PBLA iestājas par drukātajiem diasporas medijiem
Raits Eglītis, PBLA izpilddirektors    11.02.2020

 

 

Lai palīdzētu Latvijas valstij izveidot Rīcības plānu 2021. - 2023. gadiem efektīvai saziņai ar tautiešiem ārvalstīs, pietdien, 7. februārī Ārlietu ministrijā diasporas vēstnieka Aivara Grozas vadībā tika sasaukta darba grupas sēde, kurā kopā sanāca gan mediju un tās darba regulātori NEPLP,  gan valsts ministriju pārstāvji.

 

Vēstnieks A. Groza uzsvēra, ka darba grupa tiek sasaukta Diasporas likuma ietvaros un tā īstenošanas gaitā jādomā, ne tikai par diasporas darba atspoguļojumu Latvijas medijos, bet arī par šo mediju apjomu, darba kvalitāti un informācijas pieejamību un izmaiņu. Vēstnieks uzsvēra, ka diaspora ir kļuvusi ne tikai par mērķauditoriju, bet arī par labiem sadarbības partneriem.

 

Jau tikšanās pasā sākumā tika pieminēts fakts, ka no 750 tūkstošiem eiro, ko Latvijas valsts piešķir medijiem kopumā 2020. gadā, tikai ap 40 tūkstošu tiek atvēlēts diasporas tematikas atspoguļošanai un tikai puse no šiem EUR 40,000, tātad – EUR 20,000 tiek atvēlēts diasporas medijiem. Otra puse paredzēta Latvijas medijiem par diasporas tematikas atspoguļošanu. Klātesošie uzsvēra, ka šāds līdzekļu sadalījums ir nesaprotams un nepieņemams. "Ja mēs šo situācju nevaram mainīt, tad mums te nav vērts tērēt savu laiku - jāatmet ar roku un jādodas mājās," uzsvēra laikrakstu Laiks un Brīvā Latvija  žurnāliste Sallija Benfelde.

 

PBLA priekšsēde Kristīne Saulīte ar pārliecību iestājās par valsts atbalstu  tradicionālajiem drukātajiem (un arī digitālajā versijā pieejamajiem) ārvalstu latviešu informācijas avotiem ar ilggadēju pieredzi, proti, plašu sabiedrības atzinību guvušajiem laikrakstiem "Laiks" (ASV), "Latvija Amerikā" (Kanadā), "Brīvā Latvija" un Baltic Ireland  (Eiropā) un "Latvietis" (Austrālijā). 

 

Iepriekš minēto laikrakstu saturs veidots ar kvalitatīviem un informatīviem oriģinālrakstiem, kas atspoguļo visu diasporas paaudžu aktualitātes, pasākumus un organizāciju darbību. Ikviens no šiem laikrakstiem apkopo arī savas mītnes zemes un Latvijas aktualitātes, tādejādi informējot, stiprinot un saliedējot visu sabiedrību.

 

Citi klātesošie arī uzsvēra, ka mūsdienās nepieciešams arī kvalitatīvs vienots elektroniskais portāls, kas kalpotu kā neformāls informācijas avots parallēli valsts oficiālajam informācijas kanālam "Latvija.lv". Tas varētu būt pavisam jauns portāls "diaspora.lv" , jeb jau eksistējošais "Latvieši.com". Vairums sēdes dalībnieku izteica savu atbalstu "Latvieši.com", lai nebūtu jārada no jauna portāls ar jaunu saturu.

 

Ministriju pārstāvji uzsvēra, ka PBLA un citām diasporas organizācijām jāstrādā ar Finanču ministriju un citām iesaistītajām ministrijām, kā arī ar polītiķiem. Ministriju ierēdņiem jāskaidro diasporas mediju nozīme un atbalsta nepieciešamība, savukārt polītiķiem jāatgādina - ja reiz viņi pieņēma Diasporas likumu, tad šim likumam ir vajadzīgs financiāls atbalsts.