EIROPAS LATVIEŠU LAIKRAKSTS
No Ņujorkas Elles ķēķa līdz Cēsīm
112669
Rolands Kaņeps. “Lauri un rozes dzejniecei” (1983)

Sallija Benfelde    07.07.2020

 

 

Piektdienas, 3. jūlija pēcpus­dienā Pasaules latviešu mākslas centrs (PLMC) vēra savas durvis, kas līdz šim bija slēgtas apmek­lētājiem pandēmijas dēļ, ar trimdas mākslinieka Rolanda Kaņepa gleznu izstādi “Tēlu karuselis”. Izstāde būs skatāma no 3. jūlija līdz 11. septembrim.

 

Rolands Kaņeps (1925-2011) bija latviešu trimdas gleznotājs, dzimis rīdzinieks, bet savas dzīves ceļu viņš beidza Ņūdžersijas štatā, ASV. 

 

Kaņeps jau agri sācis apgūt glezniecības pamatus, pamatsko­las laikā viņš mācījās pie gleznotāja Jūlija Matisona, vēlāk Jāņa Till­berga studijā. Mākslinieka studijas pārtrauca Otrā pasaules kaŗa no­­tikumi – 1944. gada rudenī viņu uz ielas sagūstīja vācu žandarmi un aizveda uz ostu, lai kuģī vestu uz Vāciju. Rolanda māte par to uzzināja, paspēja atnākt uz atva­dīties. Tā bija pēdējā reize, kad Kaņeps redzēja savu māti, Latvijā viņš nekad vairs neatgriezās.

 

Rolanda Kaņepa glezniecība ir ievērojama ar figurālām kompo­zīcijām, kuŗām raksturīgs provo­kātīvs saturs. Dzīves laikā Kaņeps ir mainījis savu glezniecības va­­lodu, un viņa pirmie, jaunībā gleznotie darbi ir pavisam citā rokrakstā, tajos var saskatīt viņa skolotāju un gleznotāju Jūlija Ma­­tisona, Jāņa Tillberga, Kārļa Bren­cēna, Jēkaba Strazdiņa ietekmi. Astoņdesmito gadu beigās sākās, iespējams, Kaņepa glezniecības veiksmīgākais periods. Māksli­nieks gleznoja figurālas kompo­zīcijas, kas balstītas uz Bībeles un antīkās mitoloģijas sižetiem, viņa varoņi bija it kā bezmiesīgas, kal­snas būtnes. 

 

1997. gadā Rolands Kaņeps saņēma PBLA Kultūras fonda Goda diplomu glezniecībā.

 

PLMC, veidojot Kaņepa izstādi, ieguldījis nopietnu un lielu darbu – gan sākot ar to, ka bija jāuzzina, pie kuŗiem tautiešiem un kuŗā vietā atrodas gleznotāja darbi, jāvienojas par darbu atsūtīšanu uz Cēsīm, gan beidzot ar praktiskiem un techniskiem darbiem. Gleznu ietvaru līstīšu krāsošanu, audeklu uzstiepšanu veica PLMC direktors Kārlis Kanderovskis, iz­­stādes iekārtošanā palīdzēja arī izstāžu kuratore Lelde Kalmīte un izstāžu zāles vadītāja Baiba Eglīte. Īpašs un vērtīgs ar tajā ietverto informāciju ir izstādes katalogs, kuŗa redaktors ir Dainis Mjartāns, bet plašā un izsmeļošā teksta autors – dzejnieks Kārlis Vērdiņš. Izlasot katalogu un apskatot glez­nu reprodukcijas, var iegūt no­­pietnu ieskatu gleznotāja dzīvē un glezniecībā. Katalogā ir arī izstāžu saraksts, kuŗās Kaņepa darbi bijuši skatāmi, sākot no1940. gada.

 

“Izstāde ir kā Rolanda Kaņepa augšāmcelšanās,” sacīja B. Eglīte, atgādinot, ka atsevišķi Kaņepa dar­­bi ir piedalījušies daudzās iz­­stādēs, bet vienkopus tik daudz gleznu un tik plašas informācijas par gleznotāju līdz šim nevienā izstādē nav bijis. Jāpiebilst, ka attāli Kaņepa radinieki, kuŗi dzīvo Rīgā, uzzinājuši par izstādi, atveda uz tās atklāšanu vairākus gleznotāja darbus, kas tapuši, kad gleznotājs vēl bija pusaudzis un kas jau toreiz bija guvuši ievērību un gleznoti pavisam citā stilā kā vēlāko gadu darbi. 

 

Izstādes atklāšana pulcēja gan cēsiniekus, gan pilsētas viesus. Kul­tūras ministriju pārstāvēja mi­­nistra biroja vadītāja Marika Zei­mule, kuŗa nolasīja kultūras mi­­nistra Naura Puntuļa uzrunu:

 

“Godātie izstādes veidotāji, ap­­meklētāji, Centra darbīgā komanda!

 

Sūtu sirsnīgus sveicienus, jaunās izstādes durvis verot! Pirms se­­šiem gadiem kāda vērtīga ideja pārtapa īstenībā, un Cēsu vec­pil­sētā uz pastāvīgu mājvietu ie­­kār­tojās Pasaules latviešu mākslas centra galerija. Pavērās plašs darba lauks, kuŗā lieti noderējis par ga­­lerijas simbolu izvēlētais māksli­nieka Jāņa Kalmītes gleznotais arkls. Ar to šajos gados ir uzarts jau krietns lauks no plašā, daudz­veidīgā, Latvijā mazpazīstamā dia­sporas mākslinieku radītā man­­tojuma. Plašas publikas kultūra­p­ziņā ir ienākuši jauni, līdz šim  tikai mākslas speciālistiem zināmi vārdi un darbi, kas radīti tālu no savas dzimtenes un tagad atkal uzņemti mājās, bagātinot latviešu mākslas kopējo ainu.

 

Ņujorkas Elles ķēķa māksli­nieks Rolands Kaņeps ir viena no šīm mazpazīstamajām personī­bām – spilgts mākslinieks, mekl­ē­tājs un sava ceļa gājējs, kas dzīves laikā izpelnījies gan publikas ne­­izpratni un nosodījumu, neie­rakstoties latviešu trimdas mākslas koptajā tradicijā, gan arī guvis atzinību, saņemdams PBLA balvu glezniecībā.

 

Tagad katram izstādes apmek­lētājam ir dota iespēja pašam ar laika distanci novērtēt šī izcilā mākslinieka devumu un izveidot savu viedokli par viņu.

 

Pasaules latviešu mākslas centrs  ir ražīgi strādājis visus šos ga­­dus, apliecinādams savu profesio­na­litāti, enerģiju, radošumu, sa­­darbības spējas. Man ir patiess gandarījums, ka arī Kultūras mi­­nistrija ir bijusi uzticams partneris šajā kopdarbā, kas ļāvis Cēsīm, Latvijai un visai pasaulei iegūt šo mūsu kultūras kopainai tik ne­­pieciešamo elementu.

 

Paldies izstādes veidotājiem un visai Pasaules latviešu mākslas centra komandai! Lai spoži pa­­nākumi arī turpmāk!” 

 

 

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem 

 


 

Atpakaļ


Apskatīt komentārus (0)



atstāj tukšu: atstāj tukšu:
vārds:

JŪSU KOMENTĀRS:


Ievadiet drošības kodu:

Visual CAPTCHA