„PBLA ir unikāla visas trimdas apvienība”
   06.10.2020

 

 

Pasaules Brīvo latviešu apvienības valdes gadskārtējā sēde attālināti notika Zoom platformā šā gada 2. un 3. oktobrī. Sēdes pirmās dienas norise bija publiski pieejama, un uz to tika aicināti visi interesenti, kas varēja vērot sēdi tiešraidē no dažādām pasaules malām. Sēdes otrā diena bija veltīta apvienības dalīborganizāciju pārskatiem, nākotnes izaicinājumiem, budžetam un rezolūcijām.

 

“Vēl pirms neilga laika, kas jau tagad šķiet kā vesela mūžība, nevarējām iedomāties, ka ar technoloģiju palīdzību varēsim pārvarēt un savienot fizisko plaisu, kas izveidojusies pasaulē,” sēdi atklājot teica PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte. “Ir patiess prieks, ka šodien visi latvieši pasaulē virtuāli un domās var būt vienkopus.”

 

Sēdes atklāšanā klātesošos uzrunāja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, kuŗš uzsvēra, ka viņam ir bijis ļoti svarīgi ierasties PBLA birojā personīgi, lai uzrunātu PBLA saimi. Savukārt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš bija atsūtījis iepriekš sagatavotu video uzrunu. Abi valsts vadītāji uzsvēra PBLA lielo lomu kā vēsturiski tā arī mūsdienās, sekojot līdzi un tieši piedaloties valsts attīstībā. No Valsts Prezidenta uzrunas: 

 

„Dārgie tautieši! Diaspora ir Latvijas balsts, un diasporas polītika, kas ir ienākusi kā jauns polītikas virziens, Latvijā tika aizsākts apmēram pirms 10 gadiem. Latviešu nācija pastāv kopā ar Latvijas valsti, un tie cilvēki, kuŗi pieder latviešu nācijai, dzīvo ne tikai Latvijā, bet vienlaikus arī visā pasaulē. Mēs kopā veidojam šo nāciju, šo latviešu kopienu.

 

To, cik ārkārtīgi svarīgs ir diasporas latviešu darbs Latvijai, pierāda arī divi neseni simboliski notikumi, ko atzīmējām Rīgā. Pirmais ir valstsvīra, diplomāta Miķeļa Valtera pārapbedīšana Rīgā, kas notika 17. septembrī. Miķelis Valters ir pirmais latvietis, kuŗš jau 1903. gadā teica, ka latviešiem vajag savu neatkarīgu valsti. Līdz tam latviešu domas robežojās tikai līdz autonomijai cariskās Krievijas sastāvā, bet viņš bija pirmais, kuŗš šo domu attīstīja tālāk: “Nē, ar autonomiju mums nepietiek, mums vajag savu valsti,” uzskatīja M. Valters. Vēlāk viņš pirmajā Pagaidu valdībā 1918. gadā bija iekšlietu ministrs, pēc tam diplomāts, bet pēc kaŗa līdz savai nāvei 1968. gadā viņš dzīvoja trimdā Francijā un ļoti aktīvi piedalījās Latvijas valstiskuma idejas stiprināšanā un izplatīšanā arī Eiropā. Viņš bija liels eiropietis un jau pirms Eiropas kopienas dibināšanas iestājās par vienotu Eiropu. Mēs redzam, ka jau senākos laikos cilvēki, kuri dzīvoja ārpus Latvijas, deva savu pienesumu valstiskumam.

 

Otrs šāds notikums ir BATUN –Baltiešu aicinājumu Apvienotajām Nācijām. Tā ir trimdas latviešu organizācija, kas izveidojās 60. gados un kuŗas misija bija atgādināt Apvienotajām Nācijām Ņujorkā par netaisnīgumu, kas  nodarīts Baltijas valstīm. Šis darbs turpinājās nepārtraukti līdz 1991. gadam, kad mēs atguvām savu neatkarību un kad Latvija kļuva par pilntiesīgu Apvienoto Nāciju locekli. Šī bija ļoti interesanta izstāde, ko sagatavoja Dzintra Bungs, viena no BATUN aktīvistēm, tur piedalījās arī diplomātiskais korpuss, ministri. Izstāde parāda, cik efektīva ir to latviešu darbība, kuŗi darbojas valsts labā arī ārpus Latvijas.

 

Es gribētu uzsvērt to, ka latviešiem, kuŗi dzīvo ārpus Latvijas, ir ļoti svarīga loma Latvijas valstī – gan polītiski, gan ekonomiski, gan kulturāli. Runājot par polītiku, jāatzīst, ka latviešu diaspora ir mūsu neformālie vēstnieki pasaulē. Jūs attīstāt un izplatāt domu, kas atbalsta Latvijas valsts nozīmi, Latvijas valsts vārdu. Šajā gadījumā ļoti sena pieredze ir latviešu trimdai, kas izveidojās pēc Otrā Pasaules kaŗa ar visām tās organizācijām, tai skaitā arī jums, Pasaules Brīvo latviešu apvienībai, kas ir unikāla visas trimdas apvienība, jo tā padarīja šo trimdu daudz efektīvāku. Šodien mums diaspora, protams, ir plašāka nekā tikai bijusī trimda okupācijas apstākļos.

 

Cits virziens, kur jūs varat dot savu pienesumu, ir ekonomika. Par skaistu tradiciju ir kļuvis Pasaules latviešu ekonomikas un innovāciju forums. Es piedalījos šajā forumā pirms diviem gadiem Austrālijā, Melburnā, laikā, kad vēl nebiju Valsts prezidenta amatā, un pagājušajā gadā šis forums notika Valmierā. Tas tiešām ir ļoti interesants, auglīgs pasākums, tikšanās uzņēmēju starpā, kuri ar ļoti labiem panākumiem nodarbojas ar ekonomiskajiem jautājumiem. Drīz, novembrī, šis forums notiks virtuāli, bet cerams nākamgad tas atkal notiks kā ierasts.

 

Trešais virziens ir kultūra un valoda. Kultūra un valoda ir latviešu identitātes pamats. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi, ka tiešām katrs latvietis piedalās šīs kultūras saglabāšanā, valodas saglabāšanā un došanā nākamajām paaudzēm, lai viņi izaugtu par latviešiem. Tādēļ es apbrīnoju diasporas mazās skoliņas, kas kā sēnes pēc lietus ir izaugušas visā pasaulē un šo latviešu kultūras un valodas mantojumu dod tālāk (protams, arī Latvijas vēstures un politikas zināšanas). Tas ir nozīmīgi Latvijai un visiem latviešiem, lai latvieši nepazustu pasaulē, un tas ir iespējams, pamatā saglabājot, attīstot un piedaloties latviešu kultūras aktīvitātēs un lietojot latviešu valodu.

 

Šie ir trīs galvenie virzieni, kur jūsu pienesumam ir ārkārtīgi liela nozīme. Es apsveicu jūs ar to, ko jūs esat līdz šim izdarījuši, vēlu jums ražīgu, interesantu valdes sēdi, daudz jaunu atziņu, līdzšinējo darbu turpināšanu un jaunu darbu uzsākšanu. Paldies jums!”

 

Sēdes gaitā Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ziņoja par diasporas politikas aktualitātēm un iepazīstināja valdi un sabiedrību ar jauniecelto Ārlietu ministrijas Speciālo uzdevumu vēstnieci diasporas jautājumos Elitu Gaveli. 

 

PBLA valde pieņēma vairākas rezolūcijas.

 

Sēdes otrajā dienā PBLA dalīborganizāciju vadītāji ziņoja par organizāciju darba plāniem un izaicinājumiem nākamajam darbības gadam, tika pieņemts budžets un uzklausīts Latvijas Brīvības fonda ziņojums. 

 

PBLA valdes sēdes norise un atklāšanas uzrunas tika raidītas tiešsaistē un pirmās dienas ieraksts ir pieejams PBLA mājas lapā www.pbla.lv  ikvienam interesentam pasaulē.  

 

Rezolūcijas

1.PBLA aicina savas dalīborganizācijas pateikties savu mītņu zemju polītikas veidotājiem par līdzšinējo atbalstu Baltijas valstu drošībai un lūdz sabiedroto valstis turpināt atbalstīt un stiprināt NATO spēku klātbūtni Latvijā un reģionā.

 

2. PBLA pauž solidaritāti ar Baltkrievijas tautu, kas pieprasa brīvību, demokrātiju un viņu cilvēktiesību ievērošanu un tiesības pašiem izvēlēties savu likteni un atbalsta miermīlīgu varas pāreju iekļaujoša nacionālā dialoga rezultātā, pilnībā ievērojot Baltkrievijas tautas demokrātiskās tiesības un pamattiesības.

 

3. Ņemot vērā faktu, ka 2025. gadā Latvijai ir iespēja tikt ievēlētai par ANO Drošības padomes nepastāvīgo dalībvalsti, PBLA aicina diasporas organizācijas sadarbībā ar Latvijas Ārlietu ministriju laikus uzsākt informācijas darbu un aktīvu kampaņu savās mītnes zemēs, lai iegūtu nepieciešamās 129 balsis šī svarīgā ārpolītiskā mērķa sasniegšanai.

 

4. PBLA sveic jaunievēlēto Rīgas Domi un vēl panākumus darbā, sakārtojot Rīgas pilsētu, un ierosina Uzvaras laukumā Pārdaugavā uzstādīt skaidrojošas plāksnes par svešu varu iebrukumiem Latvijā un mūsu tautas upuŗiem, pieminot arī Staļina tīrīšanu rezultātā Padomju Krievijā iznīcinātos latviešus. 

 

5. PBLA atzinīgi vērtē Diasporas likuma pieņemšanu, tomēr šī likuma īstenošanas gaitā aicina Latvijas valsts institūcijas uz ciešāku un aktīvāku sadarbību un dialogu ar diasporas organizācijām kopēju lēmumu pieņemšanā. 

 

6. PBLA aicina Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministriju un Latviešu valodas aģentūru attīstīt iespēju plašākam diasporas bērnu un jauniešu lokam iesaistīties Latviešu Valodas aģentūras veidotajā tālmācības programmā ClassFlow. 

 

7. PBLA aicina Latvijas Nacionālo archīvu sadarbībā ar latviešu diasporas organizācijām saskaņot un publiskot turpmākā darba prioritātes diasporas archīvu apzināšanas, izpētes un saglabāšanas jomās, lai kopīgi, sistēmatiski un pārskatāmā veidā turpinātu vākt, uzglabāt, apkopot un digitalizēt diasporas archīvu materiālus.

 

8. PBLA aicina Ārlietu ministriju un attiecīgās nozaru ministrijas kopā ar diasporas organizācijām īstenot informatīvu kampaņu diasporā, lai mudinātu plaši iegūt un izmantot e-ID/e-paraksta iespējas Latvijas pārvaldes pakalpojumu attālinātai saņemšanai un citu jautājumu kārtošanai, tā arī atslogojot Latvijas konsulāro dienestu darbu būtiskiem uzdevumiem cilvēku atbalstam grūtībās.

 

9. PBLA aicina diasporas organizācijas, diasporas un Latvijas medijus, Latvijas diplomātisko dienestu un Centrālo vēlēšanu komisiju savlaicīgi un aktīvi informēt diasporas piederīgos par tiesībām un iespējām piedalīties Latvijas pašvaldību vēlēšanās 2021. gadā.

 

10. PBLA atzīmē diasporas mediju nozīmi Latvijas informātīvās telpas stiprināšanā un aicina Kultūras ministriju, Ārlietu ministriju un NEPLP iespēju robežās atbalstīt oriģinālsatura veidotājus diasporas medijus diasporas darbības atspoguļošanai. (Redakcijas izcēlums!)