“Palikt latviešos!”
Sallija Benfelde    01.08.2017

 

No 28. līdz 20. jūlijam norisinājās pirmais Eiropas latviešu kongress, ko rīkoja Eiropas Latviešu apvienība (ELA) sadarbībā ar Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) un partneŗiem Latvijā. Kongress sākās Latvijas Nacionālajā bibliotēkā (LNB), turpinājās uz prāmja “Isabelle” ceļā uz Stokholmu un atpakaļ un beidzās LNB, beidzoties ar Pasaules latviešu konferenci. Kongresa norise simboliski atgādināja par to, ka latvieši bieži ir aizbraukuši, lai atgrieztos, latvieši ir ceļā – uz savu valsti, uz sevi, savu identitāti.

 

Stokholmā kongresa dalībnieki un viesi apmeklēja Meža kapus, kas ir iekļauti UNESCO vēstures mantojuma sarakstā un kuŗos atdusas arī Zviedrijas latvieši. Pēc tam visi devās uz Stokholmas universitāti, uz Zviedrijas latviešu apvienības rīkoto semināru “Zviedrijas latviešu sabiedriskās iniciatīvas cauri gadu desmitiem”, ko ar uzrunu atklāja Latvijas vēstnieks Zviedrijā Gints Jegermanis. (Lasiet 7. lpp.) Seminārā tika stāstīts par latviešu dzīvi Zviedrijā pēc Otrā pasaules kaŗa, par sabiedrisko dzīvi šodien un nākotnē, par akciju „Baltijas brīvības un miera kuģis”, kas savulaik satricināja pasauli, atgādinot tai par okupēto Baltiju.

 

Kongress bija pulcinājis 266 dalībniekus un viesus no 25 valstīm, tajā piedalījās arī Ārlietu ministrijas diasporas lietu vēstnieks Atis Sjanīts, kultūras ministre Dace Melbārde, kuŗa pievievienojās kongresam Stokholmā, Latvijas Institūta direktore Aiva Rozenberga, pārstāvji no pašvaldībām, žurnālisti, interesenti. Kongresā piedalījās arī liela jauniešu delegācija, kuŗa aktīvi strādāja, veidojot savus ieteikumus Latvijas simtgades ceļa kartei.

 

Atklājot Eiropas Latviešu kongresu LNB, Latvijas Saeimas priekšsēde Ināra Mūrniece uzsvēra, ka diaspora ir mūsu nacionālā vērtība. Mūsdienu pasaulē robežas un attālumi sarūk, iesaistīties var visi. Galvenais ir mūsu vēlme strādāt un līdzatbildība par mūsu valsti. “Mums jāsaprot emigrācijas procesi un jāmācās tos pārvaldīt," sacīja I. Mūrniece. Ir būtiski stiprināt saiknes ar diasporu, veidot ilgtermiņa valsts polītiku, kur svarīgs ir gan valdības darbs ārvalstīs dzīvojošo tautiešu atbalstam, gan iespējama diasporas likuma pieņemšana, pauda Saeimas priekšsēde.

 

Savukārt Valsts prezidents Raimonds Vējonis, beidzot kongresu 30. jūlijā un atklājot Pasaules latviešu konferenci, sacīja: “Izglītība ir latviskās identitātes pamats, ar ko bērnam tiek ielikta piederības izjūta un zināšanas par Latviju.” Šobrīd vairāk nekā 120 valstīs dzīvo aptuveni 370 tūkstoši Latvijas valstspiederīgo un latviešu izcelsmes cilvēku. Ar katru gadu turpina pieaugt Latvijas diasporas kultūras kopu, nedēļas nogales skolu un diasporas organizāciju skaits, sacīja prezidents. “Tomēr tie ir tikai skaitļi – aiz tiem stāv cilvēki un viņu darbi, kuŗi ir nepieciešami Latvijai. Kori, deju kopas, svētdienas skolas, latviešu organizācijas – tas ir milzīgs brīvprātīgo ieguldījums. Paraugs mums visiem, kā būt kopā un saglabāt savas saknes,” teica Raimonds Vējonis. 

 

Latvieši aizbrauc un atgriežas – ar zināšanām un pieredzi, kas gūta ārpus Latvijas. Latvieši aizbrauc, bet paliek latviešos. Nav “mēs un viņi” – mēs visi esam latvieši un tādi varam un spējam palikt. Latvija var, latvieši var! Bet vai Latvija grib, vai latvieši grib? Trīs kongresa dienās gūtās atziņas apliecināja: jā, mēs gribam!

 

Darba grupās un paneļdiskusijās tika veidota simtgades ceļa karte – priekšlikumi, idejas un ierosinājumi darbam Latvijā un diasporā. Latviešu valoda un diasporas skolas un nometnes, atbalsts, sapratne un sadarbība starp diasporas un Latvijas plašsaziņas līdzekļiem, pašapziņas, piederības un Latvijas tēla veidošana, pilsoniskā un polītiskā līdzdalība, tiesiskums un valstskritika, tautsaimniecība, vide un daba, kultūra, sabiedrības veselība – šajās jomās intensīvi un aizrautīgi strādāja kongresa dalībnieki. Un piedalījās arī kultūras programmā un mākslas darbnīcās, klausījās dalībniekiem sarūpētos koncertus un jautri dancoja paši. 

 

Jāpiebilst, ka uz prāmja notika arī Simtgades karoga ceremonija un kongresa un konferences nobeigumā Simtgades karogs tika nodots tālāk, bet dalībnieki baudīja svinīgo nobeiguma vakaru Dzelzceļa mūzejā.