Vēl par Eiropas Latviešu kultūras svētkiem
Harijs Valdmanis    28.07.2015

 

2010. gada decembrī abi ar savu, diemžēl, aizmūžā aizgājušo sievu bijām Austrālijā. Apciemojām radus, draugus un izmantojām iespēju apmeklēt  Austrālijas Latviešu kultūras dienu sarīkojumus Melburnā. Mājās atgriezies, rakstīju trimdas laikrakstos,  kāpēc Eiropā ārpus Latvijas  jau gadu desmitiem nenotiek ne Dziesmu svētki, ne citi lielāki sarīkojumi?  Austrālijā Kultūras dienas agrāk notika katru gadu, pēdējā laikā katru otro gadu, Kanadā un ASV arī ar nedaudz gadu atstarpi, bet Eiropā nekā.

 

Kad pirms pāris gadiem izlasīju, ka 2015. gada jūnijā Briselē notiks Eiropas Latviešu kultūras sarīkojums, sapratu, ka man tas noteikti jāapmeklē. Nebija gan tik vienkārši. Parasti jau šādi sarīkojumi laikus tiek izziņoti trimdas laikrakstos - kur kas notiks, kā var pasūtināt biļetes un cik tās maksā utt. Beidzot laikraksta Brīvā Latvija 23. maija numurā bija publicēts raksts un sarīkojumu programma, bet joprojām nebija sīkākas informācijas ne par vietām, ne cenām. 26. maijā nosūtīju e-pastu ar šiem jautājumiem rīkotājiem un  saņēmu atbildi, ka tas “noskaidrosies līdz nedēļas beigām”. Nedēļa pagāja bez ziņām. Biju jau laikus rezervējis viesnīcu Briselē un arī samaksājis par sēdvietu  Lielkoncertā. 6. jūnijā saņēmu atbildi -  nu varēju doties ceļā.

 

Jau vairākus gadus biju vēlējies būt klāt svētbrīdī Lommeles Brāļu kapos, un nu bija iespēja. Pats gan savulaik līdz Cēdelgemai nenonācu, jo no Putlosas aizgāju “brīvsolī” un nokļuvu DP.  Svētbrīdi 14. jūnija priekšpusdienā vadīja  monsinjors Pēteris Dupats un prāvests Klāvs Bērziņš, to kuplināja Briseles latviešu vokālā grupa Ugunis. Bijām vairāk nekā  30 dalībnieki. Briselieši bija parūpējušies par ziediem, ko nolikām pie kapakmeņiem ar latviskiem vārdiem un uzvārdiem. Lommeles Brāļu kapos ir apglabāti vairāk nekā  80  Cēdelgemā mirušie latviešu leģionāri. Daugavas Vanagu vainagu pēc svētbrīža nolika kriptā.

 

Briselē ierados 17. jūnija pēcpusdienā un devos uz Muntpunt bibliotēku, te uzzināju, kur ir informācijas centrs  un kad tas darbojas. Informācijas centrā savukārt  dabūju Briseles plānu, kuŗā bija iezīmētas visu sarīkojumu vietas. Nu viss gāja kā pa diedziņu.

 

Ceturtdien Oikumēniskais atklāšanas dievkalpojums Svētās Trīsvienības katedrālē. Piedalījās Revd Canon John Wilkinson, bīskape emeritus Jāna Jēruma-Grīnberga, mācītājs Rinalds Gulbis un archibīskaps emeritus Elmārs Ernsts Rozītis. Dievkalpojums bija ļoti sirsnīgs un svinīgs ar skaistām, skanīgām, pazīstamām dziesmām. Beigu svētīšanā piedalījās visi garīdznieki.

 

Tās pašas dienas vakarā notika  atklāšana klubā La Tentation. Pamazām saradās publika, un plkst. 20.30  Aldis Austers, ELKS direktors,  Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdis atklāja svētkus, nu tie varēja ritēt. Pēc atklāšanas runām sekoja Londonas koklētāju ansambļa  “Kokļu zapte” koncerts. Jaunākā paaudze, kājās stāvot, šūpojās līdzi mūzikai un vadīja laiku sarunās.

 

Mani  pārsteidza Alda Austera vārdi  dalībnieku ceļvedī: “Esat laipni lūgti pirmajos Eiropas Latviešu kultūras svētkos“, jo... man šie svētki nebija pirmie. Pašos pirmajos Eiropas latviešu Dziesmu svētkos 1964. gadā Hamburgā gan nebiju, bērni bija pārāk mazi, bet otrajos - 1968. gadā Hanoverā bijām visa ģimene. Vecākais dēls Kārlis tajos  bija brīvprātīgais darbinieks, strādāja biļešu kasē. Vēlāk emu bijis arī  Londonā, Gotlandē, Minsterē.

 

Šos svētkus  gan sauca par Dziesmu svētkiem jeb Dziesmu dienām, bet tajos dejoja tautasdejas, notika rakstnieku rīti, teātru izrādes, simfoniskie koncerti, utt.

 

Piektdien no rīta notika koncerts-zibakcija pie Eiropas Parlamenta. Domāju, ka to skatīsies  gandrīz visi Eiropas parlamentārieši no Latvijas, varbūt izņemot Tatjanu, bet tā nebija. Bija gan ieradies  Latvijas vēstnieks Beļģijā un viens latviešu polītiķis, Sandras Kalnietes asistents (vārdu diemžēl neatceros). Grupas uz laukuma gan dejoja, gan dziedāja. Nobeigumā  koris nodziedāja trīs vai četras dziesmas un saņēma klātesošās publikas aplausus.

 

Vakarā - Briseles latviešu teātŗa izrāde “Vēlreiz Silmačos”. Tā viņiem bija 10 gadu darbības jubileja, un apbrīnojami,  cik daudz latviešu, teātŗa spēlētāju ir Briselē! Saskaitīju 18 aktierus,  un kur tad vēl muzikanti, choreografi, gaismotāji un  vēl. Jautra izrāde!

 

Un tad - sarīkojums - dziesmu un deju Lielkoncerts Albertine laukumā. Programma  plaša un lieliska, dziesmas mijās ar tautasdejām. Dejotāji turpināja dejot arī pēc koncerta oficiālajām beigām, plašās publikas aplausu pavadīti.

 

Kultūras svētki beidzās ar Latviešu biedrības Beļģijā organizēto kantātes  “Dievs,  Tava zeme deg!” askaņojumu St. Michel et Gudule katedrālē svētdienas pēcpusdienā. Tas bija svinīgs un ļoti pacilājošs svētku nobeigums.

 

Ja manās  piezīmēs saklausāt kritiku, tā ir labi domāta, varbūt kaut kas var noderēt, organizējot nākamos svētkus. Publikai ir svarīgi laikus  zināt,  kur un kas notiks, ko tas maksās un kur var iegādāties biļetes.

 

Nobeigumā sirsnīgs paldies visiem svētku rīkotājiem un dalībniekiem. Svētki bija lieliski un pierādīja, ka arī Eiropā ārpus Latvijas šādi svētki ir vajadzīgi un iespējami. Gaidīsim nākamos.

 

Latvijas cilvēki dažkārt mēdz teikt: “Mēs jau neesam baznīcas cilvēki”, uz atklāšanas dievkalpojumu maz bija atnākuši, bet mīļais Dieviņš tomēr apžēlojās. Visas dienas,  kamēr notika sarīkojumi,  nebija ne pilītes lietus. Pirmdienas rītā astoņos, kad braucu prom no Briseles, lija un lija stundām ilgi…