22.11.2013
Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) biedru organizācijas 2013. gadā PBLA balvu piešķīrušas Valentīnei Lasmanei Zviedrijā par Latviešu centrālās padomes darbības un 1944./1945. gada bēgļu laivu kustības dokumentēšanu, par ilggadēju latviešu valodas un kultūras kopšanu.
Lasītājiem Valentīnes Lasmanes vārds nebūs svešs, viņa joprojām bieži publicē rakstus, naski raksta par Stokholmas latviešu sarīkojumiem vai recenzē kādu grāmatu. Viņas lielais devums latviešu vēstures bibliogrāfijā ir ar nosaukumu Pāri jūrai (1990), kur sakopotas bēgšanas aculiecinieku liecības. Šai sakarā viņa ir arī intervēta un devusi padomus Zviedrijas televīzijas filmai Pēdējā laiva uz Jūrkalni (Sista baten till Jurkalne), kas iznāca 2001. gadā Ulle Hegera (Olle Häger) režijā. Filma Zviedrijas televīzijā izrādīta trīs reizes, to redzējuši arī skatītāji Norvēģijā, Somijā un Latvijā. V. Lasmane Zviedrijas laikrakstos atkārtoti sniegusi intervijas par šo latviešu vēstures posmu un sadarbojusies ar Latvijas pētniekiem, kas interesējušies par trimdu. Taču varbūt pats svarīgākais viņa par šiem vēstures tematiem stāstījusi un tos mācījusi latviešu jauniešiem un skolas bērniem. Gadu desmitu gaitā runa ir par vairākām paaudzēm latviešu jauniešu, kas pēc Valentīnes Lasmanes stāstiem guvuši priekšstatu par visnotaļ būtiskām Latvijas vēstures norisēm, un tas latviešu jaunajai paaudzei ļāvis labāk saprast iemeslus un apstākļus, kāpēc ir šī tautas daļa, kuŗi kā svešinieki dzīvo ārpus Latvijas.
V. Lasmanes spalvai pieder arī mācību grāmata zviedriem, kas vēlas iemācīties latviešu valodu, Lärobok i lettiska (Mācību grāmata latviešu valodā, 1980), bieži izmantota un arvien vēl aktuāla, līdz ar latviešu valodas gramatiku zviedru valodā Oversikt over lettisk gramatik (Latviešu gramatikas pārskats, 1980). Abas mācību grāmatas joprojām lieto gan universitātē un pieaugušo izglītības kursos, gan arī privāti. Grāmatas izdotas atkārtoti, divos iespiedumos. Paidagoģe Lasmane arī sastādījusi grāmatu A Course In Modern Latvian (Amerikas latviešu apvienība, 1985) un Latviešu-zviedru sarunvārdnīcu (1993).
Daudz būs to zviedru, kas dažādu iemeslu pēc gribējuši iemācīties latviešu valodu un, pazīstot V. Lasmanes vārdu, atcerēsies, kā gājuši pie viņas mācīties. Jau bēgļu nometnēs Zviedrijā V. Lasmane no pašiem pirmsākumiem strādāja par skolotāju latviešu bēgļu bērniem. Ar laiku radās doma par vasaras skolu, un V. Lasmane bija viena no Eiropas Vasaras skolas (EVS) ierosinātājām, tās pamatlicēja un skolotāja. Viņa arī mācījusi Minsteres Latviešu ģimnazijā (MLĢ) 1983./84. mācību gadā, tur vadījusi valodas mācības gan abitūrija klasei, gan latviešu valodas nepratēju klasei.
Arī Valentīnes Lasmanes darbs latviešu kulturālajā un sabiedriskajā jomā ir ievērojams. Viņa ierosināja un noorganizēja Rūdolfa Blaumaņa piemiņas plāksnes izveidošanu un svinīgo atklāšanu Blaumaņa nāves vietā Takaharju sanatorijā Somijā 1988. gadā ar dalībniekiem no Francijas, okupētās Latvijas, Zviedrijas un Somijas. Viņas iniciatīva bija 1996. gadā ierosināt un nodibināt Annas Dagdas piemiņas fondu, ko viņa vēlāk arī vadīja. Viņas pārraudzībā tika izdoti Dagdas kopotie raksti 2001-2005. Fonds joprojām pastāv un darbojas Latvijā, ik gadu apbalvojot jaunus dzejniekus.
V. Lasmane tulkojusi igauņa R. Kolka vēsturisko romānu Pagastveču mantojums no zviedru valodas latviski, kā arī Ulles Hegera vēsturisko romānu Smieties tu varēsi Sibirijā (1994).
Polītiski nozīmīgs darbs bija iegūt tiesības uz patvērumu Zviedrijā okupētajā Latvijā apcietinātajai Lidijai Doroņinai. Doroņinu apcietināja 1983. gadā, un V. Lasmane, viņu aizstāvot, vērsās Zviedrijas imigrācijas departamentā, sadarbojoties ar Amnesty International grupām Francijā un Norvēģijā, ar baptistu centru ASV, PBLA un citām organizācijām. 1990. gadā L. Doroņina varēja atbraukt uz Zviedriju un plaši stāstīt par savu pieredzi.
V. Lasmane ir bijusi aktīva daudzās Zviedrijas trimdas organizācijās, piemērām, Mākslas veicinātāju biedrībā (sekretāre 1980-1982), Baltiešu institūtā (latviešu nodaļas palīdze konferencēs 1980-92), Baltiešu humānistu apvienībā (latviešu sekcijas vadītāja 1988-2001) un gleznotāja Valdmaņa fonda valdē. Zviedrijas Latviešu pensionāru biedrībā viņa referējusi par Čaku, V. Ginteru, J. Klīdzēju un par trimdas attīstību, darbojusies Latviešu palīdzības komitejā, Latviešu nacionālajā fondā u.c. Viņa raksta apskatus un recenzijas par Zviedrijas latviešu sarīkojumiem laikrakstā Brīvā Latvija.
Valentīne Lasmane dzimusi 1916. gadā un vēl 97 gadu vecumā darbojas Zviedrijas latviešu sabiedrībā un bauda gan senāko trimdinieku, gan pēdējos gados Zviedrijā ieceļojušo latviešu dziļu cieņu.
Austra Krēsliņa,
PBLA un Zviedrijas latviešu apvienība
Foto: www.latvijaslaudis.lv
Atpakaļ
.jpg)
