EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
Vistumšākā nakts pirms rītausmas
131298
Foto: AFP, HANDOUT

Sallija Benfelde    22.02.2024

 

 

 

Mēdz sacīt, ka stundas pirms saullēkta ir vistumšākās. Krievijā un arī Baltkrievijā ir tumša nakts, bet saullēkts vēl tālu, ļoti tālu.

 

Nodzēstā lāpa

16. februārī izskanēja ziņa, ka Krievijas kolonijā miris nu jau uz 28 gadiem notiesātais Putina pretinieks Aleksejs Navaļnijs. Pēc Kremļa opozicionāra Borisa Ņemcova nošaušanas uz tilta netālu no Kremļa 2015. gada februārī Navaļnijs bija kā pēdējā lāpa, kas rāda ceļu tumšā naktī. 

 

2011. gadā Navaļnijs nodibināja “Korupcijas apkarošanas fondu”. Viņa komanda gadu gaitā vērsusies kā pret oligarhiem, tā pret Maskavas augstākajos posteņos ieceltām amatpersonām. Togad Navaļnijs arī pirmoreiz tika arestēts par dalību protestā pie Krievijas Valsts domes ēkas Maskavā, kad galvaspilsētas ielās izgāja desmitiem tūkstoši cilvēku, lai protestētu pret Krievijas parlamenta vēlēšanu rezultātu viltošanu.  Tie bija lielākie protesti Krievijā kopš 90. gadiem. Maskavas kārtībsargi apgalvoja, ka mītiņā piedalījās aptuveni 29 tūkstoši cilvēku, kamēr akcijas organizatori vēstīja, ka dalībnieku skaits sasniedza 120 tūkstošus. Viņa vadītais fonds gadu gaitā ir publicējis neskaitāmus pierādījumus nelikumībām Krievijas varas gaiteņos, tostarp gan atrādījis to, cik ekstravaganti patiesībā dzīvo Krievijas prezidents Vladimirs Putins, gan vēstījis par Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka Dmitrija Medvedeva lepnajiem īpašumiem. Savulaik bumbas sprādziena efektu ne tikai Krievijas, bet arī daudzu pasaules valstu sabiedrībās izraisīja filma par Putina pili 2021. gadā. Filmas ievadā Navaļnijs stāsta, ka izmeklēšanu par “Putina pili” sāka plānot laikā, kad viņš vēl atradās reanimācijā Berlīnē pēc saindēšanas ar nervus paralizējošo vielu “Novičok”. Toreiz Kremļa opozicionārs ar savu komandu esot vienojies, ka izmeklēšanas gaitu publiskos tikai pēc tam, kad viņš atgriezīsies Krievijā. Navaļnijs neesot gribējis, lai Putins domā, ka opozicionārs no viņa baidās. “Šī nav tikai izmeklēšana, bet kaut kādā ziņā psicholoģiskais portrets. Ļoti gribas saprast, kā parasts padomju virsnieks pārvērtās par ārprātīgo, kuŗš ir apsēsts ar naudu un greznību, un ir gatavs sagraut valsti un nogalināt savu zelta lāžu dēļ,” sacīja Navaļnijs. Filma stāsta par pili, kas atrodas 7000 hektaru lielā un stingri apsargātā territorijā netālu no Melnās jūras kūrorta Gelendžikas Krasnodaras novadā. Navaļnijs to dēvē par “vislielāko privātmāju Krievijā”. “Bez pārspīlējuma – šis ir pats slepenākais un visapsargātākais objekts Krievijā. Tā nav ārpilsētas māja, vasarnīca vai rezidence – tā ir vesela pilsēta vai drīzāk karaļvalsts. Tai apkārt ir nepārvarami žogi, tur ir sava osta, apsardze, baznīca un pat sava robežkontrole. Tā faktiski ir atsevišķa valsts Krievijā. Šajā valstī ir viens vienīgs un neaizstājams valdnieks – Putins,” filmā stāsta Navaļnijs. Jāpiebilst, ka nekustamā īpašuma kompleksa vērtība ir vairāk nekā 1,3 miljardi dolaru, kas nākuši no Putinam pietuvinātu uzņēmēju un valstij piederošo uzņēmumu vadītāju kabatām. 

 

2016. gadā Navaļnijs pavēstīja, ka izvirza savu kandidatūru 2018. gadā paredzētajām prezidenta vēlēšanām, taču pret viņu ierosināto un polītiski motivēto lietu dēļ dalība šajā "sacensībā" pret Putinu viņam tika liegta. 2017. gadā tieši viņš un viņa komanda piedalījās, iespējams, plašāko pret korupciju vērsto protesta akciju rīkošanā Krievijā, tostarp arī galvaspilsētā Maskavā. Tiem sekoja plaši aresti – apcietināti tika ap 1000 cilvēku visā valstī, arī pats Navaļnijs. 2020. gadā  “Korupcijas apkarošanas fonds” tika likvidēts pēc tam, kad kāds Kremļa darbinieks uzvarēja lietā par neslavas celšanu. Taču arī pēc Navaļnija aresta un fonda slēgšanas, kā arī neskaitāmām kratīšanām viņa sabiedroto birojos un arī dzīvesvietās opozicionāra video straumēšanas vietnes YouTube kontā aizvien tiek publicēts jauns saturs, vēstot par koruptīvām un nelikumīgām amatpersonu darbībām Krievijā.

 

Pēc noindēšanas mēģinājuma 2020. gada vasarā un atgriešanās Krievijā no ārstēšanās Vācijā viņam piesprieda deviņus, bet pēc tam –  vēl 19 gadus ieslodzījumā. Pārvietoja uz nometni aiz Polārā loka, ik pēc laiciņa sodīja ar karceri, pavisam 27 reizes. Baisi tā teikt, bet ziņa par viņa nāvi nepārsteidza, jo Krievijā polītieslodzītajiem apcietinājums ir kā lēns, mokošs nāvessods, jo apstākļi tiek sagādāti visnecilvēcīgākie. 

 

Daudzviet pasaulē, arī Latvijā, notika piemiņas pasākumi, veltīti Kremļa pretiniekam Aleksejam Navaļnijam, tās notika arī Tallinā, Amsterdamā, Cīrihē, Berlīnē, Tbilisi, Prāgā, Parīzē, Romā un citviet. Par šo piemiņas pasākumu Latvijā ziņoja sabiedriskajā televīzijā: „Ar ziediem, svecēm un arī asinssarkanu uzrakstu “Slepkavas” – tā šovakar Alekseju Navaļniju pieminēja Rīgā, pretī Krievijas vēstniecībai. Savstarpēji sveši cilvēki apskāva viens otru un klusi čukstēja, ka tā nevar turpināties mūžīgi.” Starp atnākušajiem arī bijušais Latvijas nacionālās pretošanās kustības dalībnieks un disidents Jānis Rožkalns, kuŗš savulaik par cīņu pret padomju režīmu notiesāts un izsūtīts uz Permas apgabalu. „Es biju septiņas reizes karceros, Navaļnijs bija 27 reizes. Kad es klausījos viņa intervijas, viņš nekad nežēlojās, ka ir smagi. Tā bija pārdrošība atgriezties Krievijā bez skaidrām garantijām. Tā bija pārdrošība lēkt ugunī. Ja Vācijā būtu palicis, Navaļnijs varētu cīnīties pret Putina varu,” pārdomās dalījās Rožkalns. Taču gaisā virmoja sajūta, ka nogalināt var cilvēku, bet ne ideju par demokratiju, ko Navaļnijs aizstāvēja līdz pēdējam elpas vilcienam. Uz plakātiem rakstīts – “Nepadodieties!””. 

 

Arī ASV prezidents Džo Baidens žurnālistiem norādīja, ka Krievijas opozīcijas līdeŗa Alekseja Navaļnija nāve cietumā ir vēl viens pierādījums Krievijas diktatora Vladimira Putina brutālitātei. “Nevienam par to nevajadzētu tikt apmuļķotam – ne Krievijā, ne citviet pasaulē. Putins ne tikai uzbrūk saviem pilsoņiem citās valstīs, kā redzam, kas notiek Ukrainā. Bet viņš pastrādā drausmīgus noziegumus pret saviem cilvēkiem. Cilvēki Krievijā un pasaulē sēro par Navaļniju, jo viņš bija tas viss, kas Putins nav, – drosmīgs, principiāls un apņēmīgs uzbūvēt Krieviju, kuŗā eksistē likuma vara, kas attiecas uz visiem. Navaļnijs ticēja tādai Krievijai un zināja, ka tas ir mērķis, par ko ir vērsts cīnīties un acīmredzot pat mirt,” sacīja Baidens. Arī Latvijas prezidents un vairāku citu valstu polītiķi norādījuši uz Kremļa atbildību.  Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajā vietnē "X" pauda, ka polītiķi brutāli noslepkavoja Kremlis. Viņš arī izteica līdzjutību Navaļnija ģimenei un draugiem. Arī  Kremļa oponenti, kas pametuši Krieviju, ir tieši – Navaļnija nāvi sauc par slepkavību.

 

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis uzskata, ka acīmredzami Navaļniju nogalinājis Putins, "tāpat kā tūkstošiem citu cilvēku, kas spīdzināti šīs vienas būtnes dēļ. “Putinam ir vienalga, kas mirst, lai tik viņš saglabātu savu amatu. Putinam ir jāzaudē viss un jāatbild par to, ko viņš ir izdarījis,” Zelenski citē raidsabiedrība BBC. Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska, kuŗas vīrs, opozīcijas līderis Sergejs ir ieslodzījumā Baltkrievijā,  šo ziņu komentēja, norādot, ka “šī nāve ir vēl viens pierādījums tam, ka diktatoriem cilvēka dzīvība nav vērtība. Putina režīms, tāpat kā Baltkrievijas vadītāja Aleksandra Lukašenko režīms, cenšas atbrīvoties no oponentiem ar jebkādiem līdzekļiem, lai saglabātu varu”.

 

 

Bez lieliem protestiem

Tikmēr Krievijā jau ir sākušies to cilvēku aresti, kuŗi piedalās Navaļnijam veltītajos piemiņas pasākumos. Tomēr lieli masveida protesti Krievijā nav gaidāmi. Krievu žurnālists Kirils Nabutovs uzskata, ka opozīcijas līdeŗa Alekseja Navaļnija nāve ieslodzījumā, visticamāk, neizraisīs lielus protestus Krievijā, jo opozicionāra nāve varētu būt daudzus iebiedējusi. “Manuprāt, tā bija lēna, lēna slepkavība, kuŗai bija divi dažādi mērķi. No vienas puses, likvidēt bīstamo, traucējošo. To, kas atklāj daudz sliktu lietu par varu, par varas cilvēkiem,” stāsta Nabutovs. “No otras puses, tā, protams, ir cilvēku iebiedēšana,” saka žurnālists. 

 

Februārī publicētā Levadas Centra aptauja , kas veikta janvārī, apliecina, ka cilvēki Krievijā vispār nav gatavi nekādiem protestiem. Krievijas iedzīvotāji ir pārliecināti, ka tuvākajā laikā tas nav iespējams un pat, ja protesti notiktu, viņi tādos nepiedalītos. Tikai 17 procenti aptaujāto uzskata, ka ir iespējami protesti ar ekonomiskām prasībām, bet tikai 11 procenti tādos protestos piedalītos. Savukārt 15 procenti aptaujāto uzskata, ka protesti ar polītiskām prasībām ir iespējami, bet tajos gatavi piedalīties tikai astoņi procenti iedzīvotāju. Vēl pagājušā gada jūnijā tādos bija gatavi piedalīties desmit procenti aptaujāto, un politisko protest iespējamību pieļāva 17 procenti. Acīmredzot aizvien pieaugošās represijas Krievijā cilvēkus biedē aizvien vairāk. Jāpiebilst arī, ka Krievijā notiek nelieli kaŗam mobilizēto vīriešu tuvinieku protesti, kuŗos piedalās mātes, māsas un sievas, bet par tiem dzirdējuši ir tikai 43 procenti aptaujāto, bet pirmo reizi no tiem, kuŗi veic aptaujas, par to uzzina 56 procenti. 

 

Tomēr daudzi Krievijā vaicā sev un citiem: saule ir norietējusi, lāpa nodzēsta – ko tagad darīt, lai Krievija nepārvērstos par mūžīgo, smacējošo tumsas valstību?  Navaļnijs vienā no vēstulēm, kuŗas sūtīja no cietuma, raksta: “Es daudzas reizes esmu dzirdējis frazi, ka brīvību nevar atņemt tam, kuŗš iekšēji jūtas brīvs. Un tagad pats sev godīgi pajautāju: “Nu, kā tas ir , vai tas darbojas?” Ticiet man, darbojas! Dzelzs durvis aiz manis aizveras ar apdullinošu troksni, bet es jūtos brīvs cilvēks. Pateicoties savai pārliecībai. Pateicoties jūsu atbalstam. Pateicoties savas ģimenes atbalstam”.

 

Acīmredzot, brīvībai ir vajadzīga pārliecība un atbalsts, Krievijas cilvēku pārliecība un savstarpējs atbalsts. Un ir vajadzīgs arī mūsu atbalsts Ukrainai, lai tur saule nenorietētu un neiestātos baisa un tumša nakts.

 

 


 

Atpakaļ