Vācijā “luksofora koalīcija”
Juris Lorencs    30.11.2021

 

 

Šajās dienās polītikas vērotāju uzmanība pievērsta Vācijai, kur noslēdzas jaunās valdības veidošanas process. Pēc 26. septembrī notikušajām Bundestāga vēlēšanām izveidojās visai neparasta situācija. Stabilu valdību teorētiski varēja izveidot četras polītiskās partijas ar lielāko mandātu skaitu parlamentā. Pavisam bija sešas iespējamo koalīciju kombinācijas. Beigu beigās partiju sarunās “aiz borta” tika atstāta pašreizējās kancleres Angeles Merkeles Kristīgo demokratu savienība, kas valdījusi Vācijā pēdējos sešpadsmit gadus. Savā starpā izdevās vienoties tā saucamajai “luksofora koalīcijai”- sociāldemokratiem, Brīvo demokratu partijai (liberāļiem) un Zaļo partijai. Par “luksofora koalīciju” šo valdību dēvē tāpēc, ka to simboliskās krāsas, sarkans, dzeltens un zaļš, sakrīt ar satiksmes regulētāja jeb luksofora gaismām. Vāciski tas saucas “Ampel”. Latvieša ausij, kas pazīst vārdu “ampelēšanās”, var rasties asociācijas ar kaut ko jocīgu un nenopietnu. Paredzams, ka jaunais Vācijas kanclers būs sociāldemokrats Olafs Šolcs. Nākamā valdība saskaras ar nopietniem izaicinājumiem - kovida pandēmija, sabiedrības sašķeltība, augošās enerģijas cenas, inflācija, klimata pārmaiņas, starptautiskie konflikti, migrantu krize, nevienprātība ES iekšienē. Atklāti sakot, joprojām pastāv nopietnas šaubas, vai šī kreisi - lieberālā koalīcija spēs rast risinājumus un izlēmīgi rīkoties. 24. novembrī nākamās valdības partijas prezentēja jauno koalīcijas līgumu. 177 lappuses garajam politiskajam dokumentam dots virsraksts: “Mehr Fortschritt wagen”, kas latviski skanētu kā “Uzdrīkstēties lielākam progresam”. Bet kas ir progress? Atbildē uz šo jautājumu arī slēpjas politika. Par jaunās valdības augstāko prioritāti pasludināta cīņa ar klimata izmaiņām. Vārds “klimats” dokumentā minēts 198 reizes, vārds “Eiropa”- 254 reizes, kamēr vārds “Vācija”- tikai 144 reizes.

 

Jaunā valdība plāno līdz 2030. gadam pilnībā atteikties no akmeņoglēm, tālākā perspektīvā arī no gāzes. Tā vietā ēku jumti tikšot noklāti ar saules baterijām, bet 2 % no valsts territorijas apbūvēta ar vēja parkiem. 2030. gadā pa Vācijas ceļiem jau braukšot vismaz 15 miljoni elektrisko auto. Par atomenerģiju šī koalīcija negrib ne dzirdēt. Pircēji jau tagad var rēķināties, ka dārgāka kļūs gaļa, it sevišķi liellopu steiki. Iemesls- valsts turpmāk atbalstīšot “klimatam draudzīgu” (tātad arī dārgāku) gaļas lopu audzēšanu. Paredzami augstāki nodokļi degvielai, īpaši dīzelim. Savukārt maksas autoceļu tarifu pieaugums nozīmēs, ka cenas celsies pilnīgi visām precēm. Koalīcija apsolījusies izskaust zemo cenu aviokompāniju lidojumus Eiropā. Iemesls- tie esot nedraudzīgi videi. Diezin vai ar to būs mierā Īrija, kur bāzējas Ryanair.

 

Paredzams, ka par jauno ārlietu ministri kļūs 41 gadus vecā Zaļo partijas pārstāve Annalēna Bērboka (Annalena Baerbock). Patiesībā ārējā un drošības polītika šajā vēlēšanu kampaņā nespēlēja lielu lomu. Galvenais jaunās valdības lozungs ārpolītikā ir “vairāk Eiropas”. Vēlamais mērķis - Eiropas Savienoto valstu izveidošana. Šodienas situācijā teju vai neiespējamā misija. Par to, ka valsts aizsardzībai varētu tiktu tērēti 2 % no nacionālā kopprodukta, koalīcijas dokumentā nav ne runas. Jau tagad skaidrs, ka ar to nebūs mierā NATO partneri, it īpaši ASV. Vēl viena problēma - Zaļo partija uzstāj, ka no Vācijas esot jāizvāc ASV atomieroči. Un tas laikā, kad Krievija netālajā Kaļiņingradas apgabalā tikai palielina savus militāros spēkus. Koalīcijas dokumentā teikts, ka Vācija vēlas “konstruktīvu dialogu ar Krieviju”. Tomēr šajā jomā sagaidāmas izmaiņas. Ja līdzšinējā Angeles Merkeles valdības polītika attiecībā uz Krieviju pamatojās pārliecībā, ka bizness pats no sevis “visu sakārtos”, tad jaunā koalīcija uz Krieviju raugās vien kā uz neērtu un neprognozējamu kaimiņu, ar kuru nākas sadzīvot. Bez naivām illūzijām, ka Krievija demokratizēsies, kļūs “kā Rietumi”. Zaļo partija tradicionāli lielu uzmanību pievērsusi cīņai ar korupciju un naudas atmazgāšanu, cilvēka un minoritāšu tiesībām, preses brīvībai. Skaidrs, ka šajā eksāmenā Krievija “izkrīt”. Koalīcijas līgumā nekas nav teikts par strīdīgo “Nord Stream 2” gāzes vada projektu. Zināms, ka to aizstāv sociāldemokrati. Savukārt “zaļie” un pati Bērboka nekad nav slēpusi savus uzskatus - šis projekts ir kļūdains no vides viedokļa, jo gāze ir fosilais un neatjaunojamais kurināmais, turklāt tas padara Vāciju pārāk atkarīgu no Krievijas. Koalīcijas dokumentā izteikts atbalsts Baltkrievijas opozīcijai un Ukrainas territoriālajai vienotībai.

 

Vēl daži jaunumi- “luksofora koalīcija” apsolījusi piešķirt vēlēšanu tiesības un autovadītāja apliecību sešpadsmit gadu veciem jauniešiem, kā arī legalizēt marihuānas lietošanu. Saprotams, ar šādiem lēmumiem tā cenšas izpatikt jaunatnei un paplašināt savu vēlētāju bazi. Diezin vai vidējā un vecākā gadagājuma cilvēki Vācijā un tās kaimiņvalstīs būs par to sajūsmā. Jo Centrāleiropā narkotikas tagad būs daudz vieglāk pieejamas. Tiem, kurus interesē “zālīte”, vairs nevajadzēs ceļot Amsterdamu, pietiks ar Berlīni, Drēzdeni vai Mincheni. Tāpat paredzēts minimālās algas palielinājums no pašreizējiem 9, 6 eiro stundā līdz 12 eiro stundā pirms nodokļu nomaksas. Koalīcija vēlas samazināt chaotisko migrāciju, vienlaikus atvieglinot likumīgu ierašanos un apmešanos Vācijā. Bēgļiem un ieceļotājiem turpmāk būšot vieglāk uzņemt pie sevis Vācijā ģimenes locekļus.

 

Kopējais iespaids par “luksofora koalīcijas” līgumu- moderna, nākotnē vērsta politika, kas tomēr ir nedaudz atrauta no reālās īstenības. Par to, cik nopietna ir pašreizējā drošības situācija Eiropā, liecina neparastas diplomātiskās aktīvitātes Baltijas valstīs. Svētdien, 21. novembrī, Polijas premjerministrs Mateušs Moraveckis vienas dienas zibensvizītē apmeklēja visas trīs Baltijas valstis. Tās laikā viņš brīdināja par iespējamo migrantu krizi uz  Latvijas- Baltkrievijas robežas. Tieši pēc nedēļas, 28. novembrī, Viļņā un Rīgā viesojās Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs. Abos gadījumos augstās amatpersonas Rīgā tikās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu. Skaidrs apliecinājums tam, ka pasaulē ir kaut kas nopietnāks nekā klimata izmaiņas, marihuānas legālizācija vai rūpes par gaļas lopu labturību.