16.11.2021
Pēteris Elferts piedzima un uzauga Sietlā, ASV, Vašingtonas pavalstī, trimdas latviešu ģimenē. Latvisko izglītību viņš mērķtiecīgi turpināja Rietumkrasta vasaras vidusskolā Kursa. Latvijas Trešās atmodas priekšvakarā, no 1986. līdz 1989. gadam, Elferts strādāja par audzinātāju Minsteres latviešu ģimnazijā Vācijā, kur iemantoja populāritāti un cieņu gan audzēkņu, gan darbinieku vidū. Kopš jaunības Pēteris bija sociāli aktīvs gan savā mītnes zemē ASV, gan ārpus tās. Viņš organizēja un arī pats piedalījās demonstrācijās pret Padomju Savienības okupācijas režīmu Latvijā, kā arī motivēja tajās iesaistīties citus, īpaši jaunāko paaudzi. Mūzeja un pētniecības centra Latvieši pasaulē (LaPa) izdotajā grāmatā Nyet, Nyet Soviet dokumentēta šī cīņa. 1987. gadā Berlīnē Pēteris iesaistīja savus Minsteres audzēkņus simboliskā akcijā pie Berlīnes mūŗa, uzzīmējot uz tā pretpadomju saukļus un attēlus, kuŗos prasīta brīvība Baltijas valstīm.
1989. gadā, kad Latvijā sākās Trešā atmoda un cīņa par Latvijas neatkarības atjaunošanu, Pēteris Elferts ieradās Rīgā, iesaistījās protesta akcijās pret PSRS okupācijas kaŗaspēka klātbūtni Latvijā un tika izraidīts no Padomju savienības. 1991. gadā Pēteris atgriezās Latvijā un kļuva par pirmo PBLA informācijas biroja vadītāju Rīgā.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Elferts 1993. gadā tika ievēlēts Latvijas Republikas 5. Saeimā. Vēlāk viņš ieņēma vairākus svarīgus amatus Latvijas valsts institūcijās, strādājot par Ministru prezidenta padomnieku, Ārlietu ministrijas parlamentāro sekretāru. Veiksmīga un auglīga bija viņa karjera Latvijas diplomātiskajā dienestā. Viņš pildīja Latvijas vēstnieka pienākumus Īrijā, Turcijā un bija speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos. Šis amats Pēterim ļāva darboties kopā ar latviešu diasporas pārstāvjiem ārpus Latvijas, tādējādi vēlreiz apliecinot, ka viņš ir Pasaules Latvietis. Pēc Otrā pasaules kaŗa, pasaulē izklīduši, nekad nezaudējām ticību Latvijas brīvībai un mērķtiecīgi strādājām, lai šī ticība kļūtu par īstenību, Elferts uzsvēra savā uzrunā 2015. gadā Valsts svētku sarīkojumā Austrālijā.
Daudz labu vārdu par Pēteŗa Kārļa Elferta devumu latviešu sabiedrībai palika nepateikti viņam pašam, jo viņa mūžs aprāvās pēkšņi, 2021. gada 28. maijā, pildot Latvijas vēstnieka pienākumus Grieķijā. Neviena balva nevar atsvērt dārga cilvēka zaudējumu, bet ceram, ka tā ir iespēja pateikt paldies Pēteŗa ģimenei un vēlreiz atgādināt latviešiem visā pasaulē par šī lieliskā cilvēka ieguldījumu mūsu brīvības atgūšanā!
PBLA 2021. balva Pēterim Elfertam post mortem šogad 18. novembrī tiks pasniegta viņa dzīvesbiedrei Antai Spundei Elfertei.
Ierosinājumus par PBLA balvas kandidātiem sniedz PBLA sastāvā esošo organizāciju valdes un to piešķir pēc PBLA valdes balsojuma. PBLA balvas laureātu izsludina un reizē ar diplomu šo balvu pasniedz Latvijas neatkarības pasludināšanas aktā 18. novembrī ik gadu kopš 1963. gada. To saņēmuši vairāki desmiti prominentu trimdas latviešu sabiedrisko darbinieku. Saņēmēju saraksts ir atrodams PBLA interneta vietnē www.pbla.lv.
Atpakaļ
.jpg)
