Vēlēšanas 21. gadsimta Gulagā
Sallija Benfelde    29.02.2024

 

 

 

Krievija un Baltkrievija ir kļuvušas par policejiskā valstīm, kurās valda Staļina režīms. Tā savas valstis vērtē gan to iedzīvotāji, gan vērotāji no malas. Svētdien, 25. februārī, Baltkrievijā notika parlamenta un pašvaldību vēlēšanas. Pirmās kopš 2020. gada prezidenta vēlēšanām, kad visvairāk balsu ieguva tagadējā opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska, bet Lukašenko paziņoja, ka uzvarējis esot viņš. Notika plašas protesta demonstrācijas, pašieceltais prezidents, diktators Lukašenko pret protestētājiem vērsās ar bruņotiem vīriem, opozīcija bija spiesta emigrēt no Baltkrievijas, tāpat kā daudzi godīgu un demokrātisku vēlēšanu atbalstītāji.

 

17. martā prezidenta vēlēšanas notiks Krievijā.

 

Divas Baltkrievijas

Par Baltkrievijā notiekošo informācijas medijos nav daudz. Daudzi neatkarīgo mediju žurnālisti ir apcietināti, vairāki no viņiem jau notiesāti un atrodas ieslodzījuma vietās, vēl citi aizbraukuši no valsts. Daļēju informāciju par to, kas notiek Baltkrievijā, var uzzināt portālā zerkalo.io, bet arī tajā strādājošie žurnālisti ir spiesti uzmanīties, viņus jebkurā brīdī var apcietināt. Pasaules medijos ir izskanējušas ziņas, ka Krievijas un Baltkrievijas diktatori veido kopīgu savienoto valsti, ka Baltkrievijā ievesti Krievijas kodolieroči un tur atrodoties ļoti daudz Krievijas armijas. Tiesa gan, kodolieroči tiešām Baltkrievijā ir ievesti, bet nav uzticamu ziņu par to, kādi tie ir, vai tie ir kaujas gatavībā. Par Krievijas armiju opozīcija saka, ka Putinam trūkst resursu, tādēļ pašlaik Baltkrievijā ir aptuveni tūkstotis karavīru, ap 200 bijušo „vāgneriešu” un dažādi inspektori, augstāka ranga virsnieki un militārie speciālisti. Kopumā Krievijas militārpersonu valstī esot aptuveni 2 tūkstoši, varbūt mazliet vairāk. Tiesa gan, ir Baltkrievijas armija. Informāciju opozīcija saņem no Baltkrievijas iedzīvotājiem, jo baltkrievu mediji pauž tikai to, kas ir vajadzīgs un izdevīgs diktatoram un viņam pietuvinātajai varas elitei. Viens no nesenajiem diktatora lēmumiem bija grozījumi likumos par ieroču pielietošanu pret civiliedzīvotājiem bez atļaujas vai pavēles, jo esot „jānoķer ekstrēmisti uz ielas”. Tas nozīmē, ka milicija un jebkuras vienības apbruņotie kaujinieki jebkurā laikā un jebkurā vietā var šaut uz jebkuru cilvēku un arī to nogalināt, ja tā izskatā, apģērbā vai uzvedībā kaut kas nepatīk. Paskaidrojumi pēc tam netiek prasīti, nekādas izmeklēšanas nav. Ar vārdu sakot, nogalini, ko gribi.

 

23. februārī Kijivā viesojās opozīcijas līderes Svjatlanas Cihanouskas padomnieks Franaks Vjačorka, kurš intervija ukraiņu TV kanālā „Freedom” pastāstīja par situāciju Baltkrievijā un par kādu valsti četru gadu laikā diktators Lukašenko ir pārvērtis valsti. Arī Pāvels Latuško, bijušais Baltkrievijas kultūras ministrs un diplomāts, kurš tagad jau četrus gadus dzīvo Polijā un ir opozīcijas apvienotā kabineta vadītāja vietnieks un Antikrīzes komitejas vadītājs apstiprina, ka represijas Baltkrievijā ir smagas. Lielākā daļa iedzīvotāju nav diktatora atbalstītāji, aptaujas liecina, ka viņu atbalsta un uzskata par glābēju aptuveni 20 procenti baltkrievu. Vjačorka saka, ka tie ir fanātiķi, kuri sapņo par Padomju Savienību un domā, ka Lukašenko rīkojas pareizi darbojoties kopā ar Krievijas diktatoru Putinu. Baltkrievijā pašlaik ir 1600 politieslodzīto, bet pēc dažādām falsificētām apsūdzībām ir notiesāti daudzi tūkstoši baltkrievu. Par spīti represijām Baltkrievijā tomēr darbojas partizāni, aptuveni 2000 baltkrievu cīnās Ukrainā pret Krieviju. Daudzi baltkrievi ir devušies bēgļu gaitās, arī Latvijā dzīvo baltkrievi ar politisko bēgļu statusu.  2022. gadā aptauja liecināja, ka pat vairāk nekā 40 procentu armijnieku  negribēja iesaistīties karā pret Ukrainu. Pašlaik ir grūti spriest, vai uzskati ir mainījušies, jo abi diktatori rīko lielu informatīvo kampaņu un apgalvo, ka Polija grib iebrukt Baltkrievijā. Ja Ukraina karā uzvarēšot, tad Polija iebrukšot un okupēšot Rietumbaltkrievijas teritoriju. Gan Vjačorka, gan Latuško uzskata, ka Lukašenko baidās no savas armijas, nav drošs, ka tā ieročus nepavērsīs pret viņu, ja tiks dota pavēle iebrukt Ukrainā. Drošības sajūtu Lukašenko rada Putins, abi diktatori ir kā Siāmas dvīņi, kuri nevar iztikt viens bez otra.  Opozīcijas līderi gan ir pārliecināti, ka Krievijas militāristi var iebrukt Ukrainā no Baltkrievijas teritorijas, ja vien viņiem tam pietiks resursu. „Ir divas Baltkrievijas – cilvēki, kuri vēlas brīvu un demokrātisku valsti un ir pret diktatoru Lukašenko, un ir Baltkrievija, kura domā tāpat kā abi diktatori”, saka Vjačorka un tāpat Baltkriviju vērtē arī Latuško. Vēlešanas  notika tādā sašķeltā un pretrunīgā Baltkrievijā. Protams, nebija ne starptautisko, ne vietējo neatkarīgo vēlēšanu novērotāju. Īsi sakot, priekšvēlēšanu periods Baltkrievijā noritēja politisko vajāšanu gaisotnē, varasiestādēm pratinot neatkarīgo vēlēšanu novērotājus un veicot kratīšanas saistībā ar krimināllietu, ko Baltkrievijas varasiestādes ierosināja pret opozīcijas 2020. gadā nodibināto Koordinācijas padomi. "Visas režīmam nelojālās politiskās partijas un neatkarīgie mediji ir apklusināti. Visiem opozīcijas kandidātiem liegts piedalīties. Daudzi tiek turēti kā politieslodzītie. Pusmiljons vēlētāju bija spiesti doties trimdā, viņiem tika atņemtas tiesības balsot," norādīja Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska.  Vēlēšanu dienā kabīnēm bija noņemti norobežojošie aizkari, iecirkņos dežūrēja karavīri un milicija. Lukašenko gan bija licis izveidot vienu vēlēšanu iecirkni ārzemēs dzīvojošajiem baltkrieviem, lai viņi brauc nobalsot uz Minsku, jo ārvalstīs vēlēšanu iecirkņu nebija. Nav noslēpums, ka tie, kuri aizbraukuši no Baltkrievijas, tiek uzskatīti par nodevējiem un maz ticams, ka varēs atgriezties ārvalstīs un netiks notiesāti, tādēļ līdz šim pieejamā informācija liecina, ka balsotāju šajā iecirknī ir bijuši tikai daži desmiti cilvēku. Pašlaik Baltkrievijas valsts ziņu aģentūra "Belta" atsaucas uz  varas iestādēm un ziņo, ka balsojumā piedalījušies vairāk nekā 73% no 6,9 miljoniem balsstiesīgo iedzīvotāju.

 

Lukašenko jau ir paziņojis, ka piedalīsies 2025. gada prezidenta vēlēšanās. Politikas analītiķi tikmēr norādījuši, ka 69 gadus vecais Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko galvenokārt vēlas izmantot svētdien rīkoto balsojumu, lai parādītu, ka viņš pilnībā kontrolē situāciju pēc 2020. gada protestiem. Savukāŗt Baltkrievijas opozīcijas līdere Svjatlana Cihanouska Lukašenko režīma rīkotās vēlēšanas nodēvēja par militāru operāciju, kas vērsta pret baltkrievu tautu un aicināja starptautisko sabiedrību tās ignorēt. "Režīma mēģinājums izmantot šīs krāpnieciskās vēlēšanas, lai leģitimizētu savu varu, nebūs veiksmīgs. Baltkrievijas iedzīvotāji redz cauri šai maldināšanai – demokrātijas fasādei. Un šobrīd ir ļoti svarīgi, lai starptautiskā sabiedrība darītu to pašu. Mums ir stingri jāturas pie savas pozīcijas un nav jāatzīst vēlēšanu norises leģitimitāte un to rezultāti. Baltkrievijas tauta ir pelnījusi īstas, godīgas un taisnīgas vēlēšanas," sacīja Cihanouska. viņa arī atzīmēja, ka Baltkrievijas demokrātiskajiem spēkiem un tautai ir nepieciešams nelokāms starptautiskās sabiedrības atbalsts, lai panāktu taisnīgumu un demokrātisku valsts pārvaldību Baltkrievijā.

 

 

Ļaunuma impērija

Krievijā tā dēvētās “prezidenta vēlēšanas” notiks 17. martā. Jau tagad ir skaidrs, ka “uzvarēs” Putins, jo pasākums ir ir butaforija, daži it kā Putina konkurenti ir rūpīgi izvēlēti, lai neradītu nepatīkamus pārsteigumus. Par plāniem kandidēt uz prezidenta amatu bija paziņojuši divi cilvēki – bijušais likumdevējs Boriss Nadeždins, kurš ieņem vietu Maskavas apgabala pašvaldības padomē, kā arī žurnāliste un juriste no Tveras apgabala – Jekaterina Duncova. Saskaņā ar Krievijas vēlēšanu likumiem kandidātiem, kurus izvirza partija, kas nav pārstāvēta Valsts domē vai vismaz trešdaļā reģionālo likumdevēju iestāžu, ir jāiesniedz vismaz 100 000 parakstu no 40 vai vairāk reģioniem. Par kandidēšanu prezidenta vēlēšanās paziņojušo politiķu vidū Nadeždins bija vienīgais, kas atklāti iestājies pret Krievijas karu Ukrainā. Parakstīties Nadeždina atbalstam mudināja arī citi Krievijas opozīcijas politiķi. sociālajos tīklos publicētajos video un fotogrāfijās bija redzamas rindas ar cilvēkiem vairākās pilsētās, kur cilvēki devās balsot, atbalstot viņa kandidēšanu. Izskanēja, ka policija vairākās pilsētās īslaicīgi aizturēja Nadeždina kampaņas darbiniekus, kuri vāca parakstus. Nadeždina kandidēšanu ar saviem parakstiem atbalstīja arī daudzi krievi, kas aizbēguši uz ārzemēm. Parakstīties Nadeždina atbalstam mudināja arī citi Krievijas opozīcijas politiķi. Tika savākti 200 tūkstoši parakstu,  no kuriem gandrīz 105 000 tika atlasīti iesniegšanai Centrālajai vēlēšanu komisijai. Nadeždins un viņa komanda šo atlasīto sarakstu iepriekš nodēvēja par "nevainojamu". Krievijas Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) ceturtdien atteicās reģistrēt Putina režīma kritiķi Borisu Nadeždinu cīņai par Krievijas prezidenta krēslu, par nederīgiem atzīstot vairāk nekā 9000 parakstu, kas savākti viņa atbalstam. Tagad ir izdots rīkojums izpētīt visus Nadeždina atbalstītājus, informācija par viņiem ir pieejama atbalsta veidlapās. Ir skaidrs, ka pret daudziem tiks vērstas represijas. Acīmredzot, parakstus tika atļauts vākt ar nodomu atklāt tos, kuri ir noskaņoti pret Putinu.  Arī Jekterīna Duncova vēlēšanās nevarēs kandidēt –  CVK  atteicās pieņemt Duncovas sākotnējo kandidatūru, ko izvirzīja viņas atbalstītāju grupa. Kandidatūra noraidīta, aizbildinoties ar kļūdaini aizpildītiem dokumentiem, tostarp pareizrakstības kļūdām tajos. Krievijas Augstākā tiesa noraidīja Duncovas pārsūdzību pret komisijas lēmumu.

 

CVK informēja, ka Krievijas prezidenta vēlēšanās drīkstēs piedalīties četri kandidāti: tagadējais Kremļa saimnieks Vladimirs Putins, Krievijas komunistu izvirzītais Nikolajs Haritonovs, Liberāldemokrātiskās partijas līderis Leonīds Sluckis un Vladislavs Davankovs no partijas "Jaunie ļaudis". Vēl jāpiebilst, ka okupētajās Ukrainas teritorijās iedzīvotājiem obligāti būs jāpiedalās šajās “vēlēšanās”. Iedzīvotājus cenšas piespiest paņemt Krievijas pases, pretējā gadījumā viņi nedrīkstēs saņemt pat medicīnisko palīdzību.

 

Bet karš Ukrainā turpinās, tajā gājušas bojā jau 410 700 Krievijas miltārpersonas, bet “melnais cars” Putins vēlas to turpināt līdz ukraiņi un demokrātiskā pasaule pagurs un piekāpsies.