevišķi zēnu, uzmanību. Jo dzīvi par skautismu toreiz interesējās vēlākais virsskautmāsters Kārlis Dzirkalis, kuŗš ar mani tūlīt stājās tuvākos sakaros. Dzirkalim skautu lieta vairs nebija sveša, jo 1916. gada Ziemsvētkos Cēsīs bija ieradušies Tērbatas 5. skautu pulciņa kopnieks Tālivaldis Teikmanis un viņa brālis Viesturs, arī skauts. Jau tad Dzirkalis sācis interesēties par skautismu un arī kopā ar Teikmani domājis par to, ka Cēsīs vajadzētu nodibināt pulciņu.

 

Tādā kārtā tad mēs ar Dzirkali un vēl dažiem Cēsu skolēniem sasaucām 1917. gada 19. aprīlī interesentu sapulci, kuŗā piedalījās 16 zēnu. Šo sapulci atklāja Teikmanis, paskaidrojot skautisma mērķus un uzdevumus, bet pēc tam nolasīja referātu par skautisma kustību un organizāciju Krievijā. Nākamo sapulci sasauca 20. aprīlī plkst. 10 no rīta L. Ausēja reālskolas telpās, kad arī nodibināja skautu pulciņu. Pierakstījās 20 zēnu, un kā pirmais skauts ieskaitīts Jānis Ābols. Pulciņa virsvadību uzņēmās jaunievēlētais Tālivaldis Teikmanis, bet, tā kā pēdējais nevarēja pastāvīgi Cēsīs uzturēties un aizbrauca uz savām tēva mājām Dzērbenē, par pulciņa priekšnieku ievēlēja Ansi Ozoliņu un par sekretāru Kārli Dzirkali. Ievēlēja arī pulciņa goda tiesu.

 

1917. gada augusta mēnesī sakarā ar intensīvo kaŗa darbību Rīgas frontē Cēsu viesīgās biedrības telpās ierīkoja slimnīcu ievainoto kaŗavīru uzņemšanai. Pie ievainoto nešanas no pienākošiem sanitārvilcieniem līdz slimnīcai un citiem darbiem arī Cēsu skauti piedāvāja savus pakalpojumus, un jāteic, ka šī palīdzības sniegšana, negulētas naktis, daudzās dežūras stacijā un slimnīcā un lielā darba rosība ir viens no spilgtākajiem momentiem Cēsu skautu dzīvē, kas paliks neizdzēšamā atmiņā uz visu mūžu.

 

Pienāca liktenīgā oktobra revolūcija, un arī mūsu darbība zināmā mērā sašaurinājās. Tomēr mēs turpinājām strādāt, kamēr 1918. gada 20. janvārī saņēmām no Cēsu lielinieku „iskosol’a” rīkojumu nekavējoši likvidēt skautisma darbību un nodot visus dokumentus, materiālus, zīmogus un pulciņa naudu, piedraudot, ka pretēju rīcību uzskatīs par kontrrevolūcionāru un sodīs saskaņā ar revolūcijas likumiem un stingrību. 26. janvārī „iskosol’a” rīcībā nodeva gan tikai pulciņa zīmogu un 50 rubļu „kerenkās”, bet pārējos materiālus un karogu rūpīgi noslēpa. Varbūt lielinieki mūsu vajāšanā būtu gājuši vēl tālāk, bet 1918. gada 20. februārī Cēsīs ienāca vācu okupācijas kaŗaspēks


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA